NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
15. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Valsts vērtības
1
19
1
19

Izdevums jauniešiem “Satversme kabatā” tagad arī elektroniski

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: “Latvijas Vēstnesis”

Aptuveni 20 tūkstoši pamatskolas absolventu šogad savā izlaidumā saņems ilustrētu izdevumu jauniešiem “Satversme kabatā”. Tas ir valsts dāvinājums 9. klašu beidzējiem valsts pamatlikuma simtgadē. Par tā izdošanu gādāja oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis”. Grāmatas tirāža ir limitēta, tāpēc, lai ikvienam interesentam būtu brīva piekļuve tās saturam, tiek publiskota arī izdevuma elektroniskā versija.

Izdevums “Satversme kabatā” ir viena no aktivitātēm Satversmes simtgadē. Grāmata veidota jauniešiem, taču tā būs interesanta jebkura vecuma lasītājam, jo rakstnieka Jāņa Joņeva izpildījumā tajā piedāvāts ieskats Satversmes tapšanas vēsturē un skaidrojums par katras valsts konstitūcijas nodaļas būtību. Izdevumu papildina Reiņa Pētersona ilustrācijas, bet salikums ir mākslinieka Jura Petraškeviča veikums.

Grāmatiņu “Satversme kabatā” papildina vērtīgi pielikumi, kas lieti noderēs Latvijas vēstures un sociālo zinību apguvē vidusskolā un tālākajā izglītošanās ceļā.

  • Satversmes teksts 2022. gada 15. februāra aktuālajā redakcijā.
  • Laika skala – Latvijas konstitucionālā regulējuma attīstība. Satversme nav vienīgais konstitucionālā ranga akts – Latvijas Republikas rakstīto konstitūciju veido vairāki spēkā esoši konstitucionālā ranga akti. Katrs no tiem ir izrietējis no iepriekšējā, kas, kopā likti, veido spilgtu mūsu valsts tapšanas vēstures liecību un pastāvēšanas mugurkaulu.
  • Satversmes grozījumu uzskaitījums. Kaut arī Satversme ir viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā, tās teksts laika gaitā nav būtiski mainījies – savā pastāvēšanā tā grozīta vien 15 reižu. Latvijas Republikas konstitucionālo institūciju savstarpējās attiecības joprojām noteic tie paši principi, kurus Satversmē iestrādāja Latvijas Satversmes sapulce pirms 100 gadiem.

 

Grāmata elektroniski ir pieejama šeit – izdevums jauniešiem “Satversme kabatā”.

Zināt savas valsts pamatus

Varētu vaicāt, kāpēc pūlēties un izzināt valsts pamatlikumu, ja nav nodoma studēt tiesību zinātni un kļūt, piemēram, par advokātu vai tiesnesi?

Rakstnieks Jānis Joņevs, grāmatas “Satversme kabatā” teksta autors, tās ievadā sniedz atbildi: “Mums katram ir kādas attiecības ar valsti, vai mēs to apzināmies vai ne. Tāpat kā, atrodoties uz ielas, uz mums attiecas satiksmes noteikumi, bet, laivojot pa upi, fizikas likumi. Tie darbosies jebkurā gadījumā, taču labāk ir tos zināt.” Tāpat ir ar Satversmi. “Savas tiesības zināt nav pienākums, taču tas ļoti palīdz,” secina grāmatas autors.

Viņaprāt, Satversme un tās rašanās patiesībā ir ļoti interesantas lietas, kuras vajag tikai mācēt pastāstīt. “Darba procesā tas man personīgi bija lielākais ieguvums – beidzot kārtīgi iepazinu Satversmi un varu ievērot 90. pantā teikto, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības,” tā par savu darbu stāsta Joņevs.

Tas ir būtiski arī no aspekta, ka mūsu valsts neatkarībai un izaugsmei nedraudzīgi spēki mēdz arvien plašāk izplatīt dažādus melus gan par Latvijas vēsturi, gan valsts pamatlikumu – Satversmi –, izmantojot, ka lielākoties cilvēkiem nav zināšanu par konstitucionālajām tiesībām.

Rakstnieks Jānis Joņevs apliecina, ka nav jābūt juristam, lai zinātu un izprastu savas valsts tiesiskos pamatus.

Grāmata, kuras tapšanā ir piedalījušies arī konstitucionālo tiesību eksperti un vēsturnieki, apliecina, ka Satversme ir daudz vairāk par juridisku dokumentu. Mūsu valsts konstitūcija tās pastāvēšanas 100 gados ir cieši savijusies ar Latvijas tautas likteni. Droši var teikt, ka Latvijas vēsturi var izstāstīt arī no “juridiskā aspekta”, jo Satversme, no vienas puses, ir veidojusies dažādu sociālpolitisko apstākļu ietekmē, bet, no otras, – pati tos ir ietekmējusi. Nezinot šo stāstu, var būt daudz neatbildētu jautājumu.

Nepieminot Satversmi un tās likteni 100 gados, ir gandrīz neiespējami izstāstīt mūsu valsts vēsturi un 1990. gada 4. maija notikumus, to ietekmi uz daudziem procesiem mūsdienās. Zināt savas valsts pamatus ir būtiski arī tādēļ, lai dažādām nekrietnām informatīvām manipulācijām neradītu auglīgu augsni, kurā izplatīties, nolūkā apšaubīt, diskreditēt Latviju.

Ceram, ka Latvijas jaunajiem pilsoņiem tā būs interesanta tikšanās ar Latvijas pamatlikumu, un grāmatiņa lieti noderēs tālākajās mācībās. Savukārt visiem pārējiem interesentiem ir iespēja izmantot elektronisko versiju, kas pieejama plašai auditorijai, proti, ikvienam no mums, izdevuma misiju raksturo Latvijas Vēstneša valdes priekšsēdētāja Daina Ābele.

Pamatskolas absolventiem paredzētos izdevuma “Satversme kabatā” 20 227 eksemplārus saņems 593 izglītības iestādes visā Latvijā, kā arī vairāk kā 3500 izdevuma eksemplāri būs pieejami Latvijas skolu bibliotēkās, tāpat izdevumu saņems arī diasporas organizācijas ārpus Latvijas, liecina Tieslietu ministrijas informācija.

Foto: Latvijas Vēstnesis

Vērtīgi informācijas avoti par Satversmi – zini un izmanto!

Projekta #Satversme100 ietvaros oficiālais izdevējs Latvijas Vēstnesis publiskojis daudzpusīgus bezmaksas informācijas avotus par Latvijas valsts pamatlikumu dažādām mērķauditorijām.

  • Filma Atver Satversmi

Projektu īstenoja Latvijas Vēstneša izdotā žurnāla Jurista Vārds redakcija sadarbībā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesu. Filma ir Latvijas juristu aicinājums ikvienam pilsonim iedziļināties mūsu pamatlikumā un izprast tajā ietvertos demokrātiskas valsts funkcionēšanas mehānismus un aizsargātās cilvēka pamattiesības. 

Visas filmas “Atver Satversmi” daļas ir pieejamas “sēriju” veidā – atbilstoši Satversmes struktūrai:

“Jurista Vārda” Youtube kontā;

vietnē likumi.lv pie katras attiecīgās Satversmes nodaļas.

  • 51 eseja par Satversmes pamatjēdzieniem

Žurnāla “Jurista Vārds” izdotais tematiskais izdevums apkopo Latvijas juristu esejas par Satversmē ietvertajiem pamatjēdzieniem (Satversme, Latvijas tauta, Valstsgriba, Suverēnā vara, Republika, Demokrātija, Neatkarība, Valsts nepārtrauktība, Līdzvērtība starptautiskajā kopienā, Eiropas Savienība, Latviešu nācija, Mazākumtautības, Valsts valoda, Latvijas identitāte, Ikviens, Pamattiesības, Cilvēka cieņa, Dzīvība, Brīvība, Vienlīdzība, Diskriminācijas aizliegums, Personas neaizskaramība, Privātums, Ģimene, Cilvēka veselība, Izglītība, Vārda brīvība, Biedrošanās brīvība, Labvēlīga vide, Nodarbošanās brīvība, Jaunrade, Īpašums, Tikumība, Valsts un baznīca, Tiesiska valsts, Likums, Taisnīga tiesa, Taisnīgums, Godīgums, Ilgtspēja, Kopējais labums, Solidaritāte, Cilvēka pienākumi sabiedrībā, Sociāli atbildīga valsts, Labklājība, Piedalīšanās valsts darbībā, Latvijas pase, Vēlēšanas, Valsts pārvaldes iestādes, Pašvaldība, Sabiedrības drošība).

Eseju krājums ikvienam interesentam ir pieejams elektroniski portālā juristavards.lv – “Jurista Vārda” veltījums Satversmes simtgadei: 51 eseja par Latvijas konstitūciju.

Šeit vienuviet ir pieejama LV portāla redakcijas veidotā publikāciju sērija par Latvijas valsts pamatlikumu, tā attīstību un nozīmi.

Tajā ikviens iedzīvotājs var atrast skaidrojumus un infografikas par to, kas ir konstitūcija, kā tapa Latvijas Republikas Satversme, kā laika gaitā ir mainījies valsts konstitucionālais regulējums, kā saprast tajā ietvertos jēdzienus un vērtības. Skaidrojumi veidoti tā, lai tie būtu uztverami arī lasītājiem bez juridiskām priekšzināšanām un lai tos kā papildu informācijas avotu varētu izmantot izglītošanās procesā arī jaunieši, apgūstot vēsturi un sociālās zinības. 

Satversmes simtgadei veltītā vietnē klikšķa attālumā nodrošināta pieeja Latvijas Republikas Satversmes tekstam, faktogrāfiskam materiālam un pasākumiem, kurus organizē dažādas institūcijas.  

  • Vienota interaktīva grafiskā zīme Satversme – 100

Par godu Satversmes simtgadei ir izveidota vienota grafiskā zīme (autore Dita Pence), kuru aicinām izmantot Satversmes jubilejas gada izglītojošajās un informatīvajās aktivitātēs. 

 

Labs saturs
19
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI