Līdztiesība starp sievietēm un vīriešiem veido ikviena cilvēka pamattiesības, tā ir būtiska ikdienas demokrātijas vērtība. Lai to sasniegtu, šīm tiesībām jābūt ne tikai tiesiski atzītām, bet arī efektīvi realizētām visos dzīves aspektos: politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras.
Bez dialoga nebūs līdztiesības
Cerībā, ka valdība sadzirdēs, 4.martā sieviešu NVO līderes valdības sēdes sākumā uzrunāja ministrus un aicināja valdību rast risinājumus sieviešu līdztiesības problēmai Latvijā. Viņas ministrēm pasniedza ziedus, bet ministriem – rozi un maizes klaipu. Pasniegtā roze simbolizē labāku dzīves kvalitāti, bet maizes klaips – ekonomisko drošību.
Sievietes norāda uz dzimumu līdztiesības problēmām, kā
- nevienlīdzīgo situāciju darba tirgū, jo sievietes Latvijā saņem par 16 – 18% mazāku algu nekā vīrieši;
- vardarbību ģimenē un sabiedrībā kopumā;
- sieviešu ierobežoto iespēju savienot darba, ģimenes un privāto dzīvi, jo trūkst bērnudārzu, bērnudārzos – garas rindas, sadzīvē – nepietiekama infrastruktūra;
- nelielo sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā (Ministru kabinetā ir ap 25% sieviešu, parlamentā – nepilni 20%);
- valsts institūciju ierobežoto finansiālo atbalstu dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā;
- lauku sieviešu nespēju piedalīties pieaugušo neformālajā izglītībā;
- invalīdu (gan sieviešu, gan vīriešu) smago stāvokli u.c.
LV.LV. Kā vērtējat sieviešu iespējas Latvijā?
|
|
Iluta Lāce, biedrības „Resursu centrs sievietēm „Marta”” vadītāja: „Man jāpauž nožēla, ka mūsu ministru prezidents šādi izsakās. Mums jārisina daudz jautājumu, lai veidotu patiesi demokrātisku valsti, kur sievietēm un vīriešiem ir vienādas tiesības. Ne velti mēs uzrunājām ministrus ar maizi un rozēm, jo risinām problēmas, kurām nav valsts atbalsta. Es šeit saredzu ļoti būtiskas problēmas, ja gribam, lai tauta pastāvētu, lai cilvēki neizceļotu, sievietes dzemdētu bērnus un ģimenes Latvijā būtu laimīgas.
Sievietes cieš no vardarbības, publiskajā telpā viņas bieži tiek pasniegtas kā prece, kā piedeva, tas veicina sieviešu tirdzniecību ārpus Latvijas, un tā nav sieviešu brīva izvēle – šādu attieksmi valstī radījuši apstākļi. Sievietes saņem zemāku atalgojumu nekā vīrieši. Kur vēl darbs, ko sievietes veic mājās? Mums nav pietiekami sakārtota tautsaimniecības infrastruktūra, kas atvieglotu sieviešu dzīvi. Vai kāds ir aprēķinājis, ko tagad ģimenēm nozīmēs nespēja bērnus ievietot bērnudārzā līdz 3 gadu vecumam? Tas pasliktinās vecāku jau tā grūto materiālo stāvokli. Būtībā viņi tiek iegrūsti nabadzībā.
„Martas centrs” ir izstrādājis Dzimumu līdztiesības likumprojektu (tas pieejams arī mūsu mājaslapā), diemžēl likumprojektam joprojām nav tālākas virzības. Iespējamo likumu esam iesniegušas Saeimas sievietēm, un viņas solās mūs atbalstīt. Latvijas pieredze rāda, ka, lai stāvoklis kādā jomā uzlabotos, sabiedrībai konkrēti jāpaskaidro, kas un kā jādara, un likumprojektā tas viss ir.
Valstij finansiāli jāstiprina NVO, kas palīdz sievietēm. Šodien Latvijas NVO ir bēdīgā stāvoklī, jo daudzi ārvalstu fondi, kas līdz šim mūs finansiāli atbalstīja, beiguši savu darbību, savukārt citi ir grūti pieejami. 7.martā Ņujorkā noslēgsies sesija, kurā pieņems dokumentu, ka sieviešu NVO ir nepieciešams finansējums. Kā valstī regulāri jāpārskata budžets, tā bez ievērības nedrīkst atstāt sieviešu vajadzības.”
Tiesībsargs pret nevienlīdzību
Nenoliedzot pozitīvo nozīmi, ko dod Eiropas Savienības direktīvu normu iestrādāšana Latvijas likumos, lai mazinātu personas diskriminēšanas iespēju dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ, Tiesībsarga birojs joprojām turpina saņemt informāciju par nevienlīdzības gadījumiem. 2007.gadā saņemtas 12 rakstveida sūdzības par dzimumu diskrimināciju, 41 - Tiesībsargs iesaistījies pēc savas iniciatīvas, 25 gadījumos sniedzis mutiskas konsultācijas.
Arī Tiesībsarga birojā saņemtie iesniegumi liecina, ka joprojām daļa Latvijas sabiedrības ikdienā saskaras ar diskrimināciju, iepērkoties vai saņemot pakalpojumus. Piemēram, pārkāpumi konstatēti publiskajā pirtī, kur vīriešiem un sievietēm noteikta atšķirīga samaksa, kā arī nevienlīdzīgi atšķirīgas pirts apmeklējuma dienas, kas kādu no dzimumiem nostāda neizdevīgā situācijā. Saņemta sūdzība arī par to, ka valsts kompensējamo medikamentu sarakstā iekļautas zāles osteoporozes ārstēšanai sievietēm, taču nav nodrošināti ekvivalenti medikamenti vīriešiem. Tāpat saņemta informācija par gadījumiem, kad tautības dēļ bez pamatota iemesla pircējiem atteikts noformēt preču iegādi līzingā.
Latvijā no 2007.gada 21.decembra ir saistoša Eiropas Padomes Direktīva 2004/113/EK, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz preču un pakalpojumu pieejamību, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, tālab pozitīvi vērtējami 4.martā Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka vienlīdzīgu attieksmi pret patērētāju atkarībā no tā dzimuma, rases vai etniskās piederības.
Tāpat eksperti uzsver efektīva aizsardzības mehānisma nozīmīgumu. Ikvienā gadījumā, kad persona saskaras ar diskrimināciju, jābūt skaidram mehānismam, kā iespējams aizstāvēt savas tiesības. Ir sevišķi svarīgi, lai šādas izmaiņas normatīvajos aktos stātos spēkā pēc iespējas ātrāk un likumu ieviesēji tās efektīvi piemērotu praksē.
LV.LV: Vai saskatāt dzimumu līdztiesības problēmas Latvijā?
|
|
Līga Biksiniece-Martinova, Tiesībsarga Cilvēktiesību departamenta vadītāja: „Var teikt, ka joprojām Latvijā un praksē dzimumu līdztiesība netiek pilnībā ievērota. Tiesībsarga birojs saņem iedzīvotāju sūdzības, kas attiecas uz nevienlīdzību darba attiecībās – dažādo atalgojumu par vienu un to pašu darbu, ierobežojumiem darbā sievietēm grūtniecēm un maternitātes pabalsta saņēmējām un par citiem jautājumiem. Sievietes un bērni cieš no vardarbības ģimenē. Bieži reklāmas ir aizskarošas sievietēm.
Negribu teikt, ka diskriminācija ir milzīga, tomēr tā ir. Sievietes vēlas, lai tās atzītu kā līdzvērtīgas partneres gan politikā, gan ekonomikā, gan sociālajā jomā. Valstij jāstrādā, lai situāciju stabilizētu.”
Pašvaldības iniciatīva
Skrundas pilsētas dome ir pirmā pašvaldība Baltijas valstīs, kura parakstījusi Eiropas hartu dzimumu līdztiesības īstenošanai pašvaldībās.
Konferencē, kas šā gada 20. un 21.februārī notika Pizā (Itālijā), Latviju pārstāvēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes priekšsēdētāja vietniece, Latvijas Pilsētu savienības priekšsēdētāja un Skrundas pilsētas domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, LPS Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja un Jaunpils pagasta padomes priekšsēdētāja Ligita Gintere, LPS Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomitejas priekšsēdētāja un Bauskas pilsētas domes deputāte Māra Bite un LPS padomnieces Silvija Šimfa un Elita Kresse.
Eiropas harta dzimumu līdztiesības īstenošanai pašvaldībās ir adresēta Eiropas vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras ir aicinātas to parakstīt, publiski apņemoties īstenot sieviešu un vīriešu līdztiesības principus, un īstenot savā teritorijā hartā noteiktās saistības.
Lai palīdzētu īstenot šīs saistības, katra institūcija, kas parakstījusi hartu, apņemas izstrādāt Vienlīdzības rīcības plānu, kurā norādītas šim nolūkam noteiktās prioritātes, darbības un resursi. Bez tam katra institūcija apņemas sadarboties ar visām savas teritorijas institūcijām un organizācijām, lai veicinātu reālas vienlīdzības sasniegšanu praksē.
|
|
Nellija Kleinberga, Latvijas Pilsētu savienības priekšsēdētāja un Skrundas pilsētas domes priekšsēdētāja: „Tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības ir iedzīvotājiem vistuvākais valdības līmenis, tām ir vislabākie nosacījumi, lai, rīkojoties savas kompetences ietvaros un sadarbojoties ar plaša spektra vietējiem politiskajiem spēkiem, uzņemtos veikt konkrētas darbības, kas veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību.
Apzinoties, ka gan valsts, gan ikdienas dzīvē ir daudz piemēru, kas liecina par sieviešu un vīriešu nevienlīdzību, un ka dzimumu līdztiesība veicina demokrātijas nostiprināšanos valstī, mēs nolēmām, kāpēc nevaram būt pirmie. Parakstot šo dokumentu, esam apņēmušies divu gadu laikā izstrādāt pasākumu programmu dzimumu līdztiesības īstenošanai un aicinu citas pašvaldības parakstīt šo hartu.
Ja mēs vēlamies dzīvot sabiedrībā, kas balstās uz līdztiesību, ir būtiski, ka vietējās un reģionālās pašvaldības politikas veidošanā, organizācijā un praktiskajā darbībā pilnībā ņem vērā dzimumu dimensiju.”
Par sekām, ja problēmu nerisina
Ja abiem dzimumiem netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, valstij rodas ievērojami ekonomiskie un sociālie zaudējumi, kā arī iespējamas nepilnības tās īstenotajā politikā. Nevienlīdzības rezultātā cilvēkresursi tiek izmantoti neefektīvi, tādējādi ierobežojot valsts izaugsmes iespējas.
Turklāt jāņem vērā, ka politiskie, ekonomiskie un sociālie faktori ir savstarpēji saistīti un ietekmē cits citu, tādēļ bīstami kādu problēmu risināt izolēti un neņemt vērā tās dažādos aspektus. Dzimumu līdztiesības veicināšanai nepieciešama integrēta pieeja, jo dzimumu līdztiesības politika ir cieši saistīta ar tautsaimniecības nozares politiku.
Ilgtermiņā ieguldījumi dzimumu līdztiesības un sociālā taisnīguma realizēšanā dažādos līmeņos veicina nācijas stabilu attīstību, bet, turpinot ignorēt dzimumu nevienlīdzības problēmas politikā, ekonomikā un sociālajā jomā, rodas psiholoģiskas sekas, radot papildu stresu, sociālo spriedzi, mazvērtības kompleksu sievietēm un vīriešiem, un tas savukārt atstāj ietekmi uz bērniem.
Dzimumu līdztiesība ir tēma, par ko runā un runās. Katram šajā jautājumā ir savs viedoklis. Pozitīvi ir tas, ka mūsdienās cilvēku izpratne par to ir nonākusi līdz problēmas apzināšanai un reālās situācijas izvērtēšanai. Taču – kas ir runas bez konkrētiem darbiem? Pelēka teorija, vien „prakses koks ir mūžam zaļš”. Bet līdz tam Latvijas sabiedrībai vēl tāls ceļš ejams.
