Neoficiālus risinājumus izmanto retāk
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) februārī publiskotās sabiedriskās aptaujas rezultāti liecina, ka pērn pieaugusi iedzīvotāju gatavība ziņot par korupcijas gadījumiem. 44% aptaujas dalībnieku atzina, ka par iespējamu korupciju ziņotu KNAB. Salīdzinājumā ar 2021. gadu šis rādītājs ir palielinājies par 10%.
“Dati liecina, ka pieaug iedzīvotāju un uzņēmēju noraidošā attieksme pret neoficiālu risinājumu izmantošanu dažādu jautājumu kārtošanā un kukuļošanu,” secina KNAB.
Vienlaikus līdz šim zemākais iedzīvotāju skaits – 17% – atzinuši, ka pēdējo divu gadu laikā ir izmantojuši neoficiālus risinājumus.
Iedzīvotāji neoficiālus risinājumus, kas visvairāk bijuši personīgie sakari, piemēram, draugi un paziņas, visbiežāk izmantojuši, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, kārtotu jautājumus tiesā vai iekārtotu kādu darbā valsts vai pašvaldību iestādēs.
Savukārt aptaujas dalībnieku īpatsvars, kuri saskārušies ar vajadzību veikt neoficiālus maksājumus, nevienā no aplūkotajām nozarēm nepārsniedza 1–2%. Vairākās jomās, kā, piemēram, saskarsmē ar pašvaldībām, Valsts policiju, Valsts ieņēmumu dienestu, tā tuvojas nullei.
Būtisks samazinājums neoficiālu risinājumu izmantošanā, kā norāda KNAB, novērojams arī uzņēmēju vidū – pērn tikai septiņi procenti uzņēmēju atzina, ka pēdējo divu gadu laikā īstenojuši šādu praksi (2023. gadā – 20%, bet 2022. gadā – pat 31%).
Arī uzņēmēju populārākais neoficiālais risinājums ir pazīšanās, un tāda nepieciešamība visbiežāk piedzīvota, kārtojot ar būvniecību saistītos jautājumus.
Iedzīvotāju ziņojumu apjoms pieaudzis par trešdaļu
Neiecietības pret kukuļošanu pieaugumu zināmā mērā apliecina arī ziņojumu par iespējamiem korupcijas gadījumiem skaits. KNAB darbības 2024. gada pārskats ataino: aizvadītajā gadā visos KNAB ziņošanas kanālos saņemtās informācijas apjoms palielinājies par 33%.
Salīdzinājumā ar 2023. gadu pērn tiešsaistes ziņošanas platformā un tās mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB!” saņemto ziņojumu skaits ir desmitkāršojies. Turpretī zvanu skaits pieaudzis uz pusi.
Vienlaikus, kā LV portālam paskaidroja KNAB, atsevišķa statistika par ziņojumiem tieši korupcijas jomā pārskatā nav izdalīta, taču apkopoti ziņojumi par visām KNAB kompetences sfērām, kuru vidū ir arī tādas jomas kā politisko partiju finanšu kontrole un priekšvēlēšanu aģitācija.
KNAB iedzīvotāju gatavību ziņot par korupcijas gadījumiem saista ar pieaugošu uzticību pretkorupcijas iestādei. Savukārt, kā secina sabiedriskās politikas centra “Providus” asociētais pētnieks labas pārvaldības un korupcijas novēršanas jomā Valts Kalniņš, šādai tendencei varētu būt arī vairāki citi iemesli, tostarp sabiedrības pieaugošā izpratne par korupcijas nodarīto kaitējumu, kā arī plašākas iespējas ziņot, tai skaitā anonīmi.
Pieaudzis anonīmo ziņojumu īpatsvars
2024. gada pārskata periodā KNAB lietvedībā saņemti 1760 ziņojumi. No tiem 768 ziņojumi bija no fiziskajām personām, 159 ziņojumi – no juridiskajām personām, 156 ziņojumi – no valsts un pašvaldību iestādēm.
677 ziņojumi saņemti no anonīmiem iesniedzējiem. Anonīmo ziņojumu īpatsvars palielinās – tas pieaudzis no 39% 2021. gadā līdz 46% pērn.
V. Kalniņš pieļauj, ka iedzīvotāji, iespējams, nav pārliecināti par to, ka atbildīgās iestādes spēj nodrošināt ziņojumu anonimitāti. Vienlaikus nozīme varētu būt tam, ka ir pieejami tādi ziņošanas kanāli, kas automātiski piedāvā iespēju ziņot anonīmi.
“Ziņotājam, lai uzdrošinātos runāt par iespējamo [amatpersonas vai iestādes darbinieka; šeit – red. piez.] negodprātību, jāsaprot ziņošanas process un jāsaņem anonimitātes garantijas, sevišķi apstākļos, kad pastāv tik zema uzticība valsts pārvaldei,” norāda Transparency International Latvijas nodaļas “Sabiedrība par atklātību – Delna” (“Delna”) direktores p. i. vietniece, interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule.
Korupcijas uztveres indekss pasliktinājies
Citādu ainu iezīmē starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International publiskotais Korupcijas uztveres indekss (KUI) – pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators, kas balstīts dažādu pētījumu rezultātos.
KUI izmantotajos informācijas avotos korupcija un koruptīvas darbības tiek vērtētas atšķirīgās izpausmes formās un ietver arī tādus aspektus kā demokrātijas kvalitāte, pastāvošo pretkorupcijas regulējumu efektivitāte, tiesu varas neatkarība, publiskā sektora godaprāts, publisko līdzekļu izlietojums u. c.
Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kuras rezultāts Korupcijas uztveres indeksā ir pasliktinājies. No maksimālajiem 100 punktiem Latvija 2024. gadā saņēma 59, nokrītot reitingā par vienu punktu un ierindojoties 38. vietā starp 180 vērtētajām valstīm. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvija ieņem 14. vietu, Lietuva – 12. vietu, bet Igaunija – 7. vietu.
Lai gan Latvijas iedzīvotāju izpratne par kukuļošanas kaitīgo ietekmi un gatavība ziņot par korupciju pieaug, valsts jaunākais KUI rezultāts parāda, ka nav izdevies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteikto mērķi, proti, 64 punkti 2024. gadā. “Delnas” ieskatā ir ļoti apšaubāms, ka izdosies sasniegt 2027. gadam izvirzīto mērķi – 67 punktus.
Pēdējo 10 gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi, tomēr pārliecinoši apliecinot atpalicību no kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas.
Indekss atspoguļo valsts spēju ieviest pārdomātu politiku
KNAB norāda, ka jaunāko Latvijas KUI rezultātu veido desmit pētījumi, kas ir par vienu vairāk nekā pirms gada. 2024. gadā lielākajā daļā izmantoto avotu – kopumā sešos – rādītājs esot pieaudzis, trijos samazinājies, un vienā tas nav mainījies.
Latvijas rezultāta uzlabošanās vērojama visos jautājumos, kas saistīti ar korupcijas apkarošanu, valsts amatpersonu kontroli, trauksmes celšanu.
“Svarīgi ir uzsvērt, ka šajos informācijas avotos vērtējumus ir veidojuši tikai un vienīgi starptautiskie un vietējie eksperti, iekļaujot arī uzņēmēju aptaujas rezultātus, kas kopumā veido visaptverošu valsts novērtējumu.
Savukārt KNAB pētījuma pamatā ir iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja, kas apkopo respondentu saskari ar korupciju, attieksmi pret korupciju publiskajā sektorā, veicamajiem pretkorupcijas pasākumiem un gatavību ziņot,” akcentē A. Birule.
Tādējādi KUI rezultāta uzlabošana nav atkarīga tikai no iedzīvotāju gatavības ziņot par iespējamu koruptīvu darbību. To ietekmē arī valsts spēja pieņemt un ieviest pārdomātus lēmumus korupcijas apkarošanai, secina eksperte.
Nozīme ir arī tam, vai pieņemtie “pareizie” likumi, kas, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) atbilstības novērtējumos Latviju ierindo salīdzinoši augstā vietā, darbojas arī praktiski. “Formālā atbilstība un atbilstība pēc būtības nav viens un tas pats. Pat ja ir perfekts likums, bet ierēdņi turpina pārkāpt tā normas, skaidrs, ka aptaujājamā persona to raksturos ar mīnusu, nevis plusu. Tas arī atspoguļojas korupcijas uztveres indeksā,” intervijā LV portālam apgalvo KNAB priekšnieka vietnieks Sandijs Vectēvs.
Nozīme ir informatīvajam fonam
Saskaņā ar “Eirobarometra” pagājušā gada datiem 76% aptaujas dalībnieku Latvijā uzskata korupciju par izplatītu problēmu valstī. 13 valstīs šis rādītājs bija sliktāks nekā Latvijā. Pēdējā vietā ar 98% ierindojās Grieķija, bet pirmajā ar 18% – Somija. Vidējais rādītājs Eiropas Savienības valstu vidū bija 68%, ļaujot secināt, ka vairums Eiropas valstu iedzīvotāju korupciju uzskata par savā valstī izplatītu un aktuālu problēmu.
Publisko iestāžu saskaņota darbība, lēmumu pieņemšanas caurskatāmība, kā arī pretkorupcijas pasākumi ietekmē sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei, secināts pērn publiskotajā Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzticēšanās pētījumā (Trust Survey).
Tajā 50,37% aptaujāto Latvijā pauda, ka publiskās iestādes darbinieks, visticamāk, pieņemtu kukuli, lai paātrinātu pakalpojuma pieejamību. Minētais rādītājs ir satraucošs, jo salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājies par 8,3 procentpunktiem.
Vienlaikus jāpiebilst, ka šie rezultāti nesakrīt ar KNAB apkopoto iedzīvotāju faktisko pieredzi, risinot dažādus jautājumus valsts iestādēs.
Sabiedrības priekšstatus par korupcijas izplatību valstī veido informatīvais fons, ar kādu tā saskaras, norāda V. Kalniņš.
“Cilvēki bieži dzird, ka notiek valsts līdzekļu izšķiešana lielākā un mazākā apmērā, paralēli mediji ziņo par lielām finanšu problēmām tādā zināmā uzņēmumā kā “airBaltic”, sarežģījumiem “Rail Baltica” izbūvē, ieilgušiem nozīmīgiem tiesu procesiem. Iedzīvotāji izdara savus secinājumus par korupcijas izplatību,” skaidro eksperts.
“Sabiedrībā pastāv atšķirīgas korupcijas uztveres un priekšstati par to. Ir cilvēki un uzņēmumi, kas tiešā veidā ir saskārušies ar korupciju – izmantojuši pazīšanos vai devuši kukuli apmaiņā pret publisko pakalpojumu, vai personīgi zina kādu, kurš to ir darījis,” uzsver A. Birule.
“Tomēr ir cilvēki un uzņēmumi, kuri iespaidojas no publiskajā telpā esošās informācijas un automātiski pieņem, ka valstī valda korupcija, un ikvienu valdības neveiksmi uztver kā korupcijas gadījumu, lai gan juridiski tas drīzāk atbilst sliktai pārvaldībai, nevis korupcijai,” secina “Delnas” pārstāve.
Ideja par kukuļošanu – samērā abstrakta
Biežāk minētais iemesls, kāpēc varētu dot kukuli, Latvijas iedzīvotāju izpratnē ir “lielāka drošība, ka problēma vispār tiks atrisināta”. Tādu viedokli, kā liecina KNAB publiskotā aptauja, pauduši 32% respondentu. Nākamie izplatītākie kukuļošanas iemesli, kurus norādījuši nedaudz virs 20% aptaujāto, ir problēmas ātrāka izskatīšana, darbinieku laipnāka attieksme un labāka pakalpojuma kvalitāte.
Saskaņā ar KNAB veikto aptauju kukuļa došanu par morāli nepieņemamu rīcību atzinuši 48% respondentu, kas ir par 3% vairāk nekā 2023. gadā.
Uz jautājumu “Vai jūs personiski esat gatavs dot kukuli valsts amatpersonai, ja tas būtu svarīgi jūsu vai radinieku interesēs un problēma tiktu atrisināta” ar “Nē” vai “Drīzāk nē” pērn atbildējuši 70% aptaujāto. Turpretī ar “Jā” vai “Vairāk jā nekā nē” atbildējuši 17% respondentu. Abos minētajos jautājumos svārstības pēdējo četru gadu laikā bijušas nelielas – viena līdz piecu procentpunktu robežās. Tomēr kopējā tendence bijusi pozitīva, respektīvi, 2021. gadā gatavību dot kukuli apliecināja 20% aptaujāto, bet noraidošu attieksmi pauda 65%.
Vienlaikus Latvijā pieaug tādu cilvēku skaits, kuriem ir grūti pateikt, kāpēc vispār būtu jādod kukuļi. Šādu atbildi 2022. gadā snieguši 24%, 2023. gadā – 29%, bet pērn – jau 37% aptaujāto.
“Tā tam vajadzētu būt. Gatavība dot kukuļus mūsdienu sabiedrībā ir visai zema. Vidusmēra cilvēkam ideja par kukuļošanu ir samērā abstrakta,” tendenci skaidro V. Kalniņš. Viņš norāda uz iespējamajiem tās iemesliem – paaudžu nomaiņu un faktu, ka vismaz ikdienas darīšanu līmenī daudzās iestādēs kukuļa pieprasīšana vairs nav izplatīta parādība, iestādes ir veikušas iekšējos pretkorupcijas pasākumus, bet, piemēram, veselības aprūpē zināma ietekme varētu būt veselības apdrošināšanai.
Taču augstākā līmeņa korupcija vai aizdomas par to, pamatojoties uz medijos izskanējušo informāciju par attiecīgajiem gadījumiem, joprojām ir klātesošas sabiedrības uztverē.
Arī privātajā sektorā jāpastiprina pretkorupcijas politika
Ņemot vērā progresa trūkumu Latvijas rādītājos Korupcijas uztveres indeksā un faktu, ka tajā mēra uzņēmēju attieksmi pret korupciju un citiem ar to pastarpināti saistītiem jautājumiem, KNAB uzsver nepieciešamību korupcijas mazināšanā aktīvāk iesaistīt privāto sektoru.
“Latvijā joprojām ir samērā mazattīstītas prasības un standarti saistībā ar uzņēmumu iekšējo pretkorupcijas politiku. Valsts to sevišķi neveicina un nepievērš pietiekamu uzmanību,” secina V. Kalniņš, akcentējot vajadzību pēc uzlabojumiem konkrētajā jomā.
“Jāveicina godīgums uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīviem centienos novērst un atklāt korupciju,” uzskata A. Birule.
Lai minēto veicinātu, “Delna” ir izveidojusi iniciatīvu “Nulles tolerance pret korupciju”, aicinot uzņēmumus pievienoties un sekmēt atklātības principus, ieviest un publiskot iekšējo pretkorupcijas politiku un procedūras.
“Būtiski, lai uzņēmums paziņotu savu nostāju cīņā pret korupciju, iekļautu regulārus vadības līmeņa pasākumus, lai tādējādi paustu nostāju pret korupciju, un pārskatītu sava uzņēmuma korupcijas novēršanas politiku, kā arī būtu atklāts par uzņēmuma organizatorisko struktūru. Uzņēmumiem jāapsver iespēja izstrādāt ētikas kodeksus, veicinot vienotu izpratni par vērtībām un sagaidāmo rīcību visu līmeņu darbinieku vidū. Ētikas kodeksos ir svarīgi ne tikai iekļaut uzņēmuma vērtības, bet arī uzsvērt uzņēmuma nulles toleranci pret korupciju visos vadības un padotības līmeņos,” norāda “Delnas” pārstāve.
