FOTO: Freepik.
2025. gada 28. jūnijā stājas spēkā preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības, tādējādi veicinot personu ar invaliditāti un personu, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, patstāvību un līdzdalību sabiedrības dzīvē.
Izmaiņas paredz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums, kā arī saistītie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 128 “Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības”.
Preču un pakalpojumu piekļūstamības ieviešanā pārņemtas Eiropas Savienības (ES) Direktīvas 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamību prasības.
Saskaņā ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu tā prasības piemērojamas šādām precēm:
Tāpat prasības piemērojamas arī konkrētiem pakalpojumiem:
Izmaiņas paredz, ka visām precēm, uz kurām jaunais regulējums attiecas (pārsvarā datoriem un viedtelefoniem), jāpievieno labi salasāma informācija par to lietošanu. Savukārt, ja informācija atrodas pašā precē, jānodrošina iespēja pielāgot attālumus starp teksta burtiem, rindām un rindkopām.
Piekļūstamības prasības pašapkalpošanās termināļiem paredz, ka tiem jānodrošina teksta–runas tehnoloģija, jāiekļauj iespēja lietot personiskās austiņas. Tāpat iekārtās jāiestrādā iespēja pagarināt pieejamo izvēles laiku, ja kāda no funkcijām pieprasa sniegt atbildi. Turpretī taustiņiem, ja tādi pieejami, jābūt kontrastētiem un ar tausti izšķiramiem. Visiem attiecīgajiem piekļūstamību veicinošajiem elementiem jābūt pieejamiem bez atsevišķas aktivizēšanas.
Ja precē izmanto audio signālus, jānodrošina to saderīgums ar Eiropas Savienībā pieejamajām palīgierīcēm un palīgtehnoloģijām, kā arī dzirdes tehnoloģijām, tai skaitā dzirdes aparātiem, indukcijas spolēm, kohleārajiem implantiem un klausīšanās palīgierīcēm.
Jaunās prasības paredz nodrošināt elektroniskus raidījumu aprakstus, kas ir uztverami, izmantojami, saprotami un skaidri. Tāpat arī subtitriem, kuri paredzēti nedzirdīgām un vājdzirdīgām personām, audioaprakstiem, ierunātajiem subtitriem un tulkojumiem zīmju valodā jābūt precīzi attēlotiem atbilstīgā kvalitātē un sinhronizētiem ar skaņu un video, vienlaikus ļaujot lietotājam kontrolēt attēlošanu un lietojumu.
Pasažieru pārvadājumu pakalpojumos, izņemot pilsētas un reģionālo pārvadājumu pakalpojumus, jānodrošina informācija par transportlīdzekļa, apkārtējās infrastruktūras un būvētās vides piekļūstamību, kā arī palīdzību personām ar invaliditāti. Tāpat nodrošināma iespēja saņemt informāciju par elektronisko biļešu pārdošanu, tai skaitā par to rezervēšanu un iepriekšēju iegādi, par reāllaika ceļošanu, tostarp kustības sarakstiem, jānodrošina arī informācija par satiksmes traucējumiem, savienojumiem, turpmākas ceļošanas iespējām ar citiem transporta veidiem.
Turpretī pilsētas un reģionālo pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina piekļūstamības prasības pašapkalpošanās termināļiem.
Finanšu pakalpojumu sniedzējiem turpmāk jāpiedāvā identifikācijas metodes, elektroniskie paraksti, drošības un maksājumu pakalpojumi, kas ir uztverami, izmantojami, saprotami un skaidri. Turklāt sniegtajai informācijai jābūt saprotamai personām, kurām nav speciālu zināšanu tieslietās vai finanšu pakalpojumos, saziņā ar klientiem jāizvairās no specifiskiem terminiem, sarežģītām teikumu konstrukcijām un garām teksta rindkopām un jādod priekšroka ikdienā lietojamajiem vārdiem, uz lasītāju vērstam, vienkārši normētam, darāmajā kārtā izteiktam un no pirmās izlasīšanas reizes uztveramam tekstam.
Izmaiņas noteic, ka turpmāk elektroniskās tirdzniecības pakalpojumam jānodrošina informācija par pārdodamo preču un pakalpojumu piekļūstamību, ja šādu informāciju sniedzis atbildīgais saimnieciskās darbības veicējs, tāpat arī identifikācijas, drošības un maksājumu funkciju piekļūstamība, ja tā ir daļa no pakalpojuma, nevis pārdodamās preces, vienlaikus nodrošinot, ka šīs funkcijas ir uztveramas, izmantojamas, saprotamas un skaidras, turklāt jānodrošina arī identifikācijas metodes, elektroniskie paraksti un maksājumu pakalpojumi, kas ir uztverami, izmantojami, saprotami un skaidri.
Paredzēts, ka no 2027. gada piekļūstamības prasības attieksies arī uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru “112”. Tā, piemēram, noteikts, ka atbildēšanai uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru “112” tiks izmantots tas pats sakaru līdzeklis, ar kuru izsaukums ir saņemts, nodrošinot sinhronizētu balsi un tekstu, tai skaitā reāllaika tekstu, bet, ja tiks izmantots video, būs nepieciešams nodrošināt, ka balss, teksts, tostarp reāllaika teksts, un video ir sinhronizēts kā vispusīgā saruna.
Likumā noteikts, ka no pienākuma ievērot pakalpojumu piekļūstamības prasības ir atbrīvots saimnieciskās darbības veicējs, kas nodarbina mazāk par 10 personām un kura gada apgrozījums nepārsniedz 2 000 000 eiro vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 000 000 eiro.
Tāpat noteikts, ka likums neattiecas uz tiešsaistes kartes un kartogrāfijas pakalpojumiem, ja būtisku informāciju par kartēm, kas paredzētas izmantošanai navigācijā, sniedz piekļūstamā digitālā formātā, kā arī normas neattiecas uz trešo personu saturu, izņemot gadījumu, kad attiecīgais saimnieciskās darbības veicējs to ir finansējis vai izstrādājis, vai kontrolē.