Civillikuma 1922. panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Savukārt neatņemamās daļas tiesīgie saskaņā ar Civillikuma 423. panta pirmo daļu ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie. Tātad jūsu gadījumā neatņemamās daļas tiesīgie ir jūsu māsas un brāļi, kā arī mirušās māsas bērni. Ja jūsu tēvam bija laulātā, tad arī viņai ir tiesības uz neatņemamo daļu. Civillikuma 423. panta otrā daļa paredz, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā. Tiesība uz neatņemamo daļu ir mantojama un tālāk nododama tiesība. 

Atbilstoši Civillikuma 427. panta otrajai daļai neatņemamās daļas tiesīgos var atstumt no neatņemamās daļas vienīgi aiz likumā paredzētiem un rīkojumā nāves gadījumam tieši norādītiem patiesībai atbilstošiem iemesliem. Neatņemamās daļas tiesīgā atstumšana no neatņemamās daļas nesaista atstumtā lejupējos.