Satversmes tiesa 2026. gada aprīlī pieņēma spriedumus četrās lietās:
- Ar 2026. gada 10. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2025-09-03 atbalsta apmērs par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos atzīts par atbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Lieta ierosināta pēc meža īpašnieku konstitucionālajām sūdzībām. Šo personu īpašumos izveidoti mikroliegumi īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai un noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Pieteikumu iesniedzēji uzskatīja, ka par šiem ierobežojumiem noteiktais atbalsts ir nesamērīgi mazs. Satversmes tiesa atzina, ka esošā atbalsta sistēma veidota tādējādi, ka atbalsts tiek sniegts ilgtermiņā un tā mērķis nav segt katram meža īpašniekam individuāli aprēķinātu negūto peļņu. Tās ietvaros var tikt paredzēts arī tāds atbalsta apmērs, kurš netiek individualizēts un kurā tiek izmantoti negūtās peļņas vidējie rādītāji. Atbalsta apmērs noteikts, pamatojoties uz objektīviem un racionāliem apsvērumiem, un tas nav acīmredzami nesamērīgs. Savukārt, vērtējot, vai ir ievērots tiesiskās vienlīdzības princips, tiesa secināja, ka konkrētajā gadījumā Ministru kabinetam nav pienākuma paredzēt tik diferencētu attieksmi, lai tiktu ņemti vērā katra konkrētā meža īpašnieka individuālie apstākļi.
- Ar 2026. gada 14. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2025-18-03 trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējums, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni, atzīts par neatbilstošu Satversmes 96., 111. un 115. pantam. Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs uzskatīja, ka izklaides troksnis, ko rada komersantu darbība (piemēram, naktsklubos, bāros, terasēs, viesu namos u. c.), traucē personām baudīt mieru savā mājoklī, kaitē veselībai un neveicina vides kvalitāti. Savukārt valsts nav noteikusi pietiekamas prasības, lai samērotu komersantu un personu tiesības šajā jomā. Satversmes tiesa atzina, ka izklaides troksnis ir piesārņojuma veids, kas var būtiski ierobežot personas pamattiesības. Vairāki normatīvie akti dažādos aspektos ir attiecināmi uz pārmērīgu izklaides troksni. Tomēr šis regulējums nenodrošina personu pienācīgu aizsardzību. Ievērojot šā jautājuma būtiskumu, pašam likumdevējam jānosaka pamatprincipi pārmērīga izklaides trokšņa novērtēšanai, kontrolei un ar to saistītajai atbildībai. Tomēr Saeima šos jautājumus nav izlēmusi, tādēļ Ministru kabinets un pašvaldības šajā jomā nav atbilstoši pilnvarotas. Tiesa noteica, ka Saeimai līdz 2027. gada 1. martam jānoregulē izklaides trokšņa novērtēšanas, kontroles un ar to saistītās atbildības pamatprincipi un jāprecizē pilnvarojums Ministru kabinetam un pašvaldībām.
- Ar 2026. gada 27. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2025-06-0106 regulējums, kas studējošajam no daudzbērnu ģimenes paredz tiesības saņemt sociālo stipendiju studijām vienīgi Latvijā, atzīts par atbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs uzskatīja, ka likumdevējs nav izveidojis tādu sociālo atbalstu, kas atbilstu tiesiskās vienlīdzības principam. Proti, tiesības saņemt sociālo stipendiju būtu jāparedz arī studējošajiem, kuri izvēlējušies studēt ārpus Latvijas. Satversmes tiesa konstatēja, ka konkrētā sociālā stipendija ir tāds valsts atbalsta pasākums, kas neietilpst tiesību uz sociālo nodrošinājumu tvērumā. Vērtējot, vai ar apstrīdēto normu radītā atšķirīgā attieksme atbilst tiesiskās vienlīdzības principam, tiesa norādīja, ka likumdevējs veicina studijas Latvijā, lai mazinātu augstāko izglītību ieguvušo personu aizplūšanu uz citām valstīm. Šāda tendence varētu samazināt valsts ekonomikas izaugsmes iespējas, kā arī novest pie darbinieku trūkuma valstij svarīgās nozarēs. Vienlaikus studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri vēlas studēt ārvalstīs, pastāv citas iespējas, kā saņemt finansiālu atbalstu studijām. Līdz ar to labums, ko no atšķirīgās attieksmes gūst sabiedrība, ir lielāks par studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm radīto kaitējumu.
- Ar 2026. gada 30. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2025-04-01 Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušana Madonas novadā atzīta par atbilstošu Satversmes 1. un 101. pantam. Lieta ierosināta pēc 20 Saeimas deputātu pieteikuma. Deputāti uzskatīja, ka likumdevējs, bijušo Varakļānu novadu iekļaujot Madonas novadā, pārkāpis labas likumdošanas principu un rīkojies patvaļīgi. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas pieņemtas pienācīgā kārtībā un atbilstoši labas likumdošanas principam. Ar Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanu administratīvi teritoriālās reformas kritēriji nav mainīti, likumdevējs ir ievērojis gan tos, gan reformas mērķi. Apstrīdētās normas arī neietekmē deputātu skaitu, kas tiek ievēlēti no Latgales vēlēšanu apgabala. Ir ievērotas arī vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības, proti, normatīvais regulējums paredz mehānismus iedzīvotāju līdzdalībai pašvaldības darbā. Līdz ar to likumdevējs konkrētajā gadījumā nav rīkojies patvaļīgi.
Satversmes tiesa 2026. gada 28. aprīlī rīcības sēdē nolēma izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2025-38-01 par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzības pieprasīšanas termiņu. Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Satversmes tiesa konstatēja, ka pēc lietas ierosināšanas ir izdarīti grozījumi tiesiskajā regulējumā. Tie paredz iestādes un tiesas tiesības apstrīdētajā normā noteiktos termiņus atjaunot, ja nokavēšanas iemesls ir atzīstams par attaisnojamu. Līdz ar to vairs nav nepieciešams vērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmei.
Aprīlī Satversmes tiesa uzsāka divu lietu izskatīšanu rakstveida procesā:
- Nr. 2025-06-0106 par studējošā tiesībām saņemt stipendiju sociālajam atbalstam;
- Nr. 2025-11-03 par Jūrmalas domes lokālplānojumu zemesgabalam Turaidas ielā 10/12.
Satversmes tiesā sagatavošanā bija deviņas lietas un tika pabeigta divu lietu sagatavošana. Papildus divām lietām, kuru izskatīšanas procesa veids un datums bija noteikts jau iepriekš, Satversmes tiesa to noteica vēl trīs lietām.
Aprīlī Satversmes tiesai iesniegti 34 pieteikumi. 32 pieteikumus iesniegušas privātpersonas un divus – pašvaldību domes.
Satversmes tiesa ierosināja divas lietas par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra rīkojumiem, ar kuriem apturēti vēja elektrostaciju būvniecības un saules paneļu izvietošanas saistošie noteikumi:
- lietu Nr. 2026-05-05 pēc Preiļu novada pašvaldības domes pieteikuma;
- lietu Nr. 2026-06-05 pēc Bauskas novada pašvaldības domes pieteikuma.
Pieņemti arī 22 lēmumi par atteikšanos ierosināt lietu pēc šādiem pieteikumiem:
- Pieteikums Nr. 31/2026 par Komerclikuma normu, kas noteic valdes un padomes locekļu atbildību par komercsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 37/2026 par Kriminālprocesa likuma regulējumu attiecībā uz personas pienākumu pierādīt, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, un paziņojumu personai, ja tiek izteikts pieņēmums, ka manta ir noziedzīgi iegūta. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 38/2026 par Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma regulējumu naudas soda samaksas atlikšanai un šā soda samaksas kavējumam. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 39/2026 par Civilprocesa likuma normu, kas nosaka tiesas lēmuma ievaddaļā norādāmo informāciju. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 40/2026 par Iesniegumu likuma normu attiecībā uz iestādes tiesībām atstāt iesniegumu bez izskatīšanas, ja atbilde ir dota iepriekš. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 41/2026 par likuma “Par atbilstības novērtēšanu” normu, kas noteic nacionālās akreditācijas institūcijas pieņemto akreditācijas lēmumu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 42/2026 par Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu attiecībā uz samazināto nodokļa likmi grāmatu un citu izdevumu piegādei, ja tie izdoti vai publicēti valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices Konfederācijas un Eiropas Savienības kandidātvalstu valsts valodās vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālajās valodās. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 43/2026 par Civilprocesa likuma normām, atbilstoši kurām vienkāršotās procedūras lietā apelācijas sūdzību, ja nav samaksāta valsts nodeva, nepieņem un lēmums par to nav pārsūdzams. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 44/2026 par Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” normu, kas noteic prasības velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem, braucot pa velojoslu, gājēju vai velosipēdu ceļu vai brauktuves daļu. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 46/2026 par likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējumu attiecībā uz nodokļu parāda piedziņu un izpildu darbību pārsūdzību uzņēmuma pārejas gadījumā. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 47/2026 par Civilprocesa likuma normām, kas regulē vienkāršotās procedūras lietā sastādītā sprieduma paziņošanu, pieejamību tiešsaistes sistēmā, sastādīšanas datumu un pārsūdzību. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 48/2026 par Kriminālprocesa likuma regulējumu, ciktāl tas neparedz tiesības pieteikumu par tiesas nolēmuma jaunu izskatīšanu sakarā ar materiālo vai procesuālo tiesību normu būtisku pārkāpumu iesniegt procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 49/2026 par likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” regulējumu attiecībā uz tiesībām saņemt bezdarbnieka pabalstu un Darba likumā noteikto aizliegumu atstādināt darbinieku ilgāk par trim mēnešiem. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 50/2026 par Administratīvā procesa likuma regulējumu attiecībā uz atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 51/2026 par Kriminālprocesa likuma regulējumu, ciktāl tas neparedz ar mantu saistītās personas tiesības pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 52/2026 par Civilprocesa likuma normu, kas Senātam piešķir tiesības atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 53/2026 par Darba likuma normu, kas regulē darba līguma uzteikuma paziņošanu ierakstītā pasta sūtījumā. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 55/2026 par Civillikuma normu, kas nosaka cesijas līguma formu un spēkā esību. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 57/2026 par likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējumu attiecībā uz nodokļu parāda piedziņu un izpildu darbību pārsūdzību uzņēmuma pārejas gadījumā. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 58/2026 par Administratīvā procesa likuma normu, kas nosaka pamatu pagaidu noregulējumam. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 59/2026 par Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma regulējumu attiecībā uz satikšanos ar radiniekiem bez izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnes, bet veicot vizuālo kontroli. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 66/2026 par Civilprocesa likuma regulējumu par procesuālā termiņa izbeigšanos tiesā izpildāmai darbībai un to, ka vienkāršotās procedūras lietā lēmums par atteikšanos pieņemt sprieduma sastādīšanas lūgumu nav pārsūdzams. Lēmums par pieteikumu.
Informācija sagatavota ar mērķi veicināt izpratni par Satversmes tiesas darbu. Tā nav uzskatāma par nolēmuma daļu un nav saistoša Satversmes tiesai.
