FOTO: Freepik.
Neviena rekomendācija nav izpildīta pilnībā, secinājusi pretkorupcijas organizācija “Delna”, izvērtējot, kā tālāk virzīti pērn Saeimai iesniegtie priekšlikumi par pretkorupcijas un labas pārvaldības pilnveidošanu. Kas ir izdarīts un ko vēl ir būtiski paveikt, lai varētu teikt, ka Latvijā tiek īstenoti efektīvi pretkorupcijas pasākumi?
“Sabiedrība par atklātību – Delna” (“Delna”) 2023. gadā Saeimas deputātiem nosūtīja sadarbībā ar ekspertiem veidotu sarakstu ar 36 darāmajiem darbiem pretkorupcijas un labas pārvaldības jomā. 2024. gada septembrī “Delna” secināja, ka neviena no 36 rekomendācijām nav pilnībā izpildīta, tikai piecas ir daļēji izpildītas, 31 priekšlikuma izpildē nav darīts nekas. Tādēļ “Delna” 14. Saeimas progresu pretkorupcijas darbā vērtē kā “mērķtiecīgu stagnāciju”.
Pretkorupcijas jomā veicamos darbus sabiedrība par atklātību “Delna” ir iedalījusi deviņās tēmās:
Veicot izmaiņas šajās jomās, ir iespēja uzlabot Latvijas pretkorupcijas vidi, mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju un veicināt trauksmes celšanas kultūru, kas ir vitāli svarīgi, lai paaugstinātu Latvijas rādītāju Korupcijas uztveres indeksā, norāda “Delna”.
“Delnas” un ekspertu skatījumā 14. Saeimas laikā ir panākts progress vairākos izvirzītajos darbos:
Tomēr daudzas būtiskas rekomendācijas ir atstātas bez ievērības.
Arvien nepietiekama ir informācijas atklātība, jo netiek publicēti publiskā sektora līgumi un tiesas spriedumi korupcijas lietās, norāda “Delna”.
Tāpat joprojām nav ieviesti efektīvi mehānismi, kas mazinātu interešu konfliktus un palielinātu atklātību valsts pārvaldē un kapitālsabiedrību darbībā.
Nav veicināta sistemātiska amatpersonu deklarāciju pārbaude.
Eksperti ir vienisprātis par to, ka būtiskas izmaiņas pretkorupcijas un labas pārvaldības jomā pēdējā gada laikā nav veiktas un dažos izvirzītajos darbos novērojama pat “mērķtiecīga stagnācija”, informē “Delna”.
“Delnas” vērtējumā ir nepieciešami likumdevēja līmeņa lēmumi, kas sekmētu publisko līdzekļu pārvaldību un novērstu to izšķērdēšanu.
“Piemēram, ir būtiski noteikt prasību valsts pārvaldes iestādēm Elektronisko iepirkumu sistēmā publicēt iepirkumu līgumus neatkarīgi no to līgumcenas, proti, publicēt arī t. s. zemsliekšņa iepirkumu līgumus un Publisko iepirkumu likumā standartizēt zemsliekšņa iepirkumu veikšanas procedūras,” uzskata “Delnas” interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule.
Nepieciešamību publiskot zemsliekšņa iepirkumu līgumus uzsver arī sabiedriskās politikas centra “Providus” asociētais pētnieks Valts Kalniņš. Viņaprāt, tas palīdzētu novērst bieži sastopamo praksi lielus iepirkumus mākslīgi sadalīt mazākos.
Tāpat “Delnas” ieskatā vajag paplašināt Iepirkumu uzraudzības biroja kompetenci, nosakot prasību izskatīt arī trešo pušu iesniegumus par iespējamu negodprātību publiskajos iepirkumos.
Organizācija jau ir paudusi nožēlu par Saeimas lēmumu neatbalstīt uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Krimināllikumā saistībā ar kriminālatbildības noteikšanu par aizliegtu vienošanos publiskajā iepirkumā. Šādi grozījumi palīdzētu novērst koruptīvas darbības valsts un privātajā sektorā un atvieglotu izmeklēšanu par krāpnieciskiem noziedzīgiem nodarījumiem publiskajos iepirkumos.
Kopumā korupcijas apkarošanā progress ir minimāls, secina “Delna”.
Pašlaik KNAB likuma izpratnē, kā to paredz šī tiesību akta 1. pants, korupcija definēta kā kukuļošana, kas attiecas tikai uz pretlikumīgu valsts amatpersonas rīcību, norāda V. Kalniņš. Viņš uzskata, ka likuma tvērumā būtu jāiekļauj arī kukuļošana privātajā sektorā.
Sabiedriskās politikas centra “Providus” pārstāvis vērš uzmanību uz to, ka tiesu praksē ir uzkrītoši maz šādu lietu, lai gan nav nekāda pamata domāt, ka korupcija privātajā sektorā Latvijā neeksistē. Saskaņā ar Tiesu administrācijas datiem laikā no 2020. līdz 2024. gadam par neatļauta labuma pieņemšanu notiesātas vien četras personas, bet par šāda labuma došanu – neviena.
A. Birule piebilst, ka tiesas spriedumos par korupcijas noziegumiem nevajadzētu anonimizēt notiesāto personu vārdus.
Labas pārvaldības nodrošināšanai ir nepieciešama pārdomāta un konsekventa valsts personālpolitika, īpaši augsta līmeņa amatos, tostarp sistemātiski izvērtējot to kandidātu reputāciju, kuri tiek virzīti uz augstiem pārvaldes un tiesu varas amatiem ar Saeimas balsojumu vai bez tā, uzsver A. Birule.
Arī V. Kalniņš piekrīt, ka sistemātiskas valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes ir nepietiekami izmantots līdzeklis pretkorpucijas jomā. Viņš uzskata, ka būtu jāparedz plašākas iespējas publiskas institūcijas vadītājam piekļūt padoto amatpersonu deklarāciju nepubliskajai daļai.
Savukārt A. Birule pauž viedokli, ka ik gadu būtu jāpārskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2023.–2025.gadam, informējot sabiedrību gan par sasniegto, gan nepaveikto, kā arī minot kavēšanās iemeslus un novēršot tos. “Kopā ar ikgadēju plāna pārskatīšanu varētu tikt organizētas arī atbildīgo iestāžu tikšanās, kurās tiek pārrunāta plāna pasākumu ieviešana un pielāgotas aktivitātes atbilstoši aktuālajai situācijai,” norāda “Delnas” pārstāve.
Tāpat “Delnas” ieskatā Saeimas budžeta revīzija būtu jāuztic Valsts kontrolei, lai tā var vērtēt budžeta izlietojuma lietderību, bet sabiedrība – pārliecināties, ka nodokļu maksātāju nauda netiek izšķērdēta.
Savukārt V. Kalniņš sagaida, ka Valsts kanceleja veiktu trauksmes celšanas analīzi, pastāvīgi publiskojot informāciju, kas sabiedrībai sniegtu priekšstatu par trauksmes celšanas efektivitāti, tostarp par konkrētiem tās radītajiem praktiskajiem ieguvumiem.
“Delnas” rekomendāciju vidū ir arī priekšlikums izmaksāt saprātīgu atlīdzību, ja trauksmes cēlēja sniegtā informācija devusi nozīmīgu labumu sabiedrībai.
“Daļu no darāmajiem darbiem būtu iespējams paveikt, grozot līdzšinējos normatīvos tiesību aktus,” norāda “Delnas” direktore Inese Tauriņa.
“Piemēram, paplašinot Iepirkumu uzraudzības biroja kompetenci, nosakot pienākumu izskatīt arī trešo pušu iesniegumus par iespējamu negodprātību publiskajos iepirkumos. Ir arī tādi darbi, kuru īstenošanai ir vajadzīga politiskā iniciatīva un griba. Piemēram, Valsts kontroles pilnvarošana publiskai Saeimas budžeta revīzijai un Saeimas kārtības ruļļa grozīšana, lai veicinātu atklātību par Saeimas darbību un pieņemtajiem lēmumiem. Deputātu politiskās gribas un rīcības trūkums kavē Latvijas cīņu pret korupciju,” secina “Delnas” vadītāja.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
