Stājas spēkā regulējums Krīzes vadības centra darbībai

1. jūlijā spēkā stājas grozījumi Nacionālās drošības likumā un ar to saistītie:

• grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā;
• grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”;
• grozījumi Valsts civildienesta likumā

Pilnveido krīzes vadības sistēmu

Grozījumu mērķis ir reorganizēt krīzes vadības sistēmu, paredzot, ka valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt savlaicīgus, analītiski pamatotus un kompetentus lēmumus un ka pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīzes vadības sistēma.

Grozījumi kopumā aktualizē un precizē:

• ministriju un valsts institūciju kompetenci un pienākumus;
• pašvaldību kompetenci;
• sabiedrisko organizāciju kompetenci;
• Ministru kabineta atbildību;
• Krīzes vadības centra pienākumus un tiesības;
• u. c.

Ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā noteikts, ka:

• krīze ir neparedzēts valsti un sabiedrību apdraudošs notikums vai situācija, kad ikdienas spējas nav pietiekamas tās postošo apstākļu novēršanai un nepieciešama stratēģiska, adaptīva un savlaicīga reakcija, lai saglabātu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošību vai cilvēku veselību un dzīvību;
• krīzes vadība ietver pasākumus krīzes vadības procesu plānošanai, ieviešanai, īstenošanai un sistēmiskai attīstīšanai. Krīzes vadību īsteno, ievērojot krīzes vadības satvara elementus un krīzes vadības principus.

Jauna institūcija – Krīzes vadības centrs

Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets (MK) atbild par krīzes vadību un valsts apdraudējuma pārvarēšanu, kā arī par tā seku likvidēšanu. Tādējādi iecerēts paātrināt lēmumu pieņemšanu, jo tos krīzes un valsts apdraudējuma laikā uzreiz varēs pieņemt valdībā. Līdz šim šādi lēmumi bija jāpieņem gan Krīzes vadības padomē, gan Ministru kabinetā. Paredzēts, ka Ministru prezidents katru gadu sniegs Saeimai pārskatu ne tikai par nacionālo drošību, bet arī par krīzes vadību.

Savukārt par civilo krīžu pārvaldību un iestāžu pārresoru sadarbības koordinēšanu atbildēs Krīzes vadības centrs (KVC). Tā iesaiste plānota gadījumos, kad apdraudējums aptver vairākas nozares vai visu valsti, kā tas bija, piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī situācijās, kad tiek pārņemta krīzes vadība pēc ministrijas, citas valsts institūcijas vai pašvaldības pamatota ierosinājuma un Ministru kabineta lēmuma, ja objektīvu apstākļu dēļ tā nevar nodrošināt krīzes vadību pašu spēkiem. 

Noteikts, ka KVC ir Ministru prezidenta funkcionālā pārraudzībā esoša struktūrvienība Valsts kancelejas sastāvā, kura Ministru prezidenta uzdevumā nodrošina krīzes vadības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu. Krīzes vadības centra vadītājs būs valsts civildienesta ierēdnis, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru prezidents.

Darbosies gan krīzēs, gan ikdienā

Būtiskākā pārmaiņa – KVC krīzes laikā uzņemsies virsvadību pār vairāku institūciju darbības koordinēšanu. “Tas ir nozīmīgs aspekts, lai krīzes situācijā centralizēti, saskaņoti un ātri pieņemtu lēmumus un skaidri sniegtu informāciju sabiedrībai,” norāda Valsts kanceleja.

Galvenās KVC funkcijas ikdienā būs saistītas ar drošības situācijas monitoringu, informācijas analīzi, resursu pārvaldību, uzraudzību un iestāžu savstarpējas sadarbības koordinēšanu. Tas diennakts režīmā monitorēs un analizēs civilās drošības situāciju valstī, tādējādi jau laikus atklājot riskus un potenciālos apdraudējumus, koordinējot nepieciešamos risinājumus un sagatavojot dokumentus lēmumu pieņemšanai Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs.

Tāpat KVC koordinēs arī krīzes komunikāciju un ikdienā attīstīs valsts un pašvaldību iestāžu sadarbības prasmes iekšējā un ārējā saziņā krīzes apstākļos, kā arī sadarbosies ar nevalstisko sektoru.

Saskaņā ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā Ministru kabinetam līdz 2026. gada 1. janvārim jānosaka kārtība, kādā:

• Krīzes vadības centrs krīzes pārvarēšanā iesaista juridiskās vai fiziskās personas rīcībā esošos resursus;
• juridiskajai vai fiziskajai personai kompensējami izdevumi un zaudējumi, kas radušies, iesaistot krīzes pārvarēšanā personas rīcībā esošos resursus, kā arī kompensācijas aprēķināšanas kārtību.

Savukārt pašvaldībām līdz 2026. gada 1. janvārim jāizveido krīzes vadības struktūrvienība vai jānorīko krīzes vadības darbinieki krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai.