1. oktobrī stājas spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas nosaka jaunu parādu piedziņas kārtību, ko pēc tiesas nolēmuma un kreditora pieteikuma izpilda zvērināti tiesu izpildītāji. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes priekšsēdētāja IVETA KRUKA norāda divus parādu piedziņas reformas mērķus: izveidot universālu ieturējumu kārtību visās lietu kategorijās un nodrošināt samērīgu līdzsvaru starp parādnieka tiesībām uz viņam saglabājamajām naudas summām un piedzinēja tiesībām uz tiesas sprieduma efektīvu izpildi naudas līdzekļu atgūšanā. LV portāla saruna ar tiesu izpildītāju I. Kruku ir ceļa vārdi parādu piedziņas reformas starta brīdī.
Pirms sarunas par praktiskajām izmaiņām, kas kļūst aktuālas 1. oktobrī, I. Kruka apstiprina, ka tiesu izpildītāji apzinās reālo situāciju un parādu piedziņas lietās sagaida pakāpenisku “ledus izkustēšanos”. Ar to saprotams ne tikai darbs ar līdzšinējām neaktīvajām piedziņas lietām, kad parādnieka zemo ienākumu dēļ ieturējumi nebija iespējami (likums paredzēja daļā piedziņas veidu parādniekam saglabāt ienākumus minimālās darba algas apmērā). Vienlaikus ar to tiek sagaidīta parādnieku apzināta iznākšana no pelēkās ekonomikas, jo līdz šim ieturamo summu dēļ uzrādīt faktiskos ienākumus bija neizdevīgi, tādēļ oficiāli visos reģistros ienākumu ailē bija redzamas nulles. Izklāstot situāciju, I. Kruka neslēpj, ka šādu piedziņas lietu ir vairumā. Tādēļ novērtējumu parādu piedziņas reformai paredzēts uzsākt ne ātrāk kā pēc gada.
Kādus priekšdarbus jaunās parādu piedziņas kārtības nodrošināšanai ir veikuši tiesu izpildītāji? Vai darba devēji un citas institūcijas (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, bankas), kam ir tiesības veikt ieturējumus, saņēma jaunus rīkojumus par izmaiņām piedziņas kārtībā?
Grozījumus Civilprocesa likumā Saeima pieņēma 20. jūnijā, bet tie stājas spēkā 1. oktobrī. Tiesu izpildītājiem bija nepieciešams pārejas laiks, lai vēlreiz izskatītu visas piedziņas lietas, aktualizētu situāciju, kā arī sagatavotu jaunus rīkojumus un izsūtītu tos piedziņas piemērotājiem – darba devējiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Valsts ieņēmumu dienestam. Priekšdarbi ir paveikti, un mēs esam apņēmības pilni 1. oktobrī sākt “jaunu dzīvi”.
Vai ieturējumu veicējiem, galvenokārt darba devējiem, ir pieejama informācija, kā aprēķināt ieturējumu apmēru?
Jā, skaidrojums ar aprēķiniem un piemēriem par jauno kārtību ir pieejams LZTI padomes tīmekļvietnē, kā arī Facebook profilā.
|
|
Neskaidrību kā ikvienai jaunai kārtībai ir daudz, devu negatīvisma un baiļu radījušas arī izplatītās nepatiesās ziņas sociālajos medijos. Vai par izmaiņām individuāli tika informēti arī parādnieki?
Informācija par jauno piedziņas kārtību parādniekiem individuāli netika izsūtīta. To saņēma darba devēji, jo viņu pienākums ir pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma sniegt ziņas par darbinieka nodarbinātību, darba samaksu un citiem izmaksājamajiem darba samaksai pielīdzinātajiem maksājumiem, lai tiesu izpildītājs varētu precīzi noteikt piedziņas apmēru un veidu.
Līdzšinējā pieredze liecina, ka darbavietās grāmatvedis darbinieku informē, ja saņemts tiesu izpildītāja rīkojums, nosauc kopējo parāda summu un izskaidro ieturējuma apmēru.
Jāpiebilst, ka rīkojumā, kas tiek nosūtīts darba devējam, nav norādīts parādsaistību veids, bet tikai piedziņas kārta, kas ir ļoti svarīgi ieturējumu veikšanai, ja personai ir vairākas piedziņas lietas.
Tomēr, ja ir nepieciešams, kā parādniekam vislabāk sazināties ar tiesu izpildītāju, lai noskaidrotu jautājumus par savu piedziņas lietu/lietām?
Ikviens parādnieks, protams, var sazināties ar tiesu izpildītāju. Tās ir viņa likumīgās tiesības. Īpaši to būtu ieteicams darīt tiem, kam atbilstoši līdzšinējai kārtībai piedziņa uz darba samaksu nevarēja notikt, jo likums paredzēja saglabāt parādniekam minimālo algu. Tiesu izpildītāji komunicē ar parādniekiem visos iespējamajos veidos. Tātad var sazināties telefoniski, elektroniski, klātienē, tāpat ir iespēja rakstīt oficiālu iesniegumu.
Patlaban, kad mainās parādu piedziņas kārtība, nevienam netiks atteikta konsultācija un skaidrojums par konkrēto situāciju.
Saskaņā ar jauno kārtību ieturējumu apmērs vairumam parādnieku samazināsies. Tomēr ir arī tādi parādnieki, kuriem ieturējumu apmērs kaut nedaudz, bet pieaugs, vai arī līdz šim nebija iespējams veikt ieturējumus, savukārt turpmāk būs jāsāk maksāt nelielas summas.
Jā, ir noteiktas lietu kategorijas, piemēram, uzturlīdzekļu piedziņas lietas, dažādu administratīvo sodu piedziņas lietas, zaudējumu piedziņa krimināllietās, kurās ieturējumu apmērs būs krietni mazāks. Tātad cilvēkiem, kuri līdz šim ieturējumu apmēra dēļ izvēlējās neuzrādīt patiesos ienākumus, tā ir iespēja mainīt pieeju. Ieturējumi būs ievērojami samērīgāki.
Ir lietu kategorijas, kurās ieturējumi būs aptuveni līdzšinējā apmērā. Vienlaikus atsevišķās lietu kategorijās ieturējumi, es neteiktu, ka būs lielāki, taču beidzot būs iespējami.
Tāda bija likuma grozījumu būtība: kaut vai mazliet, bet samērīgi ieturējumi jāveic no jebkuriem ienākumiem, kas Civilprocesa likumā nav noteikti kā neaizskaramais ienākumu veids.
Esam centušies novērst situāciju, ka cilvēkam ir parāds, bet viņš neko nemaksā un situāciju ilgstoši nerisina, respektīvi, omulīgi dzīvo minimālās algas burbulī, nenokārto maksātnespēju un atsevišķos gadījumos – arī personas atbrīvošanu no parādsaistībām.
Vai ir parādnieku grupa, kam piedziņa tomēr nebūs iespējama?
Praksē šādus gadījumus neesmu redzējusi, taču, ja personai ir trīs vai vairāk nepilngadīgi, apgādībā esoši bērni, tiek maksāta minimālā alga, tad pēc jaunās ieturējumu aprēķināšanas formulas piedziņa nav iespējama. Tātad parādnieks, kuram ir trīs vai vairāk apgādībā esoši nepilngadīgi bērni, var rēķināties ar to, ka viņam tiks saglabāti naudas līdzekļi 700 eiro apmērā.
Regulējumā nav izmaiņu attiecībā uz parādsaistību piedziņas kārtām. Tomēr praksē ir parādnieki, kam ir dažādu piedziņas kārtu parādsaistības. Piemēram, kā tiks veikti ieturējumi, ja personai ir šādas parādsaistības: 1. kārta – uzturlīdzekļi; 2. kārta – valsts prasījumi, proti, nesamaksāts sods par pārkāpumiem ceļu satiksmē un 4. kārta – citi parādi, neatmaksāti kredīti?
Ja darba devējs saņem vairākus tiesu izpildītāja rīkojumus, tad viņa uzdevums ir tos sarindot piedziņas kārtu secībā. Katrā rīkojumā ir norādīta parādsaistību kārta (jeb prioritāte; šeit – red. piez.).
Rīkojumus, kam ir dažādas kārtas, izpilda kārtu secībā.
Tātad, ja ir 1. kārtas rīkojums, 2. kārtas rīkojums un divi 4. kārtas rīkojumi, tad šādā gadījumā ieturējumi pēc jaunās kārtības tiks piemēroti 40% apmērā un visa summa novirzīta vispirms 1. kārtas prasījuma segšanai.
Kad uzturlīdzekļu parāds būs izmaksāts, tiks apmierināts 2. kārtas rīkojums un tad secīgi divi 4. kārtas rīkojumi. Kārtība ir vienkārša –, kamēr nav izpildīts augstākas kārtas rīkojums, zemākas kārts rīkojums/rīkojumi “gaida rindā”.
Kā tiks veikti ieturējumi, ja personai ir darba ņēmēja statuss (piemēram, strādā par šoferi uzņēmumā) un vienlaikus tā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais (piemēram, sniedz taksometra pakalpojumus)?
Šādi gadījumi ir ļoti reti. Kā no darba ņēmēja saskaņā ar jauno kārtību tiks veikti ieturējumi 30% vai 40% apmērā, ja ir vairākas piedziņas lietas, turpretī no saimnieciskās darbības gūtie ienākumi tiks ieturēti 100% apmērā. Tomēr šādā individuālā gadījumā es aicinātu personu sazināties ar tiesu izpildītāju un situāciju pārrunāt.
Kā tiks ieturētas parādsaistības saimnieciskās darbības veicējiem?
Ja cilvēka vienīgie ienākumi ir viņa saimnieciskā darbība, piedziņa tiek vērsta tāpat kā uz darba samaksu – 30% vai 40% (ja ir vairāki parādi) no starpības, kas veidojas starp parādniekam saglabājamo summu, respektīvi, pusi no minimālās algas, un viņa darba samaksu neto (pēc nodokļu nomaksas).
Kā tiks ieturētas parādsaistības no darba samaksas, ja personai ir vairākas darbavietas? Vai katrā no tām vienādi tiks veikti ieturējumi?
Arī tādi gadījumi izskatāmi individuāli, sazinoties ar tiesu izpildītāju. To ietekmē piedziņas kārtas un piedzenamās summas.
Piemēram, ja tas būtu administratīvais sods un ja piedzenamo summu varētu atmaksāt dažos mēnešos, tiesu izpildītāja rīkojumu es sūtītu tikai vienai darbavietai, kurā darba alga ir lielāka.
Savukārt, ja parāds ir lielāks un algas abās darbavietās nav tik apjomīgas, bet, piemēram, minimālās, pieļauju, ka rīkojumi tiktu nosūtīti abām darbavietām. Vienā rīkojumā būtu noteikts ieturēt 30%, saglabājot 350 eiro un starpību, kas paliek no summas, kad veic ieturējumu. Ja apgādībā ir nepilngadīgi bērni, tad saglabājamā summa, protams, pieaug, saglabājot par katru bērnu papildu 105 eiro (bet ne vairāk kā 50% apmērā no minimālās algas). Turpretī otrā rīkojumā ieturējums tiktu noteikts 30% apmērā no kopējās darba algas.
Likums paredz saglabāt 350 eiro (pusi no minimālās algas) vienreiz, tātad vienā darbavietā.
Kā tiks veikti ieturējumi no darba samaksas, ja parādniekam ir vairākas izpildu lietas un tās atrodas pie dažādiem tiesu izpildītājiem? Proti, darba devējs saņem rīkojumus no trim tiesu izpildītājiem.
Kā jau iepriekš minēju, sākotnēji darba devējs skatās uz piedziņas kārtām –, vai tie ir vienādas kārtas rīkojumi. Ja tie ir vienas kārtas rīkojumi, piemēram, visi trīs ir 4. kārtas piedziņas rīkojumi, darba devējs ieturēs 40% un konkrēto summu proporcionāli sadalīs starp rīkojumiem.
Jaunā parādu piedziņas kārtība stājas spēkā 1. oktobrī. Mēneša sākumā daudzi darbinieki saņems darba samaksu par septembri. Kāda ieturējumu kārtība tiks piemērota tuvākajās oktobra dienās izmaksājamajai darba samaksai?
Atbilde nav tik vienkārša, jo nav svarīgi, vai tā ir darba alga par septembri vai kāda cita iekavējusies darba samaksa. Būtisks ir brīdis, kad grāmatvedis aprēķina ieturējumu.
Civilprocesa likumā tā ir procesuālā norma, līdz ar to ieturējumu piemēro brīdī, kad veic darba samaksas aprēķinu.
Piemēram, ja grāmatvede darba samaksu aprēķina 30. septembrī, tad ieturējumam tiek piemērota kārtība, kas bija spēkā līdz 1. oktobrim. Savukārt, ja algu aprēķina 1. oktobrī, tad ieturējumu veic atbilstoši jaunajai kārtībai. Ja aprēķināšanas datums nesakrīt ar pārskaitījuma datumu, ieturējumam primārs ir tā aprēķināšanas datums.
Vai jaunā piedziņas kārtība paredz izmaiņas t. s. bankas kontu limitos? Vai ir iespējama situācija, ka ieturējumi tiek veikti no darba samaksas un vienlaikus tos piemēro banka?
Attiecībā uz konkrēto jautājumu izmaiņas Civilprocesa likumā nav veiktas, proti, saglabājas iepriekšējā kārtība.
Pēc parādnieka lūguma, ja piedziņa tiek vērsta gan uz darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, gan noguldījumiem kredītiestādēs, tiesu izpildītājs bankas kontā, kur tiek ieskaitīta darba alga, dos rīkojumu bankai saglabāt darbiniekam pieejamās summas limitu pēc ieturējumiem izmaksājamās darba algas apmērā.
Ja persona attiecīgajā kontā saņem arī citus maksājumus – ģimenes valsts pabalstu, uzturlīdzekļus vai pašvaldības pabalstu, piemēram, par apkuri, vai kādu citu samaksu, piemēram, par pārdoto ledusskapi, – par to jāinformē tiesu izpildītājs, kas izvērtēs, uz kurām summām piedziņa nav vēršama un no kurām var veikt ieturējumu. Tādā gadījumā tiesu izpildītājs nosūtīs bankai rīkojumu par noteiktas summas saglabāšanu.
Jebkura individuāla situācija, kas attiecas uz ieskaitījumiem bankas kontā, ir risināma, sazinoties ar tiesu izpildītāju un viņu informējot.
Kā zināms, parādnieks vēl joprojām var vērsties pie tiesu izpildītāja un lūgt iespēju atmaksāt parādu, neiesaistot darba devēju un izvairoties no bankas konta apķīlāšanas. Kā tas jādara?
Jā, tāda iespēja pastāvēja iepriekš un ir saglabāta arī pašlaik. Parādniekam jāsazinās ar savu tiesu izpildītāju. Pirmā saziņa, izsakot konkrēto vēlmi, var būt telefoniski, tomēr pēc tam būs jāiesniedz iesniegums, turklāt var būt nepieciešams iesniegt arī citu informāciju, par ko informēs tiesu izpildītājs.
Jāatceras, ka noslēgtā vienošanās par noteiktas ikmēneša summas novirzīšanu parādsaistību dzēšanai ir precīzi jāpilda.
Īpaši nozīmīgi minētais ir parādniekiem, kuriem ir mainīga darba samaksa, kas kādu laiku var būt lielāka un tad – mazāka. Tāpēc ieturējumi, ko aprēķina grāmatvedis, nereti ir izdevīgāki, jo tiek aprēķināti no attiecīgajā laikposmā nopelnītās summas. Tas ir svarīgs individuāls lēmums.
