Ar grozījumiem likumā precizētas KNAB funkcijas

Precizē KNAB funkcijas taktiskās un stratēģiskās analīzes veikšanai

Lai kompleksi veicinātu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu izpildi, grozījumi KNAB likumā (turpmāk – grozījumi) precizē KNAB funkcijas.1  

Turpmāk likumā nostiprināts, ka KNAB veic:

• taktisko analīzi, lai identificētu likumsakarības, kas norāda uz saikni starp konkrētām personām un iespējamiem likuma pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
• stratēģisko analīzi, lai identificētu noteikumu pārkāpumu tendences, tipoloģiju un draudus.

2023. gadā jau tika mainīta KNAB struktūra, izveidojot atsevišķu pārvaldi ar divām struktūrvienībām – Taktiskās analīzes nodaļu un Stratēģiskās analīzes nodaļu –, taču līdz šīm KNAB likumā nebija atsevišķi iekļautas stratēģiskās un taktiskās analīzes funkcijas.

Kā skaidrots grozījumu projekta anotācijā, taktisko analīzi KNAB nepieciešams veikt, jo:

• taktiskā analīze ietver sevī plašu dažādu datu vākšanu un analīzi par konkrētas personas darījumiem un mantisko stāvokli ar mērķi identificēt pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu notikušu noziegumu;
• pēc taktiskās analīzes iespējams identificēt konkrētas personas, šo personu ģimenes locekļus un ar viņām cieši saistītas fiziskas un/vai juridiskas personas (darījumu partnerus), finanšu līdzekļus, kā arī iespējams izsekot konkrētu darbību vai darījumu gaitai un noteiktām saiknēm starp šīm personām un iespējamiem noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un predikatīviem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem;
• politisko organizāciju (partiju) un to apvienību nelikumīga finansēšana ir viens no korupcijas izpausmes veidiem, kurā apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu pieņemšanu pastāv risks, ka tiek nelikumīgi finansēta konkrēta lēmuma pieņēmēju pārstāvētā politiskā partija, pārkāpjot Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

Savukārt stratēģisko analīzi KNAB nepieciešams veikt, jo:

• stratēģiskās analīzes ietvaros tiek īstenots noteiktu darbību un procesu kopums, lai, balstoties uz informācijas analīzi, iegūtu zināšanas par korupciju ietekmējošiem faktoriem, dinamiku, apdraudējuma un riska līmeni, varētu objektīvi definēt korupcijas novēršanas un apkarošanas prioritātes un pieņemtu lēmumus par vajadzīgo rīcību korupcijas risku pārvaldībai, kā arī apdraudējuma līmeņa samazināšanai;
• stratēģiskās analīzes rezultāts ir stratēģiskais pārskats, kas raksturo korupcijas līmeni, attīstības tendences un fenomenus, identificē ilgtermiņa problēmas, kā arī, pamatojoties uz situācijas novērtējumu, nosaka korupcijas novēršanas un apkarošanas prioritātes, nozīmīgākos uzdevumus prioritāšu ietvaros un nepieciešamos resursus uzdevumu izpildei.

Ievieš regulējumu risku analīzes informācijas sistēmas izmantošanai un datu apstrādei

Likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” anotācijā skaidrots, ka atbilstoši līdzšinējam regulējumam KNAB iespējām laikus piekļūt valsts reģistros pieejamajiem datiem, lai pamanītu pazīmes par korupciju vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bija dažādi šķēršļi (piemēram, taktiskās analīzes laikā nevarēja veikt lielu datu apstrādi tehnoloģisko risinājumu trūkuma dēļ).

Lai nodrošinātu KNAB spēju savlaicīgi piekļūt datiem valsts reģistros, izmantojot programmu, kas tiks uzturēta, lai vāktu, uzkrātu, apstrādātu, uzglabātu un izmantotu informāciju, kas nepieciešama KNAB taktiskās analīzes veikšanai, grozījumi ievieš regulējumu KNAB risku analīzes informācijas sistēmas izmantošanai un datu apstrādei risku analīzes informācijas sistēmā (sk. 11.¹  un 11.² pantu).

Grozījumi paredz, ka KNAB risku analīzes informācijas sistēmā apstrādā datus par:

• valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Krimināllikuma izpratnē, viņu radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, politiski nozīmīgām personām, viņu ģimenes locekļiem, ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām un patiesajiem labuma guvējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
• valsts amatpersonām, kuras minētas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25. panta piektajā daļā, arī divus gadus pēc tam, kad šīs valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus;
• personām, kuras iesaistītas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā;
• komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, kuros amatpersona vai īpašnieks ir kāda no KNAB likuma 11.¹  panta otrās daļas 1., 2. vai 3. punktā minētajām personām;
• juridiskajām personām vai juridiskajiem veidojumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, kuru patiesais labuma guvējs ir kāda no KNAB likuma 11.¹ panta otrās daļas 1., 2. vai 3. punktā minētajām personām.

Risku analīzes informācijas sistēmas izmantošanas un datu uzkrāšanas mērķis ir identificēt likumsakarības, kas norāda uz saikni:

• starp konkrētām personām un iespējamiem likuma pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
• starp konkrētām personām un iespējamiem likuma pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem;
• starp konkrētām personām un iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem.

Grozījumi arī paredz, ka fiziskās personas dati risku analīzes informācijas sistēmā tiek apstrādāti, datu subjektu par to neinformējot. Taču fiziskajai personai paredzētas tiesības saņemt no KNAB apstiprinājumu tam, vai viņas personas dati tiek vai netiek apstrādāti, un apstiprinājuma gadījumā saņemt informāciju par saviem apstrādātajiem personas datiem. Savukārt fiziskajai personai nav tiesību saņemt informāciju par to, vai pēc profilēšanas papildus veikta manuāla datu apstrāde un pieņemts lēmums par resoriskās pārbaudes uzsākšanu, līdz dienai, kad resoriskā pārbaude ir pabeigta.

Fizisko personas datu apstrādi un aizsardzību uzraudzīs Datu valsts inspekcija2.

Grozījumi noteic, ka Ministru kabinetam līdz 2027. gada 1. septembrim jāizdod noteikumi, kas paredz risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, datu iegūšanas avotus, apstrādājamo datu kategorijas, glabāšanas termiņus, kā arī informācijas sistēmas auditācijas pierakstu glabāšanas nosacījumus un kārtību.

Konkretizē resoriskās pārbaudes veikšanas kārtību

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam KNAB kompetencē ir izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju. Vienlaikus, lai izlemtu jautājumu par nepieciešamību uzsākt kriminālprocesu, KNAB atbilstoši likumā piešķirtajām pilnvarām veic resoriskās pārbaudes.

Lai precizētu izpratni par resorisko pārbaužu veikšanas kārtību, grozījumi paredz, ka:

• resorisko pārbaudi var uzsākt, lai iegūtu un izvērtētu informāciju par iespējamu likuma pārkāpumu;
• resorisko pārbaudi KNAB amatpersona veic, ievērojot viņai piešķirtās KNAB likuma un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības, bet amatpersonai nav tiesību veikt darbības, kas īstenojamas tikai kriminālprocesa ietvaros;
• resorisko pārbaudi pabeidz triju mēnešu laikā vai ātrāk, ja tiek uzsākts kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma process. Objektīvu iemeslu dēļ KNAB priekšnieks var pagarināt pārbaudes termiņu uz laiku, ne ilgāku par gadu, bet ne vairāk par trim mēnešiem vienā reizē (ja resoriskā pārbaude uzsākta uz iesnieguma pamata, par termiņa pagarināšanu jāpaziņo iesniedzējam);
• fiziskajai personai nav tiesību saņemt informāciju par resorisko pārbaudi līdz brīdim, kad resoriskā pārbaude ir pabeigta.

Personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nevarēs pretendēt uz dienestu KNAB

Līdzšinējais KNAB likuma regulējums paredzēja aizliegumu ieņemt KNAB priekšnieka un KNAB amatpersonas amatu personai, kas sodīta par noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā, ja tas izdarīts arī aiz neuzmanības.

Lai salāgotu KNAB likumā paredzētos personām nosakāmos ierobežojumus ar citu likumu regulējumu un izvairītos no absolūta nodarbinātības ierobežojuma noteikšanas personām, kas ir sodītas par jebkura noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, grozījumi paredz noteikt, ka par KNAB priekšnieka amata pretendentu un KNAB amatpersonas amata pretendentu var izvirzīt personu, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu3 neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas vai kura nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, vai pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, izņemot gadījumus, ja uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Noteikts KNAB dienesta apliecības un žetona paraugs

KNAB likuma 12. panta pirmajā daļā noteikts, ka KNAB amatpersonām viņu pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību un speciālu žetonu, taču līdz šim ārējā normatīvajā aktā nebija paredzēts dienesta apliecības un žetona paraugs, tādēļ grozījumos noteikts, ka Ministru kabinets nosaka dienesta apliecības un žetona paraugu.

1 Skat. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7. panta pirmo daļu, 9. un 9.¹ pantu.

2 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI.

3 Krimināllikuma 8. pants regulē noziedzīga nodarījuma vainas formas un paredz, ka par vainīgu noziedzīgā nodarījumā atzīstama tikai persona, kura to ir izdarījusi ar nodomu (tīši).