Eiropas Komisija par tiesiskumu Latvijā: nepieciešams ieviest efektīvu lobēšanas regulējumu; riski mediju neatkarībai ir zemi (II)

Priekšstats par korupcijas līmeni nav būtiski mainījies

2026. gada EK ziņojumā par tiesiskumu (turpmāk – ziņojums) norādīts: eksperti, iedzīvotāji un uzņēmumu vadītāji uzskata, ka Latvijā korupcijas līmenis valsts sektorā ir salīdzinoši zems. Šāds priekšstats ir bijis stabils pēdējos piecus gadus1 – 2025. gada Transparency International korupcijas uztveres indeksā Latvija ieguva 60 punktus no 100 un ierindojās 13. vietā Eiropas Savienībā (ES) un 37. vietā pasaulē.

Saskaņā ar Eirobarometra 2026. gada speciālaptaujas par korupciju datiem:

79% respondentu uzskata, ka korupcija viņu valstī ir plaši izplatīta (vidēji ES – 71%);
25% respondentu uzskata, ka korupcija ietekmē viņu personīgo ikdienas dzīvi (vidēji ES – 30%);
64% uzņēmumu uzskata, ka korupcija ir plaši izplatīta (vidēji ES – 65%);
17% uzņēmumu uzskata, ka korupcija sagādā problēmas darījumdarbības jomā (vidēji ES – 37%).

Atzinīgi novērtēti veiktie pretkorupcijas pasākumi, bet lobēšanas tiesiskā regulējuma efektīva īstenošana vēl nav panākta

Ziņojumā atzīts – korupcijas lietu izmeklēšana un kriminālvajāšana kopumā joprojām ir efektīva. Korupcijas lietu skaits gan saglabājas stabils (Ekonomisko lietu tiesā tiek izskatītas aptuveni desmit augsta līmeņa korupcijas lietu, taču 2025. gadā netika pieņemts neviens spriedums). Lai gan augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanā joprojām pastāv dažas problēmas, piemēram, ilgais izmeklēšanas process un liecinieku trūkums, tomēr manāmas pozitīvas tendences sadarbībā ar ārvalstu jurisdikcijām un Eiropas Prokuratūru (EPPO).

Ziņojumā atzinīgi novērtēti šādi pasākumi pretkorupcijas jomā:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas rīcības plāna 2026.–2027. gadam pieņemšana, kurā noteiktie mērķi vērsti uz pārredzamību, institucionālo ilgtspēju un integritāti, korupcijas risku samazināšanu publiskajos iepirkumos un korupcijas efektīvas apkarošanas nodrošināšanu (mērķu īstenošanai noteiktas 19 veicamās darbības);
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kompetences nostiprināšana korupcijas riska stratēģiskās un taktiskās analīzes funkciju veikšanā;
stabils tiesiskais regulējums, kas nodrošina politisko partiju finansēšanas pārredzamību un tā efektīvu īstenošanu (piemēram, KNAB pārbaudīja vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas, kuras iesniegušas politiskās organizācijas, kas piedalījās 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un desmit politiskās partijas sauca pie administratīvās atbildības par dažādiem pārkāpumiem, un izdeva brīdinājumu vai piemēroja naudas sodu kopumā 6800 eiro apmērā; pārbaudīja ar pašvaldību vēlēšanām saistītās 45 partiju deklarācijas un 22 no tām sauca pie atbildības par pārkāpumiem 2025. gadā; tiek veiktas politisko partiju revīzijas un publicēti to gada ziņojumi; notiek darbs pie elektroniskās datu ievades sistēmas izstrādes, kurā varēs automātiski nosūtīt gada pārskatus un vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas, kā arī automātiski aprēķināt līdzekļu devējiem un biedriem piemērojamos finansējuma ierobežojumus);
trauksmes cēlēju kontaktpunkta pārcelšana no Valsts kancelejas uz KNAB (arī gadījumos, kad kompetentā iestāde nav skaidri identificējama), vienlaikus paredzot trauksmes cēlēju turpmāku aizsardzību;2
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) automātiskā rīka deklarāciju pārbaudīšanai efektīva darbošanās (no 61 778 deklarācijām, kuras iesniedza valsts amatpersonas, tikai 9,75% bija nepieciešama manuāla iejaukšanās);
Ministru kabineta ētikas kodeksa projekta izstrādāšana un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas uzdevumu paplašināšana, kas tagad ietver arī ieteikumu, skaidrojumu un citu dokumentu sagatavošanu un publicēšanu.

Vienlaikus ziņojumā pausts:

kaut arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir izveidots publiski pieejams brīvprātīgs interešu pārstāvju saraksts un kopš 2025. gada septembra attiecīgo publisko iestāžu tīmekļvietnēs ir publicēta papildu informācija par interešu pārstāvības darbībām, publiski pieejamā informācija joprojām ir ierobežota. Ņemot vērā, ka interešu pārstāvības reģistra izveide ir aizkavējusies, Latvijai ieteikts nodrošināt lobēšanas tiesiskā regulējuma efektīvu īstenošanu, tostarp attiecībā uz īpašo pagaidu lobistu reģistru;
nav pietiekami nostiprināts pēcnodarbinātības3 regulējums interešu konflikta gadījumos, bet ir vērojami centieni panākt noregulējumu (piemēram, pieņemti grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas atsevišķos gadījumos ļauj samazināt nogaidīšanas periodu no diviem gadiem līdz vienam gadam);
publiskie iepirkumi joprojām ir joma, kurā pastāv augsts korupcijas risks, lai gan ir veikti ietekmes mazināšanas pasākumi (piemēram, īpašu plānu izstrādāšana ar ietekmes mazināšanas pasākumiem, apmācības, sabiedrības un amatpersonu informēšana, atsevišķu ar iepirkumiem saistītu darbību centralizācija u. tml.), tomēr vietējā līmenī problēmas rada ierobežotā konkurence un šķietama vienošanās starp pretendentiem, par ko bažas ir pauduši ārvalstu investori.

Plašāk LV portālā >>

Riski mediju brīvībai saglabājas zemi

Attiecībā uz mediju plurālismu un to brīvību Latvijā ziņojumā norādīts:

2026. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumenta (MPM) novērtējums joprojām liecina, ka risks mediju iestāžu neatkarībai un efektivitātei ir ļoti zems (10%);
mediju regulatora neatkarības un efektivitātes riski arī ir ļoti zemi, savukārt pašregulācija mediju nozarē tiek uzskatīta par daļēji efektīvu;
žurnālistu dalība profesionālajās organizācijās vēl aizvien ir salīdzinoši zema;
tiesiskais regulējums nenodrošina žurnālistiem īpašus juridiskus vai pašregulācijas aizsardzības pasākumus, piemēram, mediju īpašumtiesību maiņas gadījumā;
sabiedriskās televīzijas un radio apvienošana Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) nav atstājusi jūtamu ietekmi uz neatkarību un mediju plurālismu;
2026. gada 1. janvārī sabiedriskajā lineārajā apraidē tika pārtraukta krievu valodas lietošana, taču LSM ir izstrādājis jaunu minoritāšu stratēģiju un saviem tiešsaistes kanāliem turpina sagatavot ziņas krievu valodā, kā arī ziņas ukraiņu un angļu valodā;
pozitīvi novērtēti likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” ieviestie pārredzamības noteikumi, kas paredz mediju pakalpojumu sniedzēju obligātu reģistrāciju un informācijas par faktiskajiem īpašniekiem atklāšanu;
lai gan tiesiskais regulējums, kas Informācijas atklātības likumā garantē tiesības piekļūt informācijai, tiek uzskatīts par efektīvu, Latvijas Žurnālistu asociācija ziņo, ka valsts iestādes dažkārt liedz piekļuvi, pamatojoties uz valsts drošības apsvērumiem, ko ir grūti apstrīdēt;
kaut arī 2026. gadā ir konstatēti gadījumi, kad publiskās iestādes lēni un pārāk birokrātiski atbild uz informācijas pieprasījumiem (piemēram, iestādes pieprasa elektroniski parakstītus dokumentus, kad žurnālisti iesniedz jautājumus par aktualitātēm), piekļuve publiskajai informācijai joprojām tiek vērtēta kā stabila;
kopš 2025. gada ziņojuma par tiesiskumu publicēšanas nav ziņots par fiziskas vardarbības gadījumiem, kas vērsti pret žurnālistiem, taču vēl arvien novērojama situācijas pasliktināšanās tiešsaistes vidē, tādēļ atzinīgi novērtēts žurnālistu drošības rīcības plāns un Latvijā ieviestais ES regulējums pret stratēģiskām vēršanās tiesā prasībām (SLAPP), kas stiprina žurnālistu aizsardzību un mediju brīvību.

Plašāk LV portālā >>

UZZIŅAI

EK ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu (turpmāk – ziņojums) tiek novērtēta tiesiskuma situācija visās ES dalībvalstīs, kā arī četrās kandidātvalstīs – Albānijā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā. Ziņojumā tiek aplūkota situācija četrās jomās:

tiesu sistēmā;
korupcijas apkarošanā;
mediju brīvībā;
institucionālā līdzsvara un atsvara sistēmā.

Ziņojuma mērķis ir preventīvs, proti, tas kalpo, lai veicinātu tiesiskumu un nepieļautu problēmu rašanos vai saasināšanos. Pamatojoties uz ziņojumu un tajā sniegtajiem ieteikumiem, EK aicina dalībvalstis novērst konstatētās problēmas, nepieciešamības gadījumā arī sniedzot atbalstu.

2026. gada ziņojums kopumā apliecina pozitīvu attīstības tendenci – daudzās dalībvalstīs turpinās progress, un visās ziņojumā aplūkotajās jomās ir pabeigtas vai tiek īstenotas nozīmīgas reformas, lai gan situācija dažādās dalībvalstīs un politikas jomās joprojām atšķiras un saglabājas atsevišķi izaicinājumi.

Ar EK 2025. gadā paustajām atziņām par tiesiskuma situāciju Latvijā iespējams iepazīties LV portāla publikācijā “Eiropas Komisijas ziņojums par tiesiskuma situāciju Latvijā: nav būtiska progresa iepriekš sniegtajās rekomendācijās”.

1 Šis rezultāts 2021. gadā bija 59, bet 2025. gadā – 60. Rezultāts ievērojami palielinās/samazinās, ja tas mainās par vairāk nekā pieciem punktiem; tas uzlabojas/pasliktinās, ja mainās par 4–5 punktiem; tas ir salīdzinoši stabils, ja mainās par 1–3 punktiem pēdējos piecos gados.

2 KNAB 2025. gadā ir saņēmis 80 iesniegumus trauksmes cēlēju ziņojumu veidā un 2021 cita veida iesniegumu.

3 Ierobežojumi, kas bijušajām amatpersonām jāievēro pēc darba attiecību pārtraukšanas, lai novērstu interešu konfliktu un korupcijas riskus.