Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izstrādā jaunu likumu, lai efektīvāk novērstu interešu konfliktus valsts amatpersonu darbībā. “30 gadus esam centušies ētikas problēmas Latvijā risināt ar normatīvajiem aktiem. Tas ir morālais kompass, kuru regulējam ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Tas ir absurds, jo likums nekad nepateiks, vai tas ir labi vai slikti. Likums noteic – var vai nevar,” intervijā norāda KNAB priekšnieka vietnieks SANDIJS VECTĒVS.
KNAB Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē 11. martā atklāja, ka top jauns likums, lai novērstu interešu konfliktu valsts amatpersonu darbībā. Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas stājās spēkā pirms 23 gadiem 10. maijā, ir mainīts ļoti daudz reižu. Eksperti ir teikuši, ka tas ir novecojis, sarežģīts un nesaprotams pat valsts amatpersonām. Kā vērtējat pašreizējo likumu?
Skaidrs, ka esošais regulējums, kā jau minējāt, ir ļoti sarežģīts. To ir grūti uztvert, jo likums gadu laikā ir daudzreiz papildināts, grozīts, labots. Protams, ir izveidojies diezgan smagnējs normatīvais regulējums.
Tomēr tas ir tikai viens no iemesliem. Otrs ir svarīgāks. Proti, esošā pieeja interešu konflikta risku pārvaldībā, manuprāt, ir nepareiza. Tāpēc nolēmām ne tikai grozīt likumu un veikt kosmētiskus labojumus, bet arī reformēt visu sistēmu.
30 gadus esam centušies ētikas problēmas Latvijā risināt ar normatīvajiem aktiem. Tas ir morālais kompass, kuru regulējam ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Tas ir absurds, jo likums nekad nepateiks, vai kaut kas ir labi vai slikti. Likums noteic – var vai nevar. Patlaban pastāvošais regulējums situāciju nevērtē pēc būtības.
Morāles dimensiju regulējam ar normatīvajiem aktiem, taču lēmums vienlaikus var būt likumīgs, bet neētisks. Jārunā par ētiku. Tā ir reformas būtība.
Amatpersonām jābūt cilvēkiem ar augstu morālo kompasu un godprātību. Tikai tā varam kā valsts mainīties.
Kādas ir plānotās galvenās izmaiņas jaunajā regulējumā, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo likumu?
Lai gan iecerētās reformas attiecas uz vienu likumu – “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” –, to ietekme varētu būt liela, jo vēlamies aizstāt līdz šim praktizēto vadības līmeņa ierobežoto atbildību ar vadības līmeņa atbildību.
Tā ir konceptuāla atšķirība. Tas nozīmē atteikšanos no noteikumos balstītas pieejas par labu risku novērtējumā balstītai pieejai.
Šobrīd likums ir vērsts uz interešu konflikta riska iespējamību, taču konkrētas situācijas un apstākļi pēc būtības netiek vērtēti.
Likumā ir noteikts, ko drīkst un ko nedrīkst, bet nav paredzēts izvērtēt, vai amatpersonai noteiktos apstākļos vispār pastāv interešu konflikts.
Tieši to vēlamies mainīt. Gribam panākt, lai katra situācija tiktu izvērtēta un tikai pēc tam pieņemts lēmums – ir vai nav interešu konflikts. Minēto iespējams realizēt, sistēmu balstot risku novērtējumā, nevis likuma burtā. Tātad vērtējam riskus, un, ja tādi ir, jāievēro noteikti aizliegumi, ierobežojumi utt.
Šobrīd likums ir saistošs visām amatpersonām un papildu vēl dažām amata kategorijām visos līmeņos, sākot no valsts augstākajām amatpersonām un beidzot ar zemāko līmeni. Noteikumi un ierobežojumi lielākoties visiem ir vienādi. Plānots, ka turpmāk likums attieksies ne tikai uz valsts amatpersonām, bet arī valsts pārvaldē nodarbinātajiem. Līdz ar to tiks paplašināts tā tvērums.
Kas situāciju katrā gadījumā vērtēs?
Paredzēts, ka atbildīgais vienmēr būs vadītājs, tomēr šo funkciju varētu nodrošināt arī, piemēram, atbilstības speciālists, kuru vadītājs nozīmē.
Valsts kontroles revīzijās apkopotie secinājumi liecina, ka lielākais risks nonākt interešu konfliktā, savienojot amatus un pieņemot lēmumus, ir saistīts tieši ar vadošajām amatpersonām.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasības saprotamākā redakcijā iecerēts saglabāt arī jaunajā regulējumā, taču tās attieksies tikai uz augstākajām amatpersonām, kuras ieceļ Saeima, Ministru kabinets, ievēlētajām amatpersonām u. tml., proti, tām, kurām nav citu priekšnieku.
Turpretī padotās amatpersonas turpmāk būs to vadītāju atbildība. Vadītājam, izvērtējot riskus, jālemj, vai padotie konkrētajos apstākļos un situācijā atrodas interešu konfliktā vai ne.
Uzskatu, ka pašreiz iestādes vadītāja līmenī atbildība nav pietiekama. Ja kāds no padotajiem ir izdarījis pārkāpumu iestādē, lietu izmeklē KNAB.
Protams, nevar vispārināt, jo ir iestādes ar izciliem līderiem.
Tātad jaunais likums pastiprinās iestādes vadītāja atbildību?
Jā, vadītājs ir galvenais un no viņa tiks prasīta atbildība, nevis tiks aicināts KNAB tērēt milzīgus līdzekļus, lai piemērotu brīdinājumu. Tas nav efektīvi, turklāt neveicina atbildības izjūtu iestādes vadības līmenī.
Nākotnē tas varētu būt disciplinārsods, nevis administratīvais pārkāpums. Šādas situācijas tiktu risinātas atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem. Ja darbinieks ir būtiski pārkāpis aizliegumus, viņam varēs piemērot pat smagāko disciplinārsodu, kas ir atbrīvošana no amata. Piemēram, ja viņš nav ziņojis par interešu konflikta situāciju, “pa kluso” ir kaut ko nelikumīgu darījis, vadītājs varētu viņu atlaist no darba.
Pēc būtības plānotās reformas esence ir virzīties uz lielāku atbildību iestādes vadības līmenī. Savukārt, ja runājam par esošo sistēmu, tā, manuprāt, neveicina risku kultūru iestādē.
Iestādes vadītājs būs atbildīgs par zemāka ranga amatpersonām, bet kurš atbildēs par augstākajām amatpersonām, ja tās kaut ko pārkāps?
Tādos gadījumos iesaistīsies KNAB.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē 11. martā akcentēja, ka nākotnē KNAB varētu skatīt tikai nopietnākos interešu konflikta pārkāpuma gadījumus, kad jāpieņem soda mērs finansiālā izteiksmē vai, iespējams, pat jāpiedzen nelikumīgi iegūti līdzekļi.
Minētie gadījumi attieksies uz augstākajām amatpersonām. Zemāko amatpersonu pārkāpumi būs iestādes vadītāja kompetencē.
Vai uzskatāt, ka šobrīd KNAB jāveic daudz lieku darbību? Vairāk nekā puse no administratīvo pārkāpumu procesu rezultātiem ir brīdinājums.
Jā, tas nav pareizi. Jārunā arī par to, ka veicinām bezatbildības kultūru. Nevienam negribas būt par kaut ko atbildīgam. Ērti, ka KNAB risina problēmas ar padotajiem, kuri izdarījuši pārkāpumu.
Vienīgais, kas no vadītāja tiek prasīts, – apstiprināt iekšējo korupcijas un interešu novēršanas riska kārtību, nozīmēt vienu juristu, kurš būs atbildīgs par riska pārvaldību, bet tālāk viss var būt pašplūsmā.
Ja kāds darbinieks pārkāpj interešu konflikta novēršanas likumu, vadītājs vēršas pie KNAB: “Brauciet, ņemiet viņu ciet, strādājiet!” Turpretī iestādei viss it kā ir kārtībā, nav nekādu problēmu.
Tā ir šobrīd, un tas turpinās jau ilgstoši. Uzskatu, ka risku kultūra un pārvaldība nav attīstījusies pareizajā virzienā. Šajā ziņā ir iespējami uzlabojumi.
Kādi ir pašreizējie “klupšanas akmeņi” likumā, kas tiek izmantoti interešu konflikta novēršanai?
Tā ir amatu savienošana, dažādi papildu darbi.
Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā “Valsts pārvalde – “quo vadis”?” norādīts, ka jānovērš prakse valsts vadošajām amatpersonām ieņemt vadošos amatus (padomes un valdes locekļu amatus) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
Tas ir viens, bet otrs visbiežākais pārkāpums ir lēmumu pieņemšana attiecībā uz saistītajām personām – radiniekiem, kopdzīves partneriem, draugiem. Tie ir tipiski gadījumi pašvaldībās.
Ja lēmums tiek pieņemts par labu klasesbiedram vai draugam, vajadzētu no tā atturēties. Tomēr likumā pašlaik tas nav noteikts.
Minēts, ka nedrīkst pieņemt lēmumu saistībā ar ģimenes locekļiem, tādēļ daudzām amatpersonām šķiet, ka lēmumu, kas saistīts ar draugiem vai klasesbiedriem, tās drīkst pieņemt.
Morālais kompass netiek darbināts, lasa tikai likumu.
Šāda kultūra tiek piekopta gadiem. Uzskatu, ka domāšana ir greiza. Nav runa par to, kas konkrētais cilvēks ir lēmuma pieņēmējam. Jautājums ir: vai faktiski pastāv interešu konflikts? Uz to atbildēt neviens negrib, nevienam nepatīk ētikas dilemmas. Parasti lēmēji spriež tikai pēc tā, kas ir vai nav rakstīts likumā.
Cik tālu esat tikuši ar jaunā likuma izstrādi?
Rakstām. Pērn kopā ar valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izstrādājām un saskaņojām konceptu, ka pārejam no noteikumos balstītas pieejas uz riskos balstītu pieeju, kur atbilstoši konkrētajai situācijai tiek vērtēti riski un pieņemti lēmumi.
Šogad plānojam sagatavot likumprojekta melnrakstu, saskaņot un nākamgad virzīt uz Ministru kabinetu.
Vai izmantojat arī kādas citas valsts, piemēram, Skandināvijas valstu, pieredzi?
Varat aplūkot jebkuru Ziemeļeiropas valsti – tāda regulējuma, kāds ir Latvijā, nav. Tur ir augsti ētikas standarti, kas ir visas sistēmas pamatā.
Domāju, mums jārēķinās ar okupācijas sekām. Kā radās likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”? To rakstīja juristi, kuri bija dzimuši, auguši un strādājuši PSRS, kur par morālo kompasu neviens nerunāja, kritiskā domāšana neeksistēja, reliģija bija ierobežota vai aizliegta. Izpratne par to, kas ir labi un kas slikti, okupācijas gados neveidojās. Likumā ir redzama tālaika izpratne par interešu konflikta riska pārvaldību.
Piemēram, kāpēc patlaban privātajā sektorā interešu konflikts nav problēma un par to nerunā? Tādēļ ka īpašniekiem rūp uzņēmumu reputācija. Vai īpašnieks atļaus darbiniekam darīt ko tādu, kas varētu kaitēt uzņēmuma reputācijai? Nē!
Uzņēmējam nav vajadzīgs šāds likums. Tieši tāpat jābūt arī valsts pārvaldē. Jāpastāv nevis likumam, bet iestādes vadītāja vēlmei, kas tiek realizēta ar iekšējo normatīvu, piemēram, ētikas kodeksu.
Vadītājam jāizlemj, vai darbinieks drīkst strādāt papildu darbā un kādu iespaidu tas atstās uz institūciju, valsti.
Interešu pārstāvības atklātības likums, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, noteic, ka interešu pārstāvības reģistram un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmai darbība bija jāuzsāk 2025. gada 1. septembrī. Saeima 27. martā nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā grozījumus likumā, kas paredz t. s. lobētāju deklarēšanas sistēmas ieviešanas termiņa pagarinājumu par trim gadiem – līdz 2028. gada 1. septembrim. Kā KNAB vērtē, ka varētu atlikt lobētāju reģistra izveidi?
Tas ir ļoti slikti. KNAB nebija iesaistīts diskusijā par interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas ieviešanas termiņa pagarināšanu. Jebkurā gadījumā šis jautājums neradās šodien. Tas netiek atrisināts jau vairākus gadus.
Tagad interešu pārstāvības reģistru un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu ieviesīs tikai pēc trim gadiem. Tā nav raķešu zinātne, par ko runājam. Kāpēc tas jāatliek?
Manuprāt, atliekam to, par ko negribam pieņemt lēmumu. Vismaz tā pašlaik izskatās. Tas nav normāli. Līdz ar to, visticamāk, saņemsim negatīvas atsauksmes no partneriem. Eiropas Komisijas ziņojumā par tiesiskumu tā bija viena no rekomendācijām – ieviest interešu pārstāvības reģistru un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu.
Ko vēlamies sagaidīt korupcijas uztveres indeksā ar šādiem politiķu lēmumiem – atlikt interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas ieviešanu? Vai gribam redzēt plusus? Ar tādiem lēmumiem plusus tur neredzēsim!
KNAB aptaujas un darba rezultāti ir pozitīvi, taču Korupcijas uztveres indeksa 2024. gada rezultāti neiepriecina. Salīdzinot ar 2023. gadu, Latvija pat ir zaudējusi vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022. gada līmeni. Tādējādi nav sasniegts Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam izvirzītais mērķis – 64 punkti 2024. gadā. Kāpēc, jūsuprāt, tā ir un kā to mainīt?
Sāksim ar lēmumiem, kurus pieņemam, tad arī kaut kas mainīsies. Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas ieviešanas atlikšana nav vienīgais lēmums, par kuru ir daudz jautājumu.
Kurš lēmums vēl tāds ir?
Piemēram, lēmums par to, ka Valsts kontrole nedrīkst pārbaudīt Saeimas tēriņus. Vai kāds ir padomājis, kā tas izskatās? Vēl arī Saeimas lēmums nekriminalizēt prettiesiskas vienošanās starp pretendentiem publiskajos iepirkumos jeb tā dēvētos karteļus.
Ja analizētu vairāku gadu laikā, tādu lēmumu ir daudz. Eksperti, kuri raksta tiesiskuma ziņojumu, to visu redz un dzird. Te acīmredzami trūkst politiskās gribas.
Latvijas pārvaldē ir arī milzīgas problēmas ar caurskatāmību. Kļūdas gadās, tas ir normāli. Tā vietā, lai kļūdu atzītu un censtos labot vai novērst, laipo, stāsta muļķības. Cilvēki to visu saprot.
Tāpat arī informācijas atklātība un pieejamība. Žurnālisti prasa informāciju valsts institūcijām atbilstoši Informācijas atklātības likumam, tomēr tiek izdomāti iemesli, kāpēc to nesniegt.
Publisko iepirkumu sistēma ir decentralizēta. Kāpēc tā nav centralizēta?
Saeimas komisijas sēdē arī izskanēja, ka Latvija vairākos korupcijas novēršanas rādītājos ir teju līdere, pateicoties regulējumā ietvertajām pareizajām lietām. Vai tās strādā?
Jā, Latvijas interešu konflikta pārvaldīšanas sistēma atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertu viedoklim ir ideāla, esam vienā no pirmajām vietām Eiropā.
Kā notiek atbilstības novērtējumi? Piemēram, ir prasība, kurai pretī tiek ielikta atzīme – ir izdarīts vai nav. Latvijai gandrīz visos rādītājos ir pluss. Tagad attiecībā uz lobiju likumu būs mīnuss.
Neviens nevērtē, vai regulējums ir labs vai slikts, taču formālā atbilstība un atbilstība pēc būtības nav viens un tas pats.
Pat ja ir perfekts likums, bet ierēdņi turpina pārkāpt tā normas, skaidrs, ka aptaujājamā persona to raksturos ar mīnusu, nevis plusu. Tas atspoguļojas korupcijas uztveres indeksā.
Interešu konflikta novēršanas jomā esam izvēlējušies nepareizu instrumentu cīņai ar konkrētajiem riskiem. Kā jau minēju, tas ir jāmaina. Tam vajadzēs laiku, bet rezultāts būs. Par to nešaubos ne mirkli, jo redzu, kā tas notiek privātajā sektorā.
