“Platforma līdz šim pamatā ir balstījusies uz sabiedrības ziedojumiem, taču šo ienākumu apjoms pēdējos gados ir samazinājies līdz kritiskam minimumam, radot apdraudējumu turpmākai portāla darbībai,” pausts otrdien “ManaBalss.lv” paziņojumā, aicinot cilvēkus ziedot, lai platforma var turpināt pastāvēt. Bezpeļņas sabiedriskā labuma nevalstiskā organizācija “Sabiedrības līdzdalības fonds”, kura plašāk pazīstama ar platformu “ManaBalss.lv”, ir dibināta 2011. gadā un kļuvusi par organizāciju, kas veido un attīsta digitālās demokrātijas rīkus, veicinot iedzīvotāju iesaisti politisko lēmumu pieņemšanā.
Rezultatīvākā platforma pasaulē
“Kopš dibināšanas 2011. gadā “Oligarhu kapusvētku” laikā “ManaBalss.lv” kļuvusi par starptautiski atzītu inovāciju demokrātijas stiprināšanā un rezultatīvāko šāda veida platformu pasaulē – 140 iniciatīvas ir nonākušas līdz Saeimas balsojumam, no kurām 81 pārtapusi likumā,” pausts paziņojumā. Salīdzinājumam, kā sarunā ar LV portālu norādīja “ManaBalss.lv” vadītājs Imants Breidaks, Somijā, kur darbojas līdzīga platforma, kuru gan uztur valsts, līdz parlamenta balsojumam nonākušas 65, bet likumos pārtapušas vien sešas iniciatīvas, un to somu politologi to sauc par “huge success” jeb milzīgu izdošanos.
Kā norādīts “ManaBalss.lv” tīmekļvietnē, starp zināmākajām platformā iesniegtajām iniciatīvām, kas vainagojušās ar normatīvā regulējuma izmaiņām, ir, piemēram, valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās, valsts apmaksāta hospisa aprūpe, jaunu vieglo automobiļu tehniskā kontrole reizi divos gados, kā arī aizliegums ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām u. c.
Zudīs būtisks demokrātijas instruments
“Ja portāla “ManaBalss.lv” vairs nebūs, tad pilsoņiem paliks tikai vēlēšanas reizi četros gados. Saeimas dienaskārtību viņi tieši un ikdienā vairs neveidos,” norāda I. Breidaks. “Protams, Satversme paredz arī referendumus – bet zināms, cik grūti Latvijā ir tos ierosināt un cik reti tie notiek. Slēdzot šo platformu, mēs visi zaudēsim būtisku demokrātijas instrumentu, kas devis iespēju katram pilsonim dāvināt savas idejas Latvijai.” Šādam scenārijam savukārt ir potenciāli draudīgas ilgtermiņa sekas – arvien jūtamāka autoritāru sistēmu klātbūtne, pausts otrdien izplatītajā paziņojumā.
““ManaBalss.lv” var pastāvēt un darboties tikai tādēļ, ka ir cilvēki, kuri nesavtīgi ziedo līdzekļus portāla atbalstam. Tām nebūt nav jābūt lielām summām: minimālā ziedojuma summa ir 0,50 EUR, un arī tā tiks godprātīgi izlietota, lai labām idejām palīdzētu nokļūt Saeimā. Mums ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas nozīmē, ka ziedotāji var saņemt nodokļu atvieglojumus līdz pat 85% apmērā no ziedojuma summas,” norādīts platformas tīmekļvietnē.
LV portāls jautā: Kā nodrošināt stabilu un neatkarīgu platformas “ManaBalss.lv” darbību?
Imants Breidaks
sabiedrības līdzdalības platformas “ManaBalss.lv” vadītājs
Foto: Zane Bitere, LETA
Pasaulē darbojas 30–35 līdzīgas platformas. Somijā, kuru daudzējādā ziņā var salīdzināt ar Latviju, šādu platformu finansē valsts, tā ir valsts īpašums un darbojas Tieslietu ministrijas paspārnē. Savukārt Igaunijā sabiedrības iniciatīvu platforma tiek finansēta no nodokļu maksātāju naudas un to pārrauga Valsts prezidenta administrācija.
Arī Latvijā ir bijuši līdzīgi priekšlikumi. Diemžēl līdz ar valsts finansējuma piedāvājumu ir izteikta arī politiskajā vidē sastopamā vēlme kontrolēt situāciju, iepazīties ar platformai iesniegtajām iniciatīvām, vēl pirms tās tiek publiskotas. Mums tas nav bijis pieņemami. Kā piemērotāko risinājumu līdztekus ziedojumiem tādējādi saskatu deleģējuma līgumu, kas ļautu platformai “ManaBalss.lv” piesaistīt finansējumu, saglabājot juridisku neatkarību. Šāds līgums varētu tikt slēgts ar Saeimu kā mūsu dabisko sadarbības pusi likumdošanas jomā vai Valsts prezidentu kā politiski neitrālu figūru.
Jāatgādina, ka ziedojumi nav stabils portāla finansējuma avots. Latvijā vairāk ierasts ziedot dzīvniekiem un bērniem, nevis demokrātijas instrumentu uzturēšanai.
Kristīne Zonberga
biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore
Foto: Ieva Leiniša, LETA
Jāmeklē gan īstermiņa risinājumi, kas ļautu paglābt sabiedrības iniciatīvu platformu no tūlītēja darbības pārtraukuma, gan stabili ilgtermiņa finansējuma avoti. Portāla “ManaBalss.lv” darbības stabilitāti un neatkarību varētu nodrošināt deleģējuma līgums. Līguma partneri varētu būt vairāki, piemēram, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija tehnoloģiskā atbalsta jomā, citās jomās – Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja, arī Saeima un Valsts prezidenta administrācija. Šim finansējumam vajadzētu nodrošināt vismaz ar platformas pamatdarbību saistītās izmaksas. Līdztekus kā finansējuma avots jāsaglabā ziedojumi.
Iveta Kažoka
sabiedriskās politikas centra “Providus” vadošā pētniece, specializējusies labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos Latvijas un Eiropas Savienības līmenī
Foto: Zane Bitere, LETA
Ir skumji dzirdēt par finanšu problēmām, kas piemeklējušas platformu “ManaBalss.lv”. Tā ir viena no pilsoniskajām iniciatīvām, ar kuru Latvija ir lepojusies un, cerams, leposies arī nākotnē. Vienlaikus tā nav vienīgā šāda iniciatīva vai organizācija, kas strādā ar demokrātijas stiprināšanas jautājumiem un piedzīvo grūtus laikus. Diemžēl pilsonisko iniciatīvu veicināšana nav bijusi politiskā prioritāte.
Domājot par risinājumiem, ideālais variants būtu, ja cilvēki saziedotu platformas pastāvēšanai vajadzīgo summu. Tomēr jājautā, cik reāli tas ir, jo tradīcija ziedot demokrātijai Latvijā nav sevišķi attīstīta.
Otrs variants: ja “ManaBalss.lv” uzturētāji vairs nespēj nodrošināt platformas darbību, jādomā, kā to varētu pārņemt valsts vai uzbūvēt tai līdzīgu, lai iedzīvotājiem nepazustu iespēja pieteikt izskatīšanā Saeimā savas iniciatīvas. Lai gan daudzviet tieši valsts uztur sabiedrības iniciatīvu portālus, tas nav labs variants. Pirmkārt, tāpēc, ka “ManaBalss.lv” jau ir kļuvusi par atpazīstamu zīmolu. Turklāt pieredze liecina, ka valsts uzturētas platformas parasti izmaksā dārgi un nav būvētas, domājot par iedzīvotāju ērtībām.
Trešais variants: valsts atzīst portālu “ManaBalss.lv” par demokrātijai tik būtisku, ka atlīdzina tā uzturēšanas izdevumus, uzskatot to par daļēju valsts funkcijas pildīšanu. Ir iespēja slēgt līdzdalības līgumus, pirms tam organizējot konkursus; varbūt nākotnē vēl kāds varētu piedāvāt kaut ko līdzīgu.
Ceturtais risinājums ir valstij sākt nopietni domāt par to, kā stiprināt demokrātiskās iniciatīvas. Šobrīd nav labu mehānismu, kā šādām demokrātijas padziļināšanas un cilvēku aizstāvības iniciatīvām normāli funkcionēt. Maksimālais finansējums, uz ko ik gadu var pretendēt, piedaloties NVO fonda konkursā, ir 40 000 eiro, kas tādas platformas kā “ManaBalss.lv” aktīvai darbināšanai ir par maz. Tam būtu vajadzīga politiskā griba, kuras šobrīd nav.
Ja “ManaBalss.lv” tiešām bankrotēs, tad mēs kā sabiedrība to ļoti izjutīsim, jo esam jau pieraduši pie šīs platformas. Latvijā arvien mazāk ir dzirdamas balsis no organizācijām, kas cīnās par cilvēktiesībām un demokrātijas spēcināšanu. Tās lielā mērā ir sekas tam, ka šīm organizācijām ir ļoti grūti savākt privāto finansējumu un arī valsts to neuzskata par prioritāti. Salīdzinājumam var minēt, ka NVO fonds, kas ir paredzēts ļoti daudzām organizācijām, ir trīs reizes mazāks par to naudu, ko valsts no sava budžeta atvēl politiskajām partijām. Tas vien jau liecina par attieksmi pret demokrātiju valstī.
