Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Ar Labklājības ministrijas izstrādāto jauno likumprojektu “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums” tiek pārņemtas Eiropas direktīvas prasības par produktu un pakalpojumu piekļūstamību, kas paredz uzlabot preču un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem. Tomēr gan uzņēmēji, gan nevalstiskās organizācijas bažījas par dažādu tehnisko risinājumu ieviešanu dzīvē –, kas apmācīs, parādīs un palīdzēs cilvēkiem saprast, kā lietot vienu vai otru lietu?
Iepriekšējais Saeimas sasaukums likumprojektu 22. septembrī pieņēma pirmajā lasījumā, bet jaunievēlētās – 14. Saeimas – deputāti 15. decembrī to nolēma turpināt skatīt.
Likumprojekts “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums” ir izstrādāts, lai pārņemtu prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvā 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.
Direktīva 2019/882 veicina ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām prasību īstenošanu, norādīts likumprojekta anotācijā. ANO Konvenciju ir ratificējušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis (t. sk. Latvija), un Konvencijai kā atsevišķā puse pievienojusies arī Eiropas Savienība.
ANO Konvencijas 9. pants nosaka, ka personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir jānodrošina piekļuve fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, kā arī citiem objektiem un pakalpojumiem, kuri ir atvērti vai kurus sniedz sabiedrībai gan pilsētās, gan lauku rajonos. Konvencijā noteikts pienākums veicināt personām ar invaliditāti piemērotu jauno tehnoloģiju, tai skaitā informācijas un sakaru tehnoloģiju, pārvietošanās palīglīdzekļu, ierīču un palīgtehnoloģiju pētniecību un izstrādi, kā arī to pieejamību un izmantošanu.
Latvijā ik gadu pieaug personu ar invaliditāti skaits, norādīts likumprojekta anotācijā. Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem 2021. gada novembrī Latvijā invaliditātes statuss bija noteikts 201 785 personām. Personu ar invaliditāti īpatsvars bija aptuveni 10,66% no kopējā iedzīvotāju skaita. Salīdzinājumam – 2008. gadā personu ar invaliditāti skaits bija 128 335 jeb 5,9% no iedzīvotāju kopējā skaita.
Eiropas Savienības apsekojumā par ienākumiem un dzīves apstākļiem ziņots, ka 2018. gadā aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju novērtēja, ka viņi “pieredz ilgstošus ierobežojumus ikdienas aktivitātēs veselības problēmu dēļ”, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Invaliditātes smaguma pakāpe Latvijā izteikti korelē ar vecumu, un invaliditāte bieži tiek noteikta vecāka gadagājuma iedzīvotājiem.
Likumprojekta “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums” mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti un visām personām, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt viņu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.
Plānots, ka likumprojektā noteiktās piekļūstamības prasības precēm un pakalpojumiem, tostarp digitālajā vidē, labvēlīgi ietekmēs ne tikai personu ar invaliditāti iekļaušanās iespējas sabiedrībā, bet arī dos ieguvumu daudz plašākam personu lokam – vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, lūzumiem, pasliktinātu redzi vai dzirdi.
Likumprojekts sastāv no septiņām nodaļām, tam ir divi pielikumi. Pirmajā nodaļā definēti likumdošanas termiņi, mērķis un likumprojekta darbības joma, proti, preču un pakalpojumu veidi, uz kuriem attiecināmas likumprojektā noteiktās piekļūstamības prasības.
Tās ir gana plašas un skar:
Likumprojekta 3. panta trešā daļa nosaka, ka likuma darbības jomā kā viens no elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem ietilpst arī vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs “112”. Atbildēšanai uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru “112” izmanto tos pašus sakaru līdzekļus, ar kuriem izsaukums ir saņemts, tai skaitā nodrošinot sinhronizētu balsi un tekstu (tostarp reāllaika tekstu), bet gadījumā, ja uz “112” tiek pieņemti izsaukumi arī video formātā, tad ir prasība nodrošināt, ka balss, teksts (tostarp reāllaika teksts) un video tiek sinhronizēts kā vispusīgā saruna.
Likumprojekta otrajā nodaļā noteiktas piekļūstamības prasības precēm un pakalpojumiem. Savukārt trešajā nodaļā definēti saimnieciskās darbības veicēja (t. sk. ražotāju, pilnvaroto pārstāvju, importētāju, izplatītāju) pienākumi attiecībā uz precēm, kā arī saimnieciskās darbības veicēju pienākumi sadarboties un sniegt informāciju tirgus uzraudzības iestādei – Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), kas kontrolēs preču atbilstību likumā noteiktajām piekļūstamības prasībām.
Likumprojekta ceturtā nodaļa nosaka preču un pakalpojumu atbilstību, savukārt piektā nodaļa – preču tirgus uzraudzību, kuru veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Sestā nodaļa nosaka pakalpojumu atbilstības uzraudzību, proti, sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kompetentās iestādes un to tiesības un pienākumus. Likumprojekta septītā nodaļa definē piekļūstamības prasības citos Eiropas Savienības tiesību aktos.
Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 28. jūnijā. Precēm, kuras laistas tirgū līdz šim laikam, nepiemēros šajā likumā noteiktās prasības. Savukārt pakalpojumu līgumi, kuri noslēgti līdz 2025. gada 27. jūnijam, paliek spēkā līdz to beigu termiņam. Ja šāda līguma darbība turpinās pēc 2030. gada 27. jūnija, pakalpojuma sniedzējs nodrošina līguma atbilstību piekļūstamības prasībām un, izvērtējot faktiskos apstākļus, sniedz pakalpojuma lietotājam šajā likumā noteikto piekļūstamības informāciju saistībā ar attiecīgo līgumu vai vienojas par līguma teksta pielāgošanu piekļūstamības prasībām.
Nodibinājuma “Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” ” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis uzskata, ka likumprojekts nedod plašāku ieskatu, ko nozīmē direktīva un uz kādām precēm un pakalpojumiem tā attiecas. “Jēga ir laba, bet ir šaubas, vai prasības tiks ieviestas tā, kā to paredz Eiropas direktīva,” tā I. Balodis.
Viņaprāt, bieži vien likuma prasības tiek izpildītas formāli – tas, kas tiek radīts, neatbilst likuma garam un mērķim. Kā piemēru I. Balodis min “Apeirona” vēstuli Labklājības ministrijai 2022. gada vasaras vidū, kurā tika norādīts: “Izvērtējot valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas mājaslapās iekļauto teksta atskaņotāju, lai apmeklētājs informāciju iegūtu arī audiālā formātā, tika konstatēti būtiski funkcionālie trūkumi un nepilnības, kas liedz šo atskaņotāju izmantot tādā mērā, lai tas tiktu uzskatīts par noderīgu sabiedrībai ar īpašām vajadzībām.”
“Apeirons” vēstulē uzskaitīja teksta atskaņotāja sistēmas trūkumus. Atbilde no ministrijas neesot saņemta.
Līdzīgi I. Balodis vērtē likumprojekta “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums” potenciālo ieviešanu. “Ļoti svarīga pakalpojumu piekļūstamība būs banku sektorā –, kādā veidā var operēt ar bankomātu, ja cilvēks ir akls, kā var uzzināt informāciju, ja nedzird. Piekļūstamība ir nozīmīga veselības jomā,” vērtē I. Balodis.
“Paredzu, ka šajā likumā droši vien būs pārpratumi un neskaidrības. Uzņēmēji nav īsti gatavi padziļinātākai pieejamības nodrošināšanai. Vajadzētu būt diskusijai, kādā veidā ieviešam direktīvu un uz ko tā attiecas. Likumā ir noteiktas atbildīgās institūcijas, kuras uzraudzīs, bet nav norādītas institūcijas, kuras apmācīs, parādīs un palīdzēs cilvēkiem saprast, kā vienu vai otru lietu izmantot pēc likuma stāšanās spēkā,” saka I. Balodis.
Lai ieviestu direktīvas prasības, viņaprāt, ir daudz jāiegulda informēšanā, lai cilvēki, uz kuriem likums attiecas, zinātu, kā preces un pakalpojumus izmantot un kā padarīt dzīvi vienkāršu gan lietotājam, gan uzņēmējam.
Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums “Tet” kopumā atbalsta likumprojekta “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums” mērķi – veicināt ikdienā nozīmīgu pakalpojumu pieejamību katram sabiedrības loceklim. Uzņēmuma darbībā galvenā ietekme būs satura un informācijas par saturu pieejamība, kas izpaustos kā audiovizuālo pakalpojumu un produktu pielāgošana personām ar dzirdes vai redzes traucējumiem, tostarp izmantojot vairāk subtitru un audio aprakstu, norāda uzņēmuma sabiedrisko attiecību un korporatīvās komunikācijas vadītāja Laura Jansone. Savukārt pakalpojumu aprakstiem interneta vidē tiek apsvērta mašīnlasīšanas un “teksts uz balsi” risinājumi, tādējādi pakalpojumus un produktus padarot pieejamākus.
“Tet” paredz, ka, lai ieviestu likumdošanas prasības, lielākais izaicinājums būs piemeklēt praktiskos risinājumus, kas būtu atbilstoši mērķa grupu vajadzībām, ērti lietošanā, vienlaikus racionāli un samērīgi ieviešanā. Līdz ar to būtu nepieciešamas konsultācijas ar organizācijām, kuras pārzina mērķa grupu vajadzības, paradumus un ir zinošas par dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Šis dialogs būtu jāuzsāk laikus, lai varētu ieplānot investīcijas risinājumu ieviešanai.
Finanšu nozares asociācijas (FNA) komunikācijas vadītāja Sabīne Spurķe akcentē, ka jaunais regulējums vairāk skar digitālo vidi un digitālos rīkus, kas ir īpaši svarīgi, jo finanšu pakalpojumus galvenokārt izmanto digitālajā vidē. Tāpat jaunais regulējums skar arī fizisko pieejamību, piemēram, standarti bankomātiem, darbs filiālēs, līgumu teksti, maksājumu termināļi.
Asociācija jau divus gadus strādā un uzklausa gan personu ar invaliditāti organizāciju viedokļus, gan Tiesībsarga biroja nostāju par to, kā pilnveidot finanšu pakalpojumu piekļūstamību. “Svarīgi, lai personas, kuras ikdienā izmanto pakalpojumus, arī izklāstītu, ko vajag visvairāk, bet kas ir tikai šķietama problēma,” uzsver S. Spurķe.
2023. gada sākumā FNA plāno pabeigt asociācijas vadlīnijas finanšu pakalpojumu piekļūstamības veicināšanai.
FNA akcentē, ka ne visi jaunievedumi objektīvi vienādi atrisinās izaicinājumus visu klientu gadījumā. Vienmēr būs situācijas, kurās jāizmanto individuāli risinājumi, nevis tikai standartizēts tehnisks rīks. Arī banku biznesa modeļi un klientu bāze nav vienādi, atšķirības saglabāsies. To nosaka arī klientu paradumi, piemēram, lai gan teorētiski ir pieejams kāds specifisks tehnisks līdzeklis vai metode, personas ar invaliditāti faktiski izmanto citu, respektīvi, ne visas neredzīgās personas izmanto Braila rakstu, ne visas nedzirdīgās personas vienādi labi uztver rakstīto tekstu, tāpat arī ne visas vājredzīgās personas izmanto liela izmēra kodu kalkulatorus ar austiņām, labāk izvēloties digitālu rīku viedtālrunī.
Personu ar invaliditāti apkalpošanā nereti ir gadījušies pārpratumi, jo bankas cenšas sargāt klientu naudu un intereses, skrupulozi ievērojot procedūras. Lai gan risinājumi pastāv arī šobrīd, nākotnē būs vajadzīgi grozījumi likumos, lai radītu skaidrāku pieeju asistentu, surdotulku izmantošanai, vērtē FNA.
Galvenos virzienus, kuros strādā finanšu nozare, var raksturot šādi:
