SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
02. septembrī, 2009
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
4
4

Normatīvie akti pret diskrimināciju

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Persona ikvienā diskriminācijas gadījumā palīdzību var meklēt Tiesībsarga birojā.

FOTO: Inga Kundziņa, A.F.I.

Lai pārņemtu Eiropas Savienības direktīvu prasības un nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību pret nepamatoti atšķirīgu attieksmi atkarībā no dzimuma, rases vai etniskās piederības, Labklājības ministrija izstrādājusi grozījumus vairākos likumos.

Grozījumi paredz Izglītības likumu papildināt ar normām, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi, nodrošinot profesionālās izglītības ieguvi. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā plānots aizliegt atšķirīgu attieksmi, nodrošinot cilvēkam pieeju nodarbinātības atbalsta pakalpojumiem, savukārt Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likums papildināts ar normām, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi, nodrošinot fiziskai personai pieeju saimnieciskajai darbībai. Pagaidām šie likumu grozījumi izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina Saeimā.

Atšķirīga izturēšanās vienādās situācijās

„Aplūkojot Tiesībsarga birojā saņemto iesniegumu statistiku, redzams, ka rakstveida iesniegumi par iespējamiem diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem pēdējos trīs gados saņemti vienlīdz daudz: 2007. gadā – 112, 2008. gadā – 127, 2009. gadā – jau 84 iesniegumi. Vislielākais rakstveida iesniegumu skaits (kopā 20) saņemts par tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumiem, kas izpaužas, atšķirīgi izturoties pret personām vienādās situācijās. Tāpat salīdzinoši daudz saņemts iesniegumu par iespējamo diskrimināciju uz rasu vai tautības pamata (14 iesniegumi), iespējamo dzimumu diskrimināciju (15 iesniegumi), kā arī diskrimināciju uz valodas pamata (12 iesniegumi),” stāsta Sabīne Viļumsone, Tiesībsarga biroja sabiedrisko attiecību daļas sabiedrisko attiecību speciāliste.

"Pēdējā laikā ir palielinājies sūdzību skaits par atbrīvošanu no darba grūtniecības dēļ."

Viņa atzīst, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, kad daudzi tiek atbrīvoti no darba, aktuāls kļuvis jautājums, vai darba devēji nodrošina normatīvajos aktos noteiktās garantijas. Piemēram, pēdējā laikā ir palielinājies sūdzību skaits par atbrīvošanu no darba grūtniecības dēļ, kā arī tāda paša vai līdzvērtīga darba nenodrošināšanu pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma. Lai gan abiem vecākiem ir vienādas tiesības uz šo atvaļinājumu, pamatā šīs tiesības izmanto sievietes. „Tādējādi situācija, kad darba devējs nenodrošina darbiniekam pēc bērna kopšanas atvaļinājuma noteiktās tiesības, veido netiešu diskrimināciju uz dzimuma pamata un pēc bērna piedzimšanas apgrūtina sieviešu iespējas atgriezties darba tirgū,” novērojusi S. Viļumsone. Viņas teiktajam piekrīt jaunā māmiņa Līva. Šā gada sākumā viņa bija nolēmusi atgriezties darbā: „Pirms devos bērna kopšanas atvaļinājumā, strādāju par vienu no uzņēmuma grāmatvedēm. Mana atgriešanās darbā notika brīdī, kad uzņēmums tikko bija veicis pirmo restrukturizāciju izdevumu samazināšanas nolūkos. Mana štata vieta bija likvidēta, tās vietā man piedāvāja citu – sekretāres amatu. No darba nebaidījos, bet šāds pazeminājums amatā šķita negodīgs. Dažas dienas nostrādāju par sekretāri, bet psiholoģiski tas bija pārāk grūti. Uzrakstīju atlūgumu. Nākamo darbu vēl neesmu atradusi.”

Cik ilgi diskriminēs invalīdus?

Tiesībsarga birojā otru lielo sūdzību grupu veido sūdzības par personu ar invaliditāti tiesību pārkāpumiem. „Kaut arī Tiesībsarga birojā saņemts salīdzinoši neliels sūdzību skaits par personu ar invaliditāti tiesībām (2009. gadā 15 rakstveida iesniegumi), uzskatām, ka tas neatbilst reālajai situācijai. Lai pārrunātu šos problēmjautājumus šā gada 25. augustā Tiesībsarga biroja darbinieki tikās ar invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” pārstāvjiem. Arī turpmāk Tiesībsarga birojs pievērsīs pastiprinātu uzmanību personu ar invaliditāti tiesību un to ierobežojumu likumības jautājumiem,” stāsta S. Viļumsone.

Mārtiņš ir otrās grupas invalīds. Viņš atklāti atzīst: „Mana vienīgā darba pieredze ir vecāku uzņēmumā. Tur mani pienākumi ir kārtot un pārzināt biroja dokumentāciju. Esmu, protams, mēģinājis darbu atrast citur, bet neveiksmīgi. Vienmēr vakanču konkursos uzvar kāds cits. Šobrīd, kad valstī valda krīze, uz citu amatu pretendēt nemaz nemēģinu. Pirmkārt, brīvo vakanču jau nemaz nav tik daudz, bet, otrkārt, tāpat man konkursā neveiksies.” Sāpīgu attieksmi cilvēki ratiņkrēslā izjūt arī, secinot, ka nevar iekļūt uzņēmumā, jo šķērslis ir augstas ieejas kāpnes bez īpaši pielāgotas uzbrauktuves.

Sociālā atstumtība skolā

Līdz ar jauno mācību gadu vecāki kļūst bažīgi, vai viņa bērns neiekļūs atstumto un apsmieto bērnu lokā, jo šogad daļa vecāku savu atvašu apģērbam un skolas precēm vairs nevar atvēlēt tik daudz līdzekļu kā citus gadus. „Mana meita šoruden sāks mācīties 6. klasē. Viņa ir tajā vecumā, kad ļoti svarīgi justies piederīgai savējo vidū. Mobilo telefonu 2. klasē biju spiesta pirkt tieši tādēļ, ka meita bija gandrīz vienīgā, kurai tāds vēl nebija. Meita vēlas iegādāties zīmolu apģērbus, bet šobrīd ģimenē nauda ir jāekonomē un tik dārgas lietas skolai vairs nevaru nopirkt. Neesmu pārliecināta, vai tādēļ viņu klasē neapcels. Ceru, ka šogad arī citi vecāki izvēlēsies lētāku bērnu apģērbu un skolas mantas,” stāsta divu bērnu mamma Inese.

"Nākamais gads Eiropas Savienībā tiek pasludināts par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu."

Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolas skolotāja Sandra Krauze novērojusi, ka “šobrīd skolas vidē bieži vien tiek diskriminēti bērnunamu bērni. Jaunieši dalās iespaidos, runā par kopā ar vecākiem pavadīto laiku, bet bērnunamu bērniem šādu stāstu nav”. Tiesībsarga biroja pārstāve skaidro, ka nav statistikas, kas apliecinātu, cik daudz diskriminācijas notiek tieši skolā, jo bērni neraksta sūdzības. Ar viņiem jāstrādā preventīvi – Tiesībsarga biroja darbinieki regulāri dodas uz skolām un jauniešu centriem, interaktīvi skaidrojot bērnu tiesības un rīkojot informatīvas kampaņas.

Lai mazinātu diskrimināciju nabadzības dēļ, nākamais gads Eiropas Savienībā tiek pasludināts par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu.

Statistika Eiropā

2008. gada „Eirobaromentra” dati liecina, ka diskriminācija etniskās izcelsmes dēļ tiek minēta kā visizplatītākais diskriminācijas veids Eiropas Savienībā (62%), tam seko diskriminācija seksuālās orientācijas (51%), invaliditātes (45%) un reliģiskās pārliecības (42%) dēļ. 15% eiropiešu liecina, ka ir personiski saskārušies ar diskrimināciju vai aizvainojošu attieksmi vismaz viena diskriminācijas veida dēļ. Vairāk nekā puse aptaujāto (53%) atzīst, ka viņi nav informēti par savām tiesībām gadījumā, ja kļūst par diskriminācijas vai aizvainojošas attieksmes upuriem. Trešā daļa respondentu (33%) apgalvo, ka viņi zina savas tiesības, pārējo atbilde ir – „nosacīti” (11%).

1999. gadā noslēgtajā Amsterdamas līguma 13. pantā Eiropas Kopienai (EK) tiek uzticētas jaunas pilnvaras, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Jauno pilnvaru īstenošanai ir pieņemti EK likumi jeb direktīvas, to skaitā – Rasu vienlīdzības direktīva (2000/43/EK) un Direktīva par vienlīdzīgu attieksmi pret nodarbinātību (2000/78/EK). Direktīva 2000/43/EK ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes, bet Direktīva 2000/78/EK nosaka vienotu sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju. Tieši tādēļ likumdošanas normas jāpapildina arī Latvijā.

"Tiesā darbiniekam nav pienākuma pierādīt diskriminācijas esamību, jo Darba likums strīdus gadījumā darba devējam uzliek pienākumu pierādīt diskriminācijas neesamību."

Ar 2008. gada 23. jūliju Latvijā spēkā stājušies grozījumi „Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas nosaka diskriminācijas aizliegumu attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ. Tāpat aizliegts sniegt pakalpojumu vai pārdot preci ar mazāk labvēlīgiem noteikumiem atkarībā no dzimuma, piederības kādai rasei vai etniskajai grupai.

Kampaņa pret diskrimināciju

Kopš 2003. gada EK Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ģenerāldirektorāts veic informācijas kampaņu cīņai ar diskrimināciju etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, vecuma, invaliditātes vai seksuālās orientācijas dēļ. Kampaņa “Par dažādību. Pret diskrimināciju" ir paredzēta, lai informētu cilvēkus par viņu tiesībām saskaņā ar Eiropas Savienības pretdiskriminācijas likumdošanu, uzsvērtu dažādības pozitīvās priekšrocības darba vietā, kā arī sniegtu organizāciju kontaktinformāciju diskriminācijas upuriem. Latvijā kampaņas ietvaros iesaistīti Tiesībsarga birojs, invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija „SUSTENTO”, Latvijas Cilvēktiesību centrs un citas organizācijas.

Ja ciet no diskriminācijas

S. Viļumsone atgādina, ka persona ikvienā diskriminācijas gadījumā palīdzību var meklēt Tiesībsarga birojā. Ja notikusi diskriminācija darba tiesiskajās attiecībās, personai ir tiesības:

  • pieprasīt darba devējam izbeigt atšķirīgo attieksmi un prasīt no darba devēja atbilstošu atlīdzību par pieļauto pāridarījumu, ieskaitot atlīdzību par morālo kaitējumu, jo par vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu darba vietā ir atbildīgs darba devējs;
  • iesniegt sūdzību Valsts darba inspekcijā. Inspekcija ir tiesīga sodīt darba devēju administratīvi;
  • uzsākt tiesvedību civilprocesa tiesā.

„Tiesā darbiniekam nav pienākuma pierādīt diskriminācijas esamību, jo Darba likums strīdus gadījumā darba devējam uzliek pienākumu pierādīt diskriminācijas neesamību. Darba devējam jāpierāda, ka atšķirīgas attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar aizliegto kritēriju, vai arī, ka aizliegtais kritērijs ir konkrētā darba veikšanas objektīvs un pamatots priekšnoteikums. Ja vienlīdzības principu uz jebkura aizliegtā kritērija pamata ar faktisko rīcību vai izdodot administratīvo aktu ir pārkāpusi valsts vai pašvaldības iestāde (izņemot darba attiecības), diskriminācijas upurim ir tiesības apstrīdēt administratīvo aktu augstākā iestādē, vienlaikus prasot atlīdzību par morālo kaitējumu, ja diskriminācija notikusi, izdodot administratīvo aktu,” skaidro Tiesībsarga biroja pārstāve.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU