“Draugi, nav labi” – trūkst pamatzināšanu par medijiem!
Izmantoju šo nu jau bijušā politiķa frāzi, lai raksturotu savu centrālo atziņu, kas vijās cauri gandrīz visiem manis apmeklētajiem pasākumiem. Patiešām nav labi!
Par spīti tam, ka mēs visi – dažādie mediju un informācijas pratības veicinātāji valsts, nevalstiskajā, arī privātajā sektorā, dažādie ārvalstu finansētāji – darām ļoti svarīgu darbu. Cītīgāk pasekoju līdzi tam, vai ik nedēļu kaut kur Latvijā var atrast vismaz vienu aktuāliem medijpratības jautājumiem veltītu semināru vai apmācību pasākumu. Nevar.
Aktualitāšu mediju laukā netrūkst: aizvien rafinētākas dažādu vietēju ārvalstu finansētu dezinformatoru veidotas kampaņas, aizvien netīrākas politiskās manipulācijas iedzīvotāju ietekmēšanai, mākslīgā intelekta risinājumi, sociālo mediju platformu īpašnieku neētiskās biznesa prakses.
Šie un vēl daudzi citi aspekti summējas, tādēļ strauji sarūk svarīgākais, kas satur kopā demokrātiskas sabiedrības, – uzticēšanās dažādām institūcijām.1
Lai kādai institūcijai uzticētos, tā ir jāpazīst, vismaz virspusēji jāsaprot tās mērķi, uzdevumi un loma sabiedrībā.
Nu lūk, mūsu sabiedrībai nav pietiekamu zināšanu par medijiem – to atklāja ne tikai dažādo pagājušās nedēļas norišu dalībnieki, bet arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) īstenotais un prezentētais medijpratības pētījums.2
Izveidojies šāds paradokss: gandrīz garantēti, ka daudzi būs dzirdējuši, kāpēc dziļviltojumi (angļu valodā – deep fakes) ir bīstami, bet par to, kā portāls “Delfi” atšķiras no platformas “Facebook”, atbildi, iespējams, zinās vien retais. Nezinās arī atšķirību starp profesionālu žurnālistu, kurš strādā atbilstoši nozares kvalitātes un atbildīguma principiem un ievēro žurnālistikas ētikas normas, un influenceri, kurš saņem atlīdzību par konkrētu produktu popularizēšanu.
Mediju un informācijas pratības nedēļu neražas – sabiedrībā trūkst intereses un arī iespēju mācīties
Aizņēmos vārdu “neraža” kā labu raksturojumu problēmai, kuru medijpratības nedēļas atklāšanas pasākumā Valsts kancelejā iezīmēja portāla “Delfi” galvenais redaktors Filips Lastovskis: esam palaiduši garām brīdi un iespēju sabiedrību izglītot par mediju vides pamatiem.
Šobrīd nav populārs tāds saturs, kurā mediji stāsta par sevi, iepazīstina ar mediju vidi, izglīto par dažādo satura radītāju mērķiem un nolūkiem, par satura dažādību, piemēram, atšķirībām starp viedokļu rakstiem (kā šis) un ziņu materiāliem.
Vēlreiz virspusēji pārskatot sev zināmos interneta resursus, secināju, ka Latvijā par medijiem pietiekamā daudzumā un aktuāli izglītojoši materiāli pieejami pārsvarā skolu vecuma bērniem un jauniešiem. Tādus piedāvā, piemēram, Drošāka interneta centrs3. Neliela materiālu kopa izstrādāta Baltijas mediju izcilības centrā.4
Drošāka interneta centrs, starp citu, veido arī materiālus vecākiem, kuriem rūp, kā viņu bērni patērē internetā pieejamo informāciju un kā veidojas bērnu mediju lietošanas paradumi. Visplašāko medijpratībai veltīto brīvi pieejamo materiālu klāstu var iepazīt NEPLP uzturētajā datubāzē.5
Bet vai es kā pieaugušais izvēlēšos apgūt sev nezināmas lietas, verot vaļā 4.–6. klasei paredzētus mācību resursus un stundu plānus? Droši vien ne.
Līdz ar to viena no atziņām, kuru esmu guvusi UNESCO Globālās mediju un informācijas pratības nedēļā, – ir brīva niša satura veidošanai pieaugušajiem.
Vien jāatrisina problēma – kā panākt, lai šādam saturam ir pieprasījums un pieaugušie papildus daudz kam citam savā piesātinātajā ikdienā atrod laiku kaut ko iemācīties par medijiem.
Bet bez tā mēs patiesi labus medijpratības rezultātus nesasniegsim – ja nebūs pamatzināšanu, tad aktualitātes tiks apgūtas pagalam nestrukturēti, jo trūks “lielāka rāmja” – zināšanu par to, kas vispār ir mediji, ko tie dara un cik daudzveidīga, sarežģīta un demokrātiskai sabiedrībai svarīga ir mediju vide. Bez šādām zināšanām iztikt nevarēs, jo arī nākotnē viens no galvenajiem izaicinājumiem demokrātisku sabiedrību pastāvēšanā būs cīņa ar dezinformāciju un informācijas manipulācijām.
Mums vēl krietni jāpastrādā, lai informācija kļūtu ne tikai par mūsu ieroci, bet arī vairogu drošākai sabiedrībai.
No 2022. gada Vidzemes Augstskolā darbojas UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedra, tādējādi studentiem un mācībspēkiem paplašinot iespējas šo tēmu izzināšanā un pētniecībā. Lai gan katedra augstskolā darbojas samērā nesen, augstskolas aktivitātes medijpratības jomā sniedzas jau krietni ilgāk. Mēs esam viens no vadošajiem šo kompetenču sniedzējiem un sava veida “sargsuņiem”, kas gādā, lai medijpratība un informācijas pratība sasniegtu arvien jaunas un dzirdīgas auditorijas. Tiesa – kaut arī Latvijā šī joma sāk attīstīties aktīvāk, Eiropā ir vērojama lielāka sistēmiskā pieeja: vairāku valstu izglītības sistēmās tiek ieviesti mācību priekšmeti vai kursi, kas paredz medijpratības un informācijpratības prasmes integrāciju skolu mācību programmās.
Noslēgumā dalos ar noderīgu avotu – bezmaksas tiešsaistes kursu, kas radīts mediju patērētājiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai palīdzētu izvērtēt informāciju un apbruņoties ar spēju identificēt dezinformāciju: https://veryverified.eu/lv/home-latviesu-valoda/.
1Brikmane E., Nulle A. Uzticēšanās pētījums: cilvēkus uzrunā saprotami, pierādījumos balstīti lēmumi un cieņpilna komunikācija. LV portāls, 19.08.2024. Pieejams: https://lvportals.lv/skaidrojumi/366607-uzticesanas-petijums-cilvekus-uzruna-saprotami-pieradijumos-balstiti-lemumi-un-cienpilna-komunikacija-2024.
2NEPLP. Publiskots pētījums “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību”. 30.10.2024. Pieejams: https://www.neplp.lv/lv/jaunums/publiskots-petijums-par-latvijas-iedzivotaju-medijpratibu.
3Medijpratība. Drossinternets.lv. Pieejams: https://drossinternets.lv/lv/info/medijpratiba.
4Medijpratības mācību materiāli. Baltijas Mediju izcilības centrs. Pieejams: https://bcme.eu/lv/darbi/medijpratiba/medijpratibas-macibu-materiali.
5NEPLP Medijpratības datubāze: https://datubaze.neplp.lv/.
