Labdien! Man ir noslēgts līgums ar uzņēmumu, kurš piedāvā ūdens automātus, kas filtrē ūdeni (auksts/karsts/parasts) manās mājās. Līgumā ir rakstīts, ka noma ir uz 24 mēnešiem (50 eiro mēnesī). Tas netika mutiski izrunāts, un tikai tagad, kad gribēju atteikties no attiecīgā pakalpojuma, tiku informēts. Iekārta man vairs nav nepieciešama, tāpēc vērsos ar līguma laušanas prasību, taču man atbildēja, ka tādā gadījumā jāapmaksā summa par atlikušajiem 12+ mēnešiem. Ko darīt šajā situācijā? Jau iepriekš pateicos par atbildi!
No apraksta noprotams, ka, slēdzot iekārtas nomas līgumu, jūs neesat iepazinies ar līguma nosacījumiem. Jānorāda, ka minētais apstāklis un pašreizējā vēlme atkāpties no līguma jūs neatbrīvo no pienākuma izpildīt tiesiski noslēgta līguma nosacījumus. Princips, ka noslēgts līgums ir jāpilda, bija pazīstams jau seno romiešu tiesībās, kur tas ieguva apzīmējumu latīņu valodā pacta sunt servanda. Ar laiku konkrētais princips nav zaudējis aktualitāti un ir piemērojams arī modernajās tiesībās. Tiesa, tas nav absolūts un neizslēdz vienas puses atkāpšanās iespējas no noslēgtā līguma. Tomēr atkāpšanās gadījumā līguma pusei jārēķinās ar likumā vai līgumā noteiktajām sekām.
Aprakstā nav precizēts –, vai priekšlaicīga, vienpusēja atkāpšanās uz diviem gadiem noslēgtajā iekārtas nomas līgumā nav paredzēta vispār, vai arī nomniekam līgumā pielīgta atkāpšanās tiesība, tomēr ar pienākumu maksāt “atkāpšanās maksu”. Attiecīgā nianse jānoskaidro, iepazīstoties ar iekārtas nomas līguma nosacījumiem, jo tā ietekmē konkrētajai situācijai piemērojamās tiesību normas.
Pieprasot nomas maksas samaksu par visu līgumā norādīto atlikušo termiņu, iznomātājs, visticamāk, atsaucas uz Civillikuma 2144. pantu, kas paredz: ja nomnieks patvaļīgi atteicas no nomas pirms līgumā noteiktā laika, tad no viņa var tūliņ prasīt visas nomas naudas samaksu, t. i., nomas maksu par visu nomas līgumā pielīgto nomas termiņu. Šāda tiesība (līguma laušanas gadījumā prasīt no nomnieka maksu par visu līguma darbības laiku) nomniekam atkrīt Civillikuma 2172. pantā noteiktajos gadījumos:
Līgumā pusēm ir tiesības vienoties arī par īpašu kārtību līguma vienpusējai izbeigšanai. Šādā gadījumā “atkāpšanās maksas”, kas pēc būtības atbilst līgumsodam, pielīgšana līgumos ir bieži sastopama. Likums minēto praksi neaizliedz, vienlaikus jāņem vērā likumā noteiktais līgumsoda regulējums un ierobežojumi. Piemēram, Civillikuma 1717. pants noteic, ka līgumsoda apmēru nosaka līdzēji un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
Jūsu tiesības normatīvajos aktos ir papildus aizsargātas, ja nomas attiecībās jūs kā darījuma puse esat atzīstams par patērētāju. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. pantā patērētājs tiek definēts kā fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci, pakalpojumu, digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību.
Patērētāju tiesību aizsardzības likums par patērētāju tiesības pārkāpjošu uzskata tādu līgumu, kurā patērētājam nav dota līguma atcelšanas tiesība (3. panta pirmās daļas 7. p.). Tātad, ja esat uzskatāms par patērētāju, vienpusēja atkāpšanās tiesība noslēgtajā līgumā būtu jāparedz. Tiesa, arī šis speciālais likums tomēr neaizliedz “atkāpšanās maksas” pielīgšanu līgumos, ja patērētājs vēlas līgumu priekšlaikus izbeigt. Tomēr likums par netaisnīgiem uzskata līguma noteikumus, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus (6. panta trešās daļas 4. p.).
Ņemot vērā iepriekš minēto, ja iznomātāja pieprasītā summa ir uzskatāma kā ar līgumu pielīgts līgumsods par līguma priekšlaicīgu izbeigšanu, apkopojot visus ar to saistītos apstākļus, būtu izvērtējams attiecīgā līgumsoda samērīgums, atbilstība godīgai darījumu praksei u. tml. Jūs varat lūgt iznomātāju samazināt vai pavisam atcelt līgumsodu. Taču, kas attiecas uz nomas līguma vienpusēju izbeigšanu, būtu jāievēro, ka nomnieka vienpusējs lēmums atkāpties no nomas līguma, visticamāk, iznomātājam rada neērtības un, iespējams, arī finansiālus zaudējumus. Tādējādi iznomātājs var uzstāt uz noteiktas summas apmaksu kā kompensāciju par viņam radītajiem zaudējumiem. Ja kopsaucēju neizdodas panākt, jautājumu par līgumsoda samērīgumu puses var risināt arī tiesas ceļā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
