Attēlā: skats uz Rīgas namu jumtiem.
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Piespiedu dalītajos īpašumos zemes likumiskās lietošanas attiecībās esošajiem zemes īpašniekiem būs tiesības saņemt kompensāciju no valsts situācijās, kurās 2025. un 2026. gadā viņiem radušies zaudējumi divu atšķirīgu kadastrālo vērtību dēļ – maksājot nekustamā īpašuma nodokli un saņemot likumisko maksu pr zemi. Jaunais likums izstrādāts Satversmes tiesas sprieduma izpildei.
Kompensāciju zemes īpašniekiem paredz Zemes likumiskās lietošanas maksas atlīdzināšanas likums, kas stājās spēkā 5. novembrī. Iesniegumu atlīdzības saņemšanai zemes īpašnieks varēs iesniegt no 2027. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam.
Atlīdzība paredzēta saistībā ar 2025. gadā ieviestajām divām kadastrālajām vērtībām, kuru piemērošana ir radījusi situācijas, ka nekustamā īpašuma nodoklis (kuru maksā zemes īpašnieks) reizēm var būt lielāks nekā lietošanas maksa, ko viņš no būves īpašnieka saņem par savu zemi. Tādējādi zemes īpašniekam rodas zaudējumi, kurus rada tiesību aktu normas.
Likums izstrādāts atbilstoši Satversmes tiesas 2025. gada 10. decembra spriedumam lietā Nr. 2024-21-0103. Nepieciešamība pieņemt šādu likumu ir tādēļ, ka no 2025. gada 1. janvāra ar grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā tika ieviestas divas kadastrālās vērtības, skaidrots likuma anotācijā.
Fiskālo kadastrālo vērtību izmanto nodokļu, valsts nodevu un citu maksājumu valsts un pašvaldības budžetā aprēķinam (tātad arī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam). Savukārt maksu par zemes likumisko lietošanu aprēķina no universālās kadastrālās vērtības, kas ir aktualizēta, objektīvi nekustamā īpašuma tirgus situācijai atbilstošāka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība.
Līdz ar to var rasties situācijas, kad piespiedu dalītā īpašuma gadījumos zemes īpašnieks par sev piederošo zemi maksā nekustamā īpašuma nodokli, kas aprēķināts no zemes fiskālās kadastrālās vērtības, turpretī maksu par sev piederošās zemes likumisko lietošanu no būvju īpašniekiem saņem apmērā, kāds aprēķināts no zemes universālās kadastrālās vērtības. Ja aprēķins pēc universālās kadastrālās vērtības ir zemāks par nekustamā īpašuma nodoklim veikto aprēķinu, zemes īpašniekam var rasties zaudējumi.
2025. gada 10. decembrī Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2024-21-0103 atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu par zemes likumiskās lietošanas maksu un šādā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību.
Pieteikumu iesniedza 21 privātpersona, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves.
Satversmes tiesa norādīja, ka likumdevējs ir ieviesis divas kadastrālās vērtības – universālo un fiskālo. Universālā kadastrālā vērtība ir aktualizēta un tirgus situācijai pietuvināta kadastra objekta vērtība, un to neattiecina uz nodokļu un citiem publiskajiem maksājumiem. Savukārt fiskālo kadastrālo vērtību, kas nav aktualizēta, izmanto nodokļu un citu publisko maksājumu aprēķinam. Universālā kadastrālā vērtība salīdzinājumā ar fiskālo kadastrālo vērtību var gan pieaugt, gan samazināties, gan palikt nemainīga.
Satversmes tiesa akcentēja, ka ir tādi zemes īpašnieki, tostarp vairāki pieteikuma iesniedzēji, kuriem zemes likumiskās lietošanas maksa samazinās, jo zemes universālā kadastrālā vērtība ir mazāka par fiskālo kadastrālo vērtību. Proti, šīs personas no 2025. gada 1. janvāra pēc nekustamā īpašuma nodokļa samaksas saņem mazāku atlīdzību nekā iepriekš.
Ja zemes likumiskās lietošanas maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par konkrēto zemi vai ar to ir vienāda, vai ja pēc šā nodokļa samaksas atlīdzība, kas paliek zemes īpašniekam, ir nesamērīgi maza, tad šādu zemes likumiskās lietošanas maksu nevar uzskatīt par tādu, kas pilda atlīdzības funkciju, secināja tiesa.
Likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” noteikts, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā.
Tagad Zemes likumiskās lietošanas maksas atlīdzināšanas likuma 3. pantā paredzēti konkrēti nosacījumi, lai saņemtu atlīdzinājumu:
Atlīdzinājuma apmēra aprēķinam likumā ir noteikta konkrēta formula.
Lai saņemtu atlīdzinājumu, zemes īpašniekam būs jāiesniedz Valsts zemes dienestā (VZD) atlīdzinājuma pieprasījuma iesniegums.
Iesniegumu zemes īpašnieks varēs iesniegt no 2027. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam.
VZD lēmumu pieņems, pamatojoties uz informāciju, kas norādīta zemes īpašnieka iesniegumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un pieejama zemesgrāmatā.
Anotācijā minēti provizoriskie aprēķini, proti, kompensācijas par 2025. gadu un 2026. gada pirmo pusgadu būs jāizmaksā aptuveni 201 gadījumā. Vienlaikus uzsvērts, ka tas ir ļoti aptuvens iespējamo gadījumu skaits, jo šobrīd nav precīzu datu ne par konkrētu piespiedu dalīto īpašumu skaitu, ne platībām, kādas ir būvju īpašnieku lietošanā katrās konkrētajās zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās.
Likumā paredzēts, ka atlīdzinājumu izmaksā no valsts pamatbudžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Likums zaudēs spēku 2030. gada 1. jūlijā.
