E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 37361
Lasīšanai: 6 minūtes

Par zemessarga dotā zvēresta juridisko spēku

J
jautā:
30. septembrī, 2025
Kaspars

Vai varat, lūdzu, paskaidrot, kāds ir Nacionālo bruņoto spēku vai Zemessardzes dienestā doto zvērestu juridiskais spēks? Es apsveru iespēju pievienoties Zemessardzei, taču neesmu līdz galam pārliecināts par zvēresta sniegšanu, jo, cik saprotu, tam nav noteikta termiņa. Vai šāds zvērests saglabā savu spēku arī pēc tam, kad persona pārtrauc dienestu? Vai pastāv iespēja oficiāli atsaukt vai anulēt zvērestu ? Jautājums radās, jo, ņemot vērā, cik bieži kaut kas mainās gan valdībā, gan pasaulē, neesmu īsti pārliecināts, vai šāda saistība būs man tikpat atbilstoša, piemēram, pēc 1020 gadiem. 

A
atbild:
Šodien
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4. panta pirmo daļu zemessargs ir persona, kura devusi zemessarga zvērestu. Arī Militārā dienesta likuma 4. panta pirmā daļa noteic, ka visi karavīri dod zvērestu. Tādējādi zvērests ir neatņemama militārpersonas statusa sastāvdaļa. Proti, nenododot zvērestu, nav iespējams pildīt militāro dienestu karavīra vai zemessarga statusā. 

Zvērests saglabā savu spēku visu laiku, un tas ir neatceļams, neatsaucams un nav anulējams. 

Arī tad, kad tiesiskās attiecības ar karavīru vai zemessargu tiek izbeigtas un persona pārtrauc dienestu, zvērests saglabā savu spēku un uzliek personai par pienākumu ierasties uz militārajām mācībām un atsaukties uz mobilizācijas aicinājumu. 

Šobrīd normatīvie akti neparedz, ka militārais dienests būtu iespējams, nenododot karavīra vai zemessarga zvērestu. 

Mobilizācijas gadījumā Latvijas pilsoņu rezerves karavīru un rezervistu iesaukšana aktīvajā dienestā notiek saskaņā ar Militārā dienesta likumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Zemessargu mobilizācija notiek Latvijas Republikas Zemessardzes likumā noteiktajā kārtībā. Taču mobilizācija civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai saskaņā ar Mobilizācijas likumu ir saistoša arī iedzīvotājiem, kuri nav pakļauti mobilizācijai Nacionālajos bruņotajos spēkos un Valsts robežsardzē saskaņā ar mobilizācijas uzdevumu. 

Latvijas Republikas Zemessardzes likums 29. pants noteic: 

“(1) Līgumu par dienestu Zemessardzē izbeidz: 

  1. pēc zemessarga iniciatīvas; 
  2. pēc Zemessardzes vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības iniciatīvas. 

(2) Ja līgums par dienestu Zemessardzē tiek izbeigts pirms dienestam Zemessardzē noteiktā maksimālā vecuma pēc zemessarga iniciatīvas, viņš vismaz mēnesi iepriekš par to rakstveidā informē Zemessardzi. 

(3) Līgumu par dienestu Zemessardzē pēc Zemessardzes vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības iniciatīvas izbeidz vienības komandieris, ja: 

  1. ir atklājušies šā likuma 14. panta ceturtajā daļā minētie apstākļi; 
  2. zemessargs zaudējis Latvijas pilsonību; 
  3. zemessargs atzīts par nederīgu Zemessardzes dienestam veselības stāvokļa dēļ; 
  4. zemessargs sasniedzis dienestam Zemessardzē noteikto maksimālo vecumu; 
  5. zemessargs vairāk nekā vienu gadu bez attaisnojoša iemesla neapmeklē apmācības vai neierodas uz dienesta uzdevumu izpildi; 
  6. zemessargam kā disciplinārsods piemērota izslēgšana no Zemessardzes; 
  7. atestācijā zemessargs novērtēts negatīvi un Zemessardzes vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienības komandieris ir saskaņojis novērtējumu. 

(4) Ja līgumu par dienestu Zemessardzē izbeidz pirms termiņa (izņemot gadījumu, kad minēto līgumu izbeidz veselības stāvokļa dēļ), tad: 

  1. zemessargs, kurš pēc militārās sagatavošanas nav nodienējis mācību līgumā noteikto laiku, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā proporcionāli nenodienētajam laikam kompensē attiecīgo izdevumu daļu par viņa militāro sagatavošanu (ieskaitot ārvalstu izglītības iestādēs (kursos) radušos mācību izdevumus, kurus, sniedzot palīdzību Latvijai, segusi ārvalsts); 
  2. zemessargs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atdod viņam izsniegtos materiāltehniskos līdzekļus (ekipējumu, aprīkojumu un citus līdzekļus) un formas tērpu vai atlīdzina to vērtību. 

(41) Persona neatlīdzina šā panta ceturtajā daļā minētos mācību izdevumus un neatdod tai izsniegtos materiāltehniskos līdzekļus, ja viena mēneša laikā pēc tam, kad ir izbeigts līgums par dienestu Zemessardzē, noslēdz līgumu par profesionālo dienestu. 

(5) Ja zemessargs sāk pildīt valsts amatpersonas amatu, kuru likumā noteiktie ierobežojumi neļauj savienot ar dienestu Zemessardzē, vai pilda 11 mēnešus ilgu valsts aizsardzības militāro dienestu, dienests Zemessardzē tiek apturēts. 

(6) Ja mēneša laikā pēc tam, kad ir izbeigts līgums par dienestu Zemessardzē, bijušais zemessargs nav noslēdzis līgumu par profesionālo dienestu, tad viņu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieskaita Nacionālo bruņoto spēku rezervē, kā arī bijušajam zemessargam saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir pienākums atlīdzināt šā panta ceturtajā daļā minētos mācību izdevumus un atdot viņam izsniegtos materiāltehniskos līdzekļus.” 

Vairāk par dienestu zemessardzē varat uzzināt šeit. 

Uzzini vairāk LV portālā: 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 84 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas