Apstrīdētās normas paredz pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piecu procentu apmērā piemērošanu grāmatu un periodisko izdevumu piegādei iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, kā arī to abonentmaksai. Samazinātā nodokļa likme piemērojama tādiem izdevumiem, kas izdoti vai publicēti valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā, kā arī noteiktu Eiropas valstu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālajās valodās.
Lieta ierosināta pēc fiziskās personas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs ir krievu tautības un viņa dzimtā valoda ir krievu valoda. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka viņam ir svarīgi saglabāt savu valodu un kultūru, kā arī attīstīt dzimtās valodas lietošanu dažādās jomās, ko nodrošina grāmatu un periodisko izdevumu lasīšana krievu valodā.
Kopš 2026. gada 1. janvāra, kad spēkā stājās apstrīdētās normas, grāmatām un periodiskajiem izdevumiem krievu valodā vairs netiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme, bet gan standartlikme. Pieteikuma iesniedzējs šīs preces iegādājoties regulāri, tādēļ esot palielinājušies viņa izdevumi. Pieteikuma iesniedzējs esot paļāvies, ka grāmatām un periodiskajiem izdevumiem neatkarīgi no to valodas tiks piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme. Tādējādi apstrīdētās normas pārkāpjot Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un aizskarot Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.
Pieteikuma iesniedzējs arī norāda, ka viņam par grāmatām un periodiskajiem izdevumiem savā dzimtajā valodā jāmaksā četras reizes lielāks pievienotās vērtības nodoklis nekā personām, kuru dzimtā valoda ir kāda no apstrīdētajās normās norādītajām valodām. Tādējādi esot pārkāpts Satversmes 91. pantā ietvertais diskriminācijas aizlieguma princips. Apstrīdētās normas ierobežojot Pieteikuma iesniedzēja tiesības saņemt informāciju sev vēlamā valodā ar sev vēlamiem izpausmes veidiem, kā arī padarot grāmatas un periodiskos izdevumus krievu valodā grūtāk pieejamus, tādējādi ierobežojot arī viņa tiesības attīstīt un saglabāt savas mazākumtautības valodu. Tāpēc apstrīdētās normas aizskarot arī Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 100. un 114. pantā garantētās pamattiesības.
Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu līdz 2026. gada 27. jūlijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2026. gada 27. oktobris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Saistītā lieta: 2026-08-01.
