FOTO: Freepik.
Vai kreditors parāda piedziņu var vērst pret īpašumu, kas ieķīlāts par labu citam kreditoram? Kredītu ņēmēji dažkārt mēdz maldīgi pieņemt: ja viņi godprātīgi pildīs savas saistības pret hipotekāro kreditoru, kura labā ieķīlāts nekustamais īpašums, tad citi kreditori pret to vērst savus prasījumus nevarēs. LV portāls kopā ar zvērinātu advokātu Tomu Vilni skaidro, kāpēc tā nav un kas jāņem vērā, ja ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē pieprasa nenodrošinātais kreditors.
Hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa aizdevums, kura saistību izpildes nodrošinājumam visbiežāk tiek ieķīlāts nekustamais īpašums, kā iegādei vai būvniecībai tiek ņemts konkrētais aizdevums. Kreditora ķīlas tiesības, nereti kopā ar aizliegumu bez kreditora piekrišanas rīkoties ar īpašumu (piemēram, to pārdot, dāvināt, atkārtoti ieķīlāt), tiek reģistrētas publiskā reģistā – zemesgrāmatā –, un tās ir saistošas trešajām personām. Savukārt, ja aizņēmējs saistības pret hipotekāro kredītu nepilda, tad vairākumā gadījumu ieķīlātais īpašums tiek pārdots izsolē, lai dzēstu aizņēmumu.
Civilprocesa likums (CPL) regulē piedziņas vēršanu uz fiziskās personas mantu, nosakot, ka piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu ir pieļaujama, ja, piemērojot citus piespiedu līdzekļus, piedzinēja prasījumu saprātīgā termiņā nav iespējams apmierināt.
Vienlaikus šāda kārtība neattiecas uz tādu parādu piedziņu, kuri nodrošināti, ieķīlājot nekustamo īpašumu (570. pants). No šī regulējuma izriet hipotekārā kreditora prioritārās tiesības uzreiz vērst parāda piedziņu uz nekustamo īpašumu.
Šāds nosacījums nespeciālistam var mānīgi radīt sajūtu, ka hipotekārā kreditora tiesības uz nekustamo īpašumu citi kreditori nevar aizskart, proti, ka īpašums ir “pasargāts” no citiem piedzinējiem.
Arī LV portāls ir saņēmis lasītāju jautājumus šajā sakarā, piemēram: “Vai parādu piedzinēji var man atsavināt nekustamo īpašumu, ja es nepildu saistības pret viņiem, bet nekustamais īpašums ir ieķīlāts par labu citam kreditoram, pret kuru es savlaicīgi pildu saistības?”
Zvērināts advokāts Toms Vilnis skaidro, ka iepriekš, līdz 2012. gada 31. decembrim, šādos gadījumos patiešām bija nepieciešama hipotekārā kreditora piekrišana,1 taču šobrīd CPL neliedz citam kreditoram (nenodrošinātajam kreditoram) vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, uz kura ir nostiprināta hipotēka.
Lai arī piedziņas vēršanai uz nekustamo īpašumu nav vajadzīga hipotekārā kreditora piekrišana, CPL paredz vairākus noteikumus, kas aizsargā hipotekāro kreditoru.
“Pirmkārt, hipotekārais kreditors tiek informēts par to, ka piedziņa tiek vērsta uz nekustamo īpašumu, uz kuru par labu viņam nostiprināta hipotēka, lai dotu tam iespēju aizsargāt un īstenot savas kreditora tiesības,” norāda advokāts.
CPL 600. panta trešā daļa paredz, ka tiesu izpildītājam ir jānosūta paziņojums hipotekārajam kreditoram par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, savukārt atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai hipotekārajam kreditoram ir jāsniedz ziņas par atlikušā parāda apmēru tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas nav mazāks par 10 dienām.
“Otrkārt, hipotekārajam kreditoram ir plašākas iespējas piedalīties piedziņas procesā nekā nenodrošinātajam kreditoram (piedzinējam). Proti, hipotekārais kreditors ir tieši ieinteresēts, lai nekustamā īpašuma izsoles procesā tiktu iegūta pēc iespējas lielāka naudas summa,” uzsver T. Vilnis.
Viņš norāda, ka CPL 602. panta otrā daļa piedziņas procesā hipotekārajam kreditoram piešķir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar citām personām, – neatkarīgi no tā, vai hipotekārais kreditors ir vai nav piedzinējs, viņam ir tiesības piedalīties nekustamā īpašuma aprakstē, saņemt aprakstes aktu un, ņemot vērā to, ka tiesu izpildītājs sludinājumus publicē tikai noteiktās vietās (oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un elektronisko izsoļu vietnē), arī citos medijos publicēt sludinājumus par izsoli, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk potenciālo pretendentu.
Tāpat atbilstoši CPL 604. panta otrajai daļai tiesu izpildītājam jāpaziņo par novērtējumu ne tikai parādniekam un piedzinējam, bet arī hipotekārajam kreditoram, vienlaikus izskaidrojot viņu tiesības 10 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lūgt atkārtotu nekustamā īpašuma novērtēšanu.
Atbilstoši CPL 621. panta piektajai daļai hipotekārais kreditors var pievienoties piedziņai, iesniedzot izpildu dokumentu tam tiesu izpildītājam, kurš rīko izsoli, ne vēlāk kā septiņas dienas pirms izsoles sludinājumā norādītās izsoles noslēguma dienas. Līdzīgi kā citiem piedzinējiem, arī hipotekārajam kreditoram ir tiesības piedalīties izsolē, iemaksājot nodrošinājumu (CPL 602. panta trešā daļa).
“Visbūtiskākā hipotekārā kreditora priekšrocība izpaužas brīdī, kad tiek sadalīta nauda par pārdoto nekustamo īpašumu. Saskaņā ar CPL 628. panta pirmo daļu pārējiem piedzinējiem un personām, kurām par labu uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta atzīme, būs tiesības tikai uz naudas atlikumu pēc pirmās kārtas hipotekārā kreditora prasījuma apmierināšanas. Nav nozīmes tam, vai nekustamā īpašuma pārdošanu ir prasījis piedzinējs, kura prasījums nav nodrošināts ar hipotēku, vai pats hipotekārais kreditors, jo augstākas kārtas hipotekārā kreditora prasījums vienmēr tiks apmierināts pirms cita piedzinēja prasījuma,” skaidro advokāts.
Tāpēc šajā sakarā ir ļoti būtiska CPL 628. panta 2.¹ daļa, kas paredz – ja hipotekārais kreditors nav pievienojies piedziņai, tad nauda zemesgrāmatā norādītās hipotēkas summas apmērā vai hipotekārā kreditora paziņojumā norādītajā apmērā, ja tāds saņemts, ņemot vērā attiecīgā hipotekārā prasījuma pirmtiesību, ieskaitāma tā tiesu izpildītāja depozīta kontā, kurš rīkoja izsoli, un uzglabājama līdz izpildu dokumentu saņemšanai.
“Tas nozīmē, ka aicinājums hipotekārajam kreditoram sniegt ziņas par atlikušā parāda apmēru nav formalitāte. Šī paziņojuma sekas ir tādas, ka nauda tiek saglabāta tikai paziņojumā norādītajā apmērā. Attiecīgi rūpīgi jāapsver paziņojumā norādāmā summa, tajā ietverot ne tikai jau maksājamo hipotekāro parādu (kas konkrētajā brīdī vēl var nebūt parāds), bet visu hipotekāro prasījumu summu kopā ar iespējamajām tiesas un tiesāšanās nodevām un citiem paredzamajiem izdevumiem šīs lietas sakarā, nepārsniedzot nostiprinātās hipotēkas apmēru,” uzsver T. Vilnis.
T. Vilnis norāda: ja, pārdodot nekustamo īpašumu, uz kura nostiprināta hipotēka, ar iegūtajiem naudas līdzekļiem nepietiek, lai pilnībā apmierinātu arī hipotekārā kreditora prasījumu, tad atbilstoši Civillikuma 1330. un 1379. pantam hipotekārajam kreditoram paliek vēl tiesības prasīt iztrūkstošo summu no parādnieka ar personisko prasību kā nenodrošinātajam kreditoram.
1 Skat. CPL Pārejas noteikumu 44. un 45. punktu.
