Ja pieņem, ka vīrieši savu identitāti vairāk saista ar profesiju, bet sievietes – ar ģimeni, tad vairāk ekonomiskās krīzes laikā jāsaudzē vīri. Ja pieņem, ka krīze sievietei uzveļ vairāk darba mājās, turklāt jāatrod laiks uzmundrināt norūpējušos vīru un jāatrunā bērns no jauna kurpju pāra, tad vairāk jāsaudzē sieviete.
Dzimumu līdztiesības eksperti nesaka ne jā, ne nē, ne balts, ne melns un atgādina: jāuzmana, lai ekonomisko grūtību vārdā netiktu pieņemti lēmumi, kas diskriminē kādu no dzimumiem, jo krīze nekādā gadījumā nav attaisnojums, lai darba tirgū izceltu vai noniecinātu vienu vai otru dzimumu.
Bez darba vairāk vīriešu
Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paškevica atzīmē: „Šis 2009. gads ir iezīmējies ar jaunu tendenci – vīrieši par bezdarbniekiem reģistrējušies vairāk nekā sievietes. Vienmēr iepriekšējos gados reģistrējušās bija vairāk sievietes.” B. Paškevica atzīst, ka tas ir saprotami, jo visvairāk darbavietas patlaban samazina apstrādes rūpniecības, transporta un celtniecības uzņēmumi, kur vīrieši tradicionāli bijuši nodarbināti vairāk.
„ASV pagājušā gadsimta 30. gadu Lielās depresijas laikā tika pieņemti vairāki politiski dokumenti, kas noteica no darba atlaist sievietes, lai viņu vietā pieņemtu vīriešus,” stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzēja dzimumu līdztiesības eksperte Evija Caune. Latvijā gan tā, visticamāk, nenotiks.
"2009. gads ir iezīmējies ar jaunu tendenci – vīrieši par bezdarbniekiem ir reģistrējušies vairāk nekā sievietes."
Tomēr ekonomisko pārmaiņu dēļ bez darba palikušie vīrieši, kā uzsver E. Caune, ietekmē arī sievietes dzīvi: sabiedrībā pastiprinās sociālā spriedze, pieaug vardarbība, bet tajā pašā laikā strauji sarūk finansējums sieviešu palīdzības programmām ne vien nodarbinātības veicināšanai, bet arī vardarbības upuru rehabilitācijai. „Turklāt, jo mazāk ģimenei naudas, jo vairāk pieaug sievietes neapmaksātais darbs mājās,” atzīmē E. Caune. Ja bērnudārzs maksās pārāk dārgi, mājās ar mazuļiem dzīvos sieviete, par to nesaņemot atalgojumu. Slimniekus mājās pieskatīs sieviete, viņa būs arī trauku mazgātāja, gludinātāja un ķīmiskā tīrītava. Līdz ar to sieviete arvien biežāk kļūst par bezmaksas darbaspēku – algotu darbu nestrādā, sociālās iemaksas par viņu neviens neveic, bet ir piekususi un atrod laiku arī mierināt un uzmundrināt vīru, kam teju, teju draud atlaišana. „Pēdējā laikā arvien biežāk ģimenes iegādājas pusfabrikātus, lai vakarā pēc darba varētu atpūsties, nevis visu brīvo laiku veltīt ēst gatavošanai. Nu uz sieviešu pleciem atkal būs kompoti un zaptes,” saka E. Caune. Tai pašā laikā viņa uzsver, ka vīrieši krīzes laikā ir daudz neaizsargātāki, jo nav spēka, kas par viņiem iestātos.
Savukārt ekonomiste Raita Karnīte par šādu situāciju saka: „Un kas tur slikts? Kāda vaina savai zaptei? Patlaban ir tāda ekonomiskā situācija, ka mēs atgriežamies savās mājās - esam bijuši ballē, mēs paviesojāmies, paskatījāmies, cik tur gluda grīda, cik tur plaši logi, cik skaisti mūs apkalpo sulaiņi – un tagad esam atnākuši savās mājās, pieticīgā dzīvoklītī ar mazu virtuvīti un zapti burkā - tur mēs pašreiz esam ar savu ekonomiku. Mēs neesam tik bagāta sabiedrība, lai neko nedarītu mājās."
Algas: ir vai nav vienādas
Tomēr sieviešu stāvoklis ekonomiskās krīzes laikā varētu būt sliktāks nekā vīriešiem, uzskata E. Caune: jau tā sievietes pelnīja salīdzinoši mazāk, un tagad, kad visiem proporcionāli tiek samazinātas algas, viņas nopelnīs vēl mazāk. Viņa min savdabīgu piemēru. Proti, janvāra nogalē medijos parādījās ziņa: lai izvairītos no mazo skolu slēgšanas reģionos, Ludzas rajona skolu pedagogi būtu gatavi strādāt arī par mazāku samaksu. „Ir diezgan droši, ka lielākā daļa pedagogu Ludzas rajonā ir sievietes, un, izrādās, viņas pašas ir gatavas atteikties no atalgojuma, lai tikai būtu darbs un vismaz kādi ienākumi,” saka E. Caune.
„Joprojām sekoju līdzi sieviešu un vīriešu algu atšķirībai Latvijā. Teorētiski diskriminācijas, protams, nav. Tomēr mani pārsteidz kāds paradokss. Nozarēs, kur darbs ir fiziski smags, sieviešu un vīriešu atalgojums neatšķiras, bet algu starpība pieaug nozarēs, kurās sievietes un vīrieši var strādāt līdzvērtīgi. Tā, piemēram, finanšu nozarē 2008. gadā vidējā alga vīriešiem bija 1557 lati, bet sievietēm – 873 lati,” stāsta ekonomiste R. Karnīte. Viņa lēš, ka mazākā atšķirība uzrādās nozarēs, kur cilvēki saņem nelegālu algu. Eksperti spriež dažādi: vienādos amatos strādājoša sieviete un vīrietis saņemot identisku algu, bet vīrieši vairāk strādājot augstākos un labāk atalgotos amatos.
"Kā likums: ja kaut kur runās par dzimumu līdztiesību, tad tur uz katrām 20 sievietēm būs labi ja viens vīrietis."
„Mēs dzīvojam vīriešu radītā pasaulē,” saka Celtnieku arodbiedrības valdes locekle Māra Tomsone. „Formāli viss ir sakārtots, bet likumi jāiedzīvina sabiedrības apziņā. Jau Platons piektajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras atzina, ka ikkatra nodarbošanās ir atvērta abiem dzimumiem, tad kas mums šodien vairs jāapspriež?” Teorētiski sievietēm un vīriešiem vajadzētu pelnīt vienādi, nešķirojot, ka, redz, vīrieši finanšu sistēmā vairāk ir vadībā, bet sievietes pilda operatores pienākumus.
Ar likumiem dzimumu līdztiesības jautājumos Latvijā viss ir kārtībā: ir vienādas iespējas un vienādas tiesības, tomēr vīrietis Latvijā var nopelnīt un pelna vairāk nekā sieviete. To apliecina arī statistika par māmiņu algām, kas patiesībā būtu jāsauc par tētiņu algām. Kopš Latvijas vecāki var saņemt pilnu bērna kopšanas pabalstu arī tad, ja tā laikā strādā algotu darbu, krietni izmainījusies proporcija, kurš no vecākiem šo pabalstu saņem. Pirms tam, kad bija noteikti pabalsta griesti, to saņēma sievietes, tagad 90% gadījumu tie ir tēti, tātad – vīrieši, apliecina Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.
Dzimumu līdztiesība bez vīriešiem
Dzimumu līdztiesība? Vai tas vispār uz mums attiecas? Komsamolku, kas spēj būt arī vienkārši krasivajas ženščinas kā filmā „Kaukāza gūstekne”, mūsu sabiedrībā taču netrūkst! „Kad es biju mazs, gaidīju, lai mani no rīta modina un no bērnudārza izņem mamma, bet ar tēti mums bija vairāk vīru lietas,” saka a/s „Brīvais vilnis” izpilddirektors Māris Trankalis, uzsvērdams, ka arī Latvijā ir ļoti daudz sieviešu, kuru panākumus karjerā vīrieši ļoti ciena. Tātad kur vispār ir problēma?
„Palasiet, ko raksta cilvēki komentāros publikācijām, kas skar dzimumu līdztiesības jautājumu. Lielākā daļa runā tikai par sievietēm traktoristēm, un tas liecina par sabiedrības izpratnes līmeni,” saka I. Alliks. Patiesībā dzimumu līdztiesības jautājums nes ideju par vienādām tiesībām un vienādām iespējām. Ja te ir kas savdabīgs, tad tas Latvijā, visticamāk, ir tieši vīriešu jautājums. Kā likums: ja kaut kur runās par dzimumu līdztiesību, tad tur uz katrām 20 sievietēm būs labi ja viens vīrietis. „Arī mums ir iestājusies zināma rutīna, un baidāmies, lai nepārvēršamies par dāmu klubiņu, jo neizdodas iesaistīt vīriešus,” saka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Dzimumu līdztiesības padomes vadītāja A. Ābeltiņa. Un tā ir Latvijas savdabība jebkurā situācijā, neraugoties uz to, vai krīze nāk, ir vai aiziet.
