Izdevums jauniešiem “Satversme kabatā” tagad arī elektroniski

Izdevums “Satversme kabatā” ir viena no aktivitātēm Satversmes simtgadē. Grāmata veidota jauniešiem, taču tā būs interesanta jebkura vecuma lasītājam, jo rakstnieka Jāņa Joņeva izpildījumā tajā piedāvāts ieskats Satversmes tapšanas vēsturē un skaidrojums par katras valsts konstitūcijas nodaļas būtību. Izdevumu papildina Reiņa Pētersona ilustrācijas, bet salikums ir mākslinieka Jura Petraškeviča veikums.

Grāmatiņu “Satversme kabatā” papildina vērtīgi pielikumi, kas lieti noderēs Latvijas vēstures un sociālo zinību apguvē vidusskolā un tālākajā izglītošanās ceļā.

• Satversmes teksts 2022. gada 15. februāra aktuālajā redakcijā.
• Laika skala – Latvijas konstitucionālā regulējuma attīstība. Satversme nav vienīgais konstitucionālā ranga akts – Latvijas Republikas rakstīto konstitūciju veido vairāki spēkā esoši konstitucionālā ranga akti. Katrs no tiem ir izrietējis no iepriekšējā, kas, kopā likti, veido spilgtu mūsu valsts tapšanas vēstures liecību un pastāvēšanas mugurkaulu.
• Satversmes grozījumu uzskaitījums. Kaut arī Satversme ir viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā, tās teksts laika gaitā nav būtiski mainījies – savā pastāvēšanā tā grozīta vien 15 reižu. Latvijas Republikas konstitucionālo institūciju savstarpējās attiecības joprojām noteic tie paši principi, kurus Satversmē iestrādāja Latvijas Satversmes sapulce pirms 100 gadiem.

Zināt savas valsts pamatus

Varētu vaicāt, kāpēc pūlēties un izzināt valsts pamatlikumu, ja nav nodoma studēt tiesību zinātni un kļūt, piemēram, par advokātu vai tiesnesi?

Rakstnieks Jānis Joņevs, grāmatas “Satversme kabatā” teksta autors, tās ievadā sniedz atbildi: “Mums katram ir kādas attiecības ar valsti, vai mēs to apzināmies vai ne. Tāpat kā, atrodoties uz ielas, uz mums attiecas satiksmes noteikumi, bet, laivojot pa upi, fizikas likumi. Tie darbosies jebkurā gadījumā, taču labāk ir tos zināt.” Tāpat ir ar Satversmi. “Savas tiesības zināt nav pienākums, taču tas ļoti palīdz,” secina grāmatas autors.

Viņaprāt, Satversme un tās rašanās patiesībā ir ļoti interesantas lietas, kuras vajag tikai mācēt pastāstīt. “Darba procesā tas man personīgi bija lielākais ieguvums – beidzot kārtīgi iepazinu Satversmi un varu ievērot 90. pantā teikto, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības,” tā par savu darbu stāsta Joņevs.

Tas ir būtiski arī no aspekta, ka mūsu valsts neatkarībai un izaugsmei nedraudzīgi spēki mēdz arvien plašāk izplatīt dažādus melus gan par Latvijas vēsturi, gan valsts pamatlikumu – Satversmi –, izmantojot, ka lielākoties cilvēkiem nav zināšanu par konstitucionālajām tiesībām.

Rakstnieks Jānis Joņevs apliecina, ka nav jābūt juristam, lai zinātu un izprastu savas valsts tiesiskos pamatus.

Grāmata, kuras tapšanā ir piedalījušies arī konstitucionālo tiesību eksperti un vēsturnieki, apliecina, ka Satversme ir daudz vairāk par juridisku dokumentu. Mūsu valsts konstitūcija tās pastāvēšanas 100 gados ir cieši savijusies ar Latvijas tautas likteni. Droši var teikt, ka Latvijas vēsturi var izstāstīt arī no “juridiskā aspekta”, jo Satversme, no vienas puses, ir veidojusies dažādu sociālpolitisko apstākļu ietekmē, bet, no otras, – pati tos ir ietekmējusi. Nezinot šo stāstu, var būt daudz neatbildētu jautājumu.

Nepieminot Satversmi un tās likteni 100 gados, ir gandrīz neiespējami izstāstīt mūsu valsts vēsturi un 1990. gada 4. maija notikumus, to ietekmi uz daudziem procesiem mūsdienās. Zināt savas valsts pamatus ir būtiski arī tādēļ, lai dažādām nekrietnām informatīvām manipulācijām neradītu auglīgu augsni, kurā izplatīties, nolūkā apšaubīt, diskreditēt Latviju.

“Ceram, ka Latvijas jaunajiem pilsoņiem tā būs interesanta tikšanās ar Latvijas pamatlikumu, un grāmatiņa lieti noderēs tālākajās mācībās. Savukārt visiem pārējiem interesentiem ir iespēja izmantot elektronisko versiju, kas pieejama plašai auditorijai, proti, ikvienam no mums,” izdevuma misiju raksturo “Latvijas Vēstneša” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele.

Pamatskolas absolventiem paredzētos izdevuma “Satversme kabatā” 20 227 eksemplārus saņems 593 izglītības iestādes visā Latvijā, kā arī vairāk kā 3500 izdevuma eksemplāri būs pieejami Latvijas skolu bibliotēkās, tāpat izdevumu saņems arī diasporas organizācijas ārpus Latvijas, liecina Tieslietu ministrijas informācija.

Foto: Latvijas Vēstnesis