Jaunieša vecuma slieksni palielina līdz 30 gadiem. Stājas spēkā plašas izmaiņas likumā

Likuma mērķis ir uzlabot jauniešu – personu vecumā no 13 līdz 30 gadiem – dzīves kvalitāti, attīstot viņu kompetences, veicinot viņu iniciatīvas, darba tikumu un patriotismu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni un jaunatnes politikas sistēmas pilnveidi.

“Grozījumi stiprina jaunatnes politikas sistēmu, nosakot ne tikai iesaistīto institūciju atbildības un funkcijas darbā ar jaunatni, bet arī pašu jauniešu līdzdalības mehānismus, lai veicinātu viņu kompetenču attīstību, iniciatīvu un pilsonisko līdzdalību. Tas ir svarīgs solis demokrātiskas sabiedrības attīstībā, jo sekmē jauniešu aktīvu iesaisti sabiedriskajos procesos un nodrošina, ka viņu balss un vajadzības tiek ņemtas vērā lēmumu pieņemšanā,” norāda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.

Jaunietis – līdz 30 gadu vecumam

Līdz šim likumā bija noteikts, ka jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Paredzēts, ka vecuma sliekšņa paaugstināšana līdz 30 gadiem ļaus plašākam personu lokam saņemt valsts un pašvaldību atbalstu, piedalīties jaunatnes programmās un līdzdalības procesos un labāk pielāgot jaunatnes politiku mūsdienu sociālajai un ekonomiskajai realitātei, kurā izglītības iegūšana, ienākšana darba tirgū un patstāvīgas dzīves uzsākšana nereti notiek vēlāk nekā iepriekš.

Precizē ministrijas un pašvaldību lomu

Ar grozījumiem noteikts, ka izglītības un zinātnes ministrs ik gadu apstiprina jaunatnes politikas valsts programmu, kurā atbilstoši jaunatnes politikas plānošanas dokumentiem nosaka jaunatnes politikas ikgadējās prioritātes un to īstenošanas pasākumus. Paredzēts, ka jaunatnes organizāciju sarakstu uztur Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Savukārt kārtību, kādā jaunatnes organizācijas iekļauj un izslēdz no jaunatnes organizāciju saraksta, kā arī tajā ietveramās ziņas noteiks Ministru kabinets.

Attiecībā uz pašvaldībām noteikts, ka tās veic darbu ar jaunatni tā, lai aptvertu dažādas jauniešu mērķgrupas un sasniegtu pēc iespējas vairāk jauniešu konkrētajā pašvaldībā. Vietvarām jāievēro jaunatnes politikas pamatprincipi un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumenti un jāizstrādā pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumenti. Tāpat pašvaldībām jānosaka par darbu ar jaunatni atbildīgā institūcija un jānodrošina institucionālā sistēma darbam ar jaunatni.

Pašvaldībai paredzētas tiesības:

iecelt jaunatnes lietu speciālistu jeb personu, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni, un jaunatnes darbinieku – personu, kas veic darbu ar jaunatni;
izveidot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai citu koleģiālu institūciju, kas veicina pašvaldības darba ar jaunatni plānošanu, koordinēšanu un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
izveidot jauniešu domi, kas sekmē pašvaldības jauniešu sadarbību, pieredzes apmaiņu un iniciatīvas;
izveidot jauniešu centru vai citu institūciju, kuras mērķis ir īstenot šā likuma 2.¹ panta trešajā daļā minētos pamatuzdevumus un veicināt pašvaldības jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;
ļaut jaunatnes organizācijām nekomerciālos nolūkos izmantot pašvaldības jauniešu centra telpas vai citas pašvaldības rīcībā esošās telpas likumā minēto pamatuzdevumu īstenošanai.

Nostiprinātas Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras funkcijas

Ar grozījumiem paredzēts, ka Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra īsteno jaunatnes politiku, sekmējot darba ar jaunatni sistēmas ilgtspējīgu attīstību vietējā, reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī.

Noteikts, ka aģentūra:

īsteno ikgadējo jaunatnes politikas valsts programmu, Eiropas Savienības un starptautiskās programmas, kā arī citus projektus, iniciatīvas un pasākumus darbā ar jaunatni;
izstrādā un īsteno neformālās izglītības programmas, tai skaitā ikgadējā jaunatnes politikas valsts programmā paredzētās neformālās izglītības programmas kompetenču pilnveidei;
var piešķirt stipendijas darbā ar jaunatni iesaistītajai personai, kura apgūst ikgadējā jaunatnes politikas valsts programmā paredzēto neformālās izglītības programmu kompetenču pilnveidei;
sagatavo un izplata informāciju par tās kompetencē esošo Latvijas, Eiropas Savienības un starptautisko programmu, kā arī citu projektu un iniciatīvu īstenošanu darbā ar jaunatni un citiem jaunatnes politikas jautājumiem;
sniedz atbalstu izglītības iestāžu pašpārvaldēm, jauniešu domēm un jaunatnes organizācijām jauniešu pilsoniskās līdzdalības stiprināšanai.

Ietver Latvijas Jaunatnes padomes darbību

Latvijas Jaunatnes padome līdz šim likuma tvērumā nebija iekļauta. Ar grozījumiem noteikts, ka tā ir “biedrība, kurā brīvprātīgi apvienojušās organizācijas, kuru statūtos kā viens no mērķiem ir noteikts darbs ar jaunatni un kuru tiešā mērķgrupa ir jaunieši, un organizācijas, kuru statūtos kā viens no mērķiem ir noteikta jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošana”.

Paredzēts, ka Latvijas Jaunatnes padome:

pārstāv jaunatnes organizāciju un organizāciju, kuras veic darbu ar jaunatni, intereses nacionālā un starptautiskā līmenī un risina citus ar jaunatnes interešu pārstāvību saistītus jautājumus;
sniedz atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kas skar jaunatnes organizāciju un organizāciju, kuras veic darbu ar jaunatni, intereses;
tai ir tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un piedalīties darbā, kas skar jaunatnes organizāciju un organizāciju, kuras veic darbu ar jaunatni, tiesības vai intereses.

Nosaka nacionālā jaunatnes dialoga ietvaru

Likumā nostiprināts arī nacionālais jaunatnes dialogs – konsultatīvs process, kura mērķis ir veicināt jauniešu līdzdalību un noskaidrot viņu viedokli par tādiem lēmumiem, tiesību aktiem un nacionāla līmeņa plānošanas dokumentiem, kuri var ietekmēt jauniešus un jaunatnes politiku valsts līmenī.

Noteikts, ka nacionālajā jaunatnes dialogā jaunieši, tostarp jaunatnes organizāciju, jauniešu domju, izglītības iestāžu pašpārvalžu un darbā ar jaunatni iesaistīto organizāciju pārstāvji, kopā ar lēmumu pieņemšanā iesaistītajām valsts institūcijām izskata jautājumus, kas skar jaunatnes politiku valsts līmenī, un izstrādā risinājumus, kas “nodrošinātu jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, dzīves kvalitātes uzlabošanu un līdzdalības stiprināšanu”.

Plānots, ka Latvijas Jaunatnes padome koordinē nacionālo jaunatnes dialogu, tai skaitā sniedz informatīvu atbalstu tajā iesaistītajiem jauniešiem un sadarbībā ar IZM organizē seminārus, konferences un citus nacionālā jaunatnes dialoga pasākumus. Savukārt IZM uzrauga nacionālā jaunatnes dialoga koordinēšanu un sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi organizē Saeimas, Ministru kabineta un citu valsts institūciju pārstāvju dalību nacionālajā jaunatnes dialogā.

Nacionālā jaunatnes dialoga darbību, tostarp koordinēšanu, finansēs no valsts budžeta.