Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc divu kapitālsabiedrību pieteikuma. Pieteikumu iesniedzēju komercdarbība saistīta, pirmkārt, ar aromatizētu tabakas aizstājējproduktu, proti, nikotīna spilventiņu ražošanu un izplatīšanu, kuros nikotīna koncentrācija pārsniegusi noteiktos četrus miligramus uz gramu. Otrkārt, komercdarbība saistīta ar tādu elektronisko smēķēšanas ierīču, tostarp elektronisko cigarešu, ražošanu un izplatīšanu, kuru šķidrums satur piedevas un aromatizētājus. Pieteikumu iesniedzējas uzskatīja, ka apstrīdētajā regulējumā noteiktais aizliegums elektronisko smēķēšanas ierīču sastāvam pievienot aromatizētājus, kam nav tabakas garša, un konkrētas piedevas, kas atvieglo ieelpošanu, nesamērīgi ierobežo Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu. Savukārt nikotīna spilventiņiem noteiktā maksimālā nikotīna koncentrācija un aizliegums pievienot aromatizētājus neatbilst ne tikai Satversmes 105. pantam, bet arī 91. pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam.
Satversmes tiesa konstatēja, ka apstrīdētais regulējums iejaucas pieteikumu iesniedzēju komercdarbībā, kuru tās līdz šim veikušas, un tādējādi ierobežo tām Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu.
Ņemot vērā pieejamos pētījumus, Satversmes tiesa norādīja, ka nikotīns ir viena no spēcīgākajām pasaulē zināmajām atkarību izraisošajām vielām, kas rada nopietnus veselības riskus. Kā liecina vairāki pētījumi, Latvijā elektronisko cigarešu smēķēšanas izplatības pieaugums kopš 2020. gada ir bijis ievērojami straujāks nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, turklāt īpaši straujš pieaugums bijis bērnu un jauniešu vidū. Neraugoties uz aizliegumu jauniešiem iegādāties elektroniskās cigaretes, daudzi jaunieši tās ir izmēģinājuši vai lietojuši, turklāt pusaudžiem salīdzinājumā ar pieaugušajiem pietiek ar mazāku nikotīna daudzumu un īsāku laika periodu, lai izveidotos nikotīna atkarība, kā liecina pētījumi.
Satversmes tiesa norādīja, ka apstrīdētā regulējuma mērķis ir cilvēku, īpaši bērnu un jauniešu, tiesību uz veselību aizsardzība, nosakot stingrāku regulējumu attiecībā uz nikotīnu saturošiem izstrādājumiem. Līdz ar to pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu, veselību un novērst iespējamos nikotīna atkarības veidošanās riskus. Sabiedrības veselība ir valstiski nozīmīgs jautājums, tāpēc ierobežojums kalpo arī sabiedrības labklājības aizsardzībai.
Vienlaikus Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs ir noteicis kompleksu pieeju nikotīnu saturošu produktu pieejamības mazināšanai visas sabiedrības veselības un labklājības aizsardzības labad un apstrīdētais regulējums ir daļa no šā mērķa sasniegšanai ieviesto pasākumu kopuma. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē nevarētu sasniegt ar kādu atsevišķu pasākumu vien. Ar apstrīdēto regulējumu tiek mazināta turpmākā valsts veselības sistēmas noslodze un attiecīgie saslimšanas riski nākamajām paaudzēm.
Satversmes tiesa uzsvēra, ka apstrīdētais regulējums nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp personas tiesību uz īpašumu ierobežojumu un sabiedrības veselību, kalpojot plašākam un ilgtermiņa mērķim – sabiedrības kā vienota veseluma aizsardzībai. Ņemot vērā šo produktu patēriņa straujo pieaugumu Latvijā un ar to saistītos veselības apdraudējumus, atsevišķu komersantu likumiskās intereses nevar tikt stādītas augstāk par visas sabiedrības veselības interesēm. Tādējādi labums, ko no pamattiesību ierobežojuma gūst sabiedrība, ir lielāks par komersantiem nodarīto kaitējumu.
Vienlaikus, ņemot vērā situāciju nelegālajā tirgū, kā arī komersantu centienus tirdzniecības vietās piedāvāt jaunus risinājumus attiecībā uz nikotīnu saturošiem produktiem, Satversmes tiesa arī vērsa likumdevēja uzmanību uz to, ka turpmāk ir pastāvīgi jāpārbauda, vai ieviestie pasākumi, kas vērsti uz nikotīnu saturošu produktu patēriņa samazināšanu, efektīvi pilda savu uzdevumu aizsargāt sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu, veselību un labklājību.
Satversmes tiesa norādīja, ka komersanti, kas izplata beztabakas nikotīna spilventiņus, un komersanti, kas izplata citus Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likumā definētos izstrādājumus vai nikotīnu saturošas zāles, tiesiskās vienlīdzības principa ietvaros nav salīdzināmi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa atzina, ka Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 3. panta pirmās daļas 8. punktu, 3. panta 5.1 daļas 3. punktu un pielikumu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem, kā arī Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 3. panta otrās daļas 4. punktu, ciktāl tas attiecas uz elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem, un 3. panta piektās daļas 3. punktu, ciktāl tas attiecas uz šā likuma 3. panta otrās daļas 4. punktā norādītajām piedevām, par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Saistītā lieta: 2024-16-01
