Dronu koalīcija ir starptautiska iniciatīva, ko 2024. gada februārī izveidoja Latvija un Apvienotā Karaliste, lai koordinēti atbalstītu Ukrainu ar bezpilota lidaparātiem jeb droniem, to rezerves daļām un apmācību. Šī koalīcija ir daļa no plašākas Ukrainas atbalstam izveidotās valstu apvienības – Ramšteinas kontaktgrupas – aktivitātēm. Tās mērķis ir stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas, īpaši ņemot vērā mūsdienu karadarbības tehnoloģisko specifiku.
Lēts un efektīvs ierocis
Dronu tehnoloģijas, kas darbojas gan gaisā, gan uz zemes, gan jūrā, ir būtiski izmainījušas karadarbību, un tām ir liela nozīme arī Ukrainas militāro spēju arsenālā.
Sākumā droni parādījās lielvalstu militārajā arsenālā kā visai prāva izmēra bezpilota lidaparāti, kas tika izmantoti, piemēram, karadarbībā Irākā un Afganistānā. Taču, tehnoloģijai attīstoties civilajā sfērā, šie lidaparāti kļuva izmēros ievērojami mazāki un ražošanā daudz lētāki, savu pielietojumu militārajā jomā pilnībā apliecinot Krievijas–Ukrainas karā jau pirms pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī, stāsta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs.
Kara sākumposmā droni tika izmantoti pretinieka pozīciju novērošanai no gaisa, bet laika gaitā – arī uzbrukumiem ar sprāgstvielām dažādiem mērķiem, tostarp pretinieka bezpilota lidaparātiem. Vienlaikus strauju attīstību piedzīvojušas arī militāro zemes un jūras dronu tehnoloģijas.
“Droni – bezpilota attālināti vadāmās ieroču sistēmas – ir pilnībā revolucionizējuši gan kara taktiku, gan stratēģiju,” šo tehnoloģiju nozīmi modernajā karā raksturo Raimonds Graube, kurš bija NBS komandieris līdz 2017. gadam – laikam, kad Ukrainas austrumos jau norisinājās karadarbība.
Jūnijā Šķēdes jūras poligonā sāks testēt dronu sistēmas, nodrošinot iespēju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedrotajiem pārbaudīt jaunākās tehnoloģijas reālos apstākļos, informē NBS.
Droni ir sevišķi nozīmīgi ieroči, ar kuriem tādas nelielas valstis kā Latvija var organizēt savu aizsardzību. Šīs tehnoloģijas ir samērā lētas, izgatavojamas uz vietas un daudzējādā ziņā spēj stāties pretī ievērojami dārgākiem pretinieka ieročiem, vienlaikus ļaujot pret pretinieku vērsties attālināti, nevis sūtot karavīrus uz frontes līniju.
Līdztekus pietiekami liels un moderns dronu arsenāls pilda arī pretinieka atturēšanas funkciju, liekot tam rēķināties ar zaudējumiem, ko radītu saskarsme ar šo ieroču pretsitienu, tā Latvijas izvēli pievērsties dronu attīstīšanai un uzņemties līderību starptautiskās Dronu koalīcijas darbībā pamato gan R. Graube, gan M. Kairišs.
|
Kas ir Dronu koalīcija Dronu koalīcija ir Latvijas iniciēta un tiek vadīta kopā ar Apvienoto Karalisti. Koalīcijā oficiāli ietilpst 18 dalībvalstis, kuras ir parakstījušas nodomu vēstuli, – Latvija, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Ukraina, Vācija un Zviedrija. Dronu koalīcijai ir šādi mērķi un uzdevumi:
Visu Dronu koalīcijas dalībvalstu kopējais atbalsts Ukrainas dronu spējām 2024. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro, vēsta Aizsardzības ministrija. Latvija Dronu koalīcijas vajadzībām 2024. gadā piešķīra 20 miljonus eiro, un šādu summu plānots atvēlēt arī šogad. No tās piecus miljonus eiro plānots novirzīt Dronu koalīcijas kopējam fondam, veicot iepirkumus, atbalstot Latvijas ražotāju dalību kopējos iepirkumos un sekmējot inovatīvu risinājumu attīstību. Atlikušos 15 miljonus eiro ir plānots novirzīt dronu iepirkumiem no Latvijas industrijas atbilstoši Ukrainas puses definētajām tehniskajām prasībām, kā arī nodrošinot Dronu testēšanas poligona funkcijas. 2024. gadā Latvija Ukrainai piegādājusi gandrīz 5000 dronus, no kuriem 780 ir ražoti šeit, informē Aizsardzības ministrija. Savukārt Dronu koalīcijas dalībvalstis šobrīd no Ukrainai 30 000 paredzētajiem droniem ir piegādājušas ap 18 400 bezpilota lidaparātu.
|
Infografika: Aizsardzības ministrija.
Pieredze un iespējas vietējiem ražotājiem
Pateicoties dalībai starptautiskajā Dronu koalīcijā, Latvija ir ievērojami progresējusi bezpilota lidaparātu ražošanā, informē Aizsardzības ministrija. Šī iniciatīva ir ne tikai stiprinājusi mūsu nacionālās aizsardzības spējas, bet arī sniegusi jaunas iespējas vietējiem uzņēmējiem, pētniecībai un militārajai industrijai kopumā.
Jau patlaban lielu daļu no NBS rīcībā esošajām dronu tehnoloģijām – gan gaisa, gan sauszemes sistēmām – nodrošina Latvijas ražotāji, līdztekus veicot iestrādes arī militāro jūras dronu attīstīšanā, skaidro M. Kairišs.
Šobrīd ar Latvijas aizsardzības nozares uzņēmumiem notiek pastāvīga sadarbība dronu ražošanas nozarē, lai piegādātu Ukrainai kaujas dronus atbilstoši aktuālajām vajadzībām un testēšanas prasībām, vēsta aizsardzības nozares portāls Sargs.lv.
Latvijai šī sadarbība sniedz nenovērtējamu pieredzi, ko nodrošina atgriezeniskā saite starp ražotājiem un dronu tehnoloģiju lietotājiem tiešas karadarbības apstākļos, norāda R. Graube.
Līdztekus, kā papildina M. Kairišs, šo tehnoloģiju ražošana Latvijā nozīmē to, ka līdzekļi, ko valsts tērē dronu ražošanai, atgriežas tās ekonomikā, vienlaikus veicinot konkurētspējīgas ražošanas nozares attīstību.
Samits – par sasniegto un nākotnes izaicinājumiem
R. Graubes vērtējumā līderība un dalība starptautiskajā Dronu koalīcijā Latvijai vēl bez Ukrainas atbalstīšanas sniedz vairākus būtiskus ieguvumus – mūsu valsts ir izrādījusi stratēģisku iniciatīvu svarīgā un perspektīvā militāro tehnoloģiju jomā, kā arī ir izveidojusi sadarbību, kas ļauj tajā gūt strauju izaugsmi pašas un sabiedroto aizsardzības interesēs. Viņš norāda: mākslīgā intelekta izmantošana dronu tehnoloģiju izstrādē jau tuvākajā nākotnē noteiks to strauju, taču pagaidām vēl grūti paredzamu attīstību, kas, kā sagaidāms, būs arī viens no samita diskusiju jautājumiem.
Starptautiskās Dronu koalīcijas samits, kuru 28. maijā Rīgā rīko Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, pulcēs starptautiskās Dronu koalīcijas valstu aizsardzības ministrus, vadošos ekspertus, kā arī aizsardzības industrijas uzņēmumus, lai veidotu kopēju platformu, kurā valstīm vienoties par turpmākām dronu piegādēm Ukrainai, vienlaikus attīstot arī dalībvalstu dronu spējas. Dronu samitā tiks apspriesti koalīcijas sasniegumi un gūtās mācības, kā arī diskutēts par nākotnes mērķiem, pievēršot uzmanību globālās drošības un modernās karadarbības izaicinājumiem, informē Aizsardzības ministrija.
Lai iegūtu aktuālāko un svarīgāko informāciju par pasākuma norisi, ministrija aicina interesentus apmeklēt aizsardzības inovāciju samita “Drone Summit 2025” oficiālo tīmekļvietni www.dronesummit.lv.
Infografika: Aizsardzības ministrija.
Galerija: ieskats Latvijas aizsardzības industrijas tehnoloģiju praktiskā demonstrācijā
23. maijā Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde organizēja Industrijas un tehnoloģiju testu dienu, kas notika Zemessardzes organizēto bezpilota lidaparātu padziļināto apmācību laikā militārajā poligonā “Mežaine”. Mācībās piedalījās zemessargi no visiem bataljoniem Latvijā.
Pasākums bija veltīts Latvijas aizsardzības industrijas tehnoloģiju praktiskai demonstrācijai, testēšanai un integrācijai reālā apmācību vidē, kā arī diskusijām par savstarpēju sadarbību un stratēģisku spēju attīstību.
Plašāk par tēmu portālā Sargs.lv >>
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija).
