FOTO: Freepik.
No šī gada 28. jūnija visās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā, stāsies spēkā plašas izmaiņas preču un pakalpojumu piekļūstamībā, kas pamatā attieksies uz digitālajām iekārtām, rīkiem un pakalpojumiem, piemēram, bankomātiem, biļešu automātiem, viedtālruņiem, televīzijas aprīkojumu, ierīcēm, ar kurām var lasīt elektroniskās grāmatas, un atsevišķām tīmekļvietnēm. Lai gan tiesiskais regulējums direktīvas normu ieviešanai ir izstrādāts, trūkst pārliecības par piekļūstamības prasību praktisko realizāciju.
Preču un pakalpojumu piekļūstamības ieviešanā pārņemtas Eiropas Savienības (ES) Direktīvas 2019/882 prasības, uz kuru pamata pieņemts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums, Ministru kabineta noteikumi “Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības”, kā arī veikti grozījumi citos tiesību aktos.
Kā LV portālam norāda Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte Dace Kampenusa, kopš 2019. gada 17. aprīļa, kad tika pieņemta Direktīva 2019/882 par preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, visās Eiropas valstīs noritējis direktīvas transponēšana, kurā bija iesaistītas gan valsts institūcijas, gan komersanti, gan nevaldības sektora organizācijas invaliditātes jomā.
Jāatgādina, ka izmaiņas preču un pakalpojumu piekļūstamībā paredz, piemēram, nodrošināt pašapkalpošanās termināļus ar teksta–runas ievadi un iespēju lietot personiskās austiņas. Gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdenstransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, izņemot pilsētas un reģionālo pārvadājumu pakalpojumos, jānodrošina informācija par transportlīdzekļa, apkārtējās infrastruktūras un būvētās vides piekļūstamību, kā arī palīdzību personām ar invaliditāti. Finanšu pakalpojumu jomā noteikts nodrošināt saprotamu informāciju personām, kurām nav speciālu zināšanu tieslietās vai finanšu pakalpojumos.
Izmaiņas paredz arī citu piekļūstamības prasību ieviešanu.
|
Plašāk par tēmu >> |
Atbilstoši iepriekš minētajam juridiskā puse normu nostiprināšanā šķietami ir sakārtota, taču nav vienprātības par to praktiskās ieviešanas iespējām.
Kā viens no satraucošiem signāliem minama digitālās aģentūras “CUBE” šī gada maijā izplatītā preses relīze, kurā norādīts, ka saskaņā ar aģentūras pasūtīto aptauju pētījumu birojā “Norstat” septiņi no desmit Latvijas uzņēmumu vadītājiem nezina, vai jaunā direktīva uz viņiem vispār attiecas.
Arī cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento” saziņā ar LV portālu piekrīt, ka gatavība praksē ieviest direktīvā noteiktās izmaiņas joprojām raisa bažas.
Kā uzskata organizācija, sabiedriskā komunikācija par attiecīgo likumu ir notikusi vēlu un šaurā lokā.
“Labklājības ministrija informē, ka ir notikušas sanāksmes ar uzņēmēju organizācijām un izstrādātas vadlīnijas. Tomēr būtiski saprast – ar likuma pieņemšanu vien nepietiek. Ja uzņēmējs par piekļūstamības prasībām uzzina tikai divus mēnešus pirms to stāšanās spēkā, tas nav labas pārvaldības piemērs,” pauž “Sustento” pārstāve.
Organizācija arī zina stāstīt, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) tiek saņemti virkne jautājumu no uzņēmējiem par to, kā saprast, vai uz viņiem attiecas piekļūstamības prasības, un kā tās tehniski ieviest.
Tāpat organizācija “Sustento” pauž neizpratni, kādēļ LM ir galvenā atbildīgā par minētā likuma koordināciju.
“Piekļūstamība skar ekonomiku, infrastruktūru, digitalizāciju, transportu – jomas, kuras pārvalda citas ministrijas ar atbilstošāku kompetenci. Patlaban LM pilda savā ziņā koordinējošu un informējošu funkciju, taču skaidrojuma, kāpēc tieši konkrētajai ministrijai uzticēta atbildība par tehniski sarežģīta, pārsektorāla likuma ieviešanu, trūkst,” komentē “Sustento” pārstāve.
Juriste, sociālo tiesību konsultante Santa Survila sarunā ar LV portālu norāda, ka direktīva nošķir līdz šim nekonsekventi izmantotos terminus “pieejamība” un “piekļūstamība”. Tomēr nošķīruma trūkst jau spēkā esošajos Latvijas normatīvajos aktos.
Viņa skaidro, ka, piemēram, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā lietotais termins “pieejamība” ir neprecīzs tulkojums Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā iekļautajam terminam angļu valodā accessibility, ar ko domāti visi risinājumi, kas ļauj saturu patērēt cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
“Kamēr aktuāla nebija vajadzība stingri nošķirt preces un pakalpojumus, kas ir pieejami, un uzsvērt noteikumus, kad tie top arī piekļūstami, tikmēr ērti varēja iztikt tikai ar jēdzienu “pieejams”, ar to saprotot gan pakalpojuma vispārīgu esamību, gan īpaši pielāgotu pakalpojumu ikviena lietotāja vajadzībām. Piekļūstamības direktīva ir salikusi visu “pa plauktiem”, un nepieciešams stingri nošķirt abus jēdzienus,” uzskata S. Survila.
Viņa norāda, ka pašlaik, kamēr Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ietverts jēdziens “pieejamība”, ir ļoti ērti distancēties no piekļūstamības prasībām, aizbildinoties, ka tās likumā jau ir atrunātas un nav vajadzīga papildu ieviešana.
Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu “Par terminu “pieejamība” un “piekļūstamība” šķīrumu” ar terminu “pieejamība” tiek apzīmēta vispārēja pakalpojumu esamība un to lietošanas iespēju sasniedzamība un šis termins atbilst angļu valodas terminam availability, savukārt terminu “piekļūstamība” lieto, lai raksturotu iekļaujošu vidi, kas cilvēkiem ar sensorisko, kognitīvo vai motorisko funkciju ierobežojumiem ļauj fiziski piekļūt un nepastarpināti izmantot pakalpojumus, un tas atbilst terminam angļu valodā accessibility.
Kaut arī LM akcentē veikto darbu normu ieviešanā un sabiedrības informēšanā, vienlaikus ministrija apzinās, ka, iespējams, ne visi uzņēmumi ir iepazinušies ar apritē esošajām ziņām.
“Lai uzņēmumi un sabiedrība būtu gatavi jaunajām piekļūstamības prasībām, darbs jāiegulda gan valsts iestādēm, gan uzņēmējiem, gan nevaldības organizācijām. Vēlamies uzsvērt tieši nevaldības sektora organizāciju būtisko lomu izglītošanā un informēšanā par aktualitātēm invaliditātes jomā. Latvijā ir spēcīgas nevaldības organizācijas minētajā nozarē, tādēļ aicinām uzņēmējus ar tām konsultēties, jo patērētājs ar redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura vai citiem funkcionālajiem traucējumiem vislabāk spēs atbildēt, kas precē vai pakalpojumā būtu jāuzlabo, lai tas būtu piekļūstams un ērti lietojams ikvienam,” norāda LM.
Lai iepazītos ar jaunajām prasībām, D. Kampenusa aicina interesentus noskatīties nodibinājuma “Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” ” sadarbībā ar Labklājības ministriju un Eiropas Komisijas resursu tīkla “AccessibleEU” atbalstu organizēto konferenci “Preču un pakalpojumu piekļūstamība: likums, prakse un risinājumi”, kas pieejama apvienības “Apeirons” YouTube kanālā.
Turpretī Valsts administrācijas skolas Publiskās pārvaldes digitālajā akadēmijā uzsākta sagatavošana mācību kursam par piekļūstamību. LM kā koordinējošā ministrija turpinās darbu pie sabiedrības informēšanas par Piekļūstamības direktīvas ieviešanu un jaunā normatīvā regulējuma piemērošanu.
Konsultācijas var saņemt arī iestādēs, kas uzrauga piekļūstamības prasības. Proti, PTAC veiks tirgus uzraudzību attiecībā uz visām likuma tvērumā iekļautajām precēm, savukārt regulējumā esošo pakalpojumu atbilstību piekļūstamības prasībām uzraudzīs:
