SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Santa Galiņa
LV portāls
10. aprīlī, 2024
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
6
6

Jāiegulda darbs, lai preces un pakalpojumi būtu piekļūstami ne tikai formāli

FOTO: Freepik.

Nākamā gada vasarā visās Eiropas Savienības valstīs stāsies spēkā plašas izmaiņas preču un pakalpojumu piekļūstamībā, kas pamatā attieksies uz digitālajām iekārtām, rīkiem un pakalpojumiem, piemēram, bankomātiem, biļešu automātiem, viedtālruņiem, televīzijas aprīkojumu, ierīcēm, ar kurām var lasīt elektroniskās grāmatas, un atsevišķām tīmekļvietnēm. Ievērojamas izmaiņas skars arī finanšu pakalpojumu nozari. Savukārt 2027. gadā piekļūstamāks kļūs vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura “112” pakalpojums.

īsumā
  • 2025. gada 28. jūnijā stāsies spēkā Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums. Tā mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti un visām personām, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi.
  • Dažas no izmaiņām:
    • precēm jāiekļauj labi salasāma informācija par to lietošanu;
    • pašapkalpošanās termināļiem jānodrošina teksta-runas ievade. Taustiņiem, ja tādi pieejami, jābūt kontrastētiem un ar tausti izšķiramiem;
    • audiovizuālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos subtitriem, audioaprakstiem, ierunātajiem subtitriem un tulkojumiem zīmju valodā jābūt precīziem un sinhroniem;
    • starpvalstu pasažieru pārvadājumos jābūt pieejamai informācijai par apkārtējo infrastruktūru, jānodrošina reāllaika informācija;
    • pilsētas un reģionālo pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina piekļūstamības prasības pašapkalpošanās termināļiem.
  • Būtiskas izmaiņas skars patērētājam paredzētos finanšu pakalpojumus, kuru sniedzējiem jānodrošina vienkārša, ikvienam saprotama komunikācija, izvairoties no specifiskiem terminiem, sarežģītām teikuma konstrukcijām.
  • Jaunās normas nebūs jāpiemēro saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nodarbina mazāk par 10 personām un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus eiro.
  • Preču un pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi izstrādāt arī savas vadlīnijas.
  • Organizācija “Sustento”: “Svarīgi, lai netiktu iesaistīti tikai cilvēki no malas. Ļoti bieži uzņēmumiem šķiet – paņemsim vienu neredzīgo, paprasīsim viņam, ja viņam derēs, tad derēs visiem –, bet tas tā nav.”

Preču un pakalpojumu piekļūstamības ieviešanā pārņemtas Eiropas Savienības Direktīvas 2019/882 prasības, uz kuru pamata pērn pieņemts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums, bet šī gada sākumā – Ministru kabineta noteikumi “Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības”.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

Kādas piekļūstamības prasības paredz izmaiņas

Izmaiņas paredz, ka visām precēm, kuras var iegādāties un uz kurām attiecas jaunais regulējums (pārsvarā datori un viedtelefoni), jāpievieno labi salasāma informācija par to lietošanu. Savukārt, ja informācija atrodas pašā precē (piemēram, datorā vai viedtālrunī), tad jānodrošina iespēja pielāgot attālumus starp teksta burtiem, rindām un rindkopām.

Noteikts arī, ka pašapkalpošanās termināļiem būs jānodrošina teksta-runas ievade un jābūt iespējai lietot personiskās austiņas. Tāpat iekārtās jāiestrādā iespēja pagarināt pieejamo izvēles laiku, ja kāda no funkcijām pieprasa sniegt atbildi. Savukārt taustiņiem, ja tādi pieejami, jābūt kontrastētiem un ar tausti izšķiramiem. Visiem šiem piekļūstamību veicinošajiem elementiem jābūt pieejamiem arī bez atsevišķas aktivizēšanas.

Stingrāk noteikts, ka audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumā jāietver raidījumu elektronisku aprakstu iespēja, savukārt subtitriem, audioaprakstiem, ierunātajiem subtitriem un tulkojumiem zīmju valodā jābūt precīziem, atbilstīgā kvalitātē un sinhronizētiem ar skaņu un video, vienlaikus ļaujot lietotājam kontrolēt attēlošanu un lietojumu.

Savukārt gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdenstransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumam, izņemot pilsētas un reģionālo pārvadājumu pakalpojumu, jāiekļauj informācija par transportlīdzekļa, apkārtējās infrastruktūras un būvētās vides piekļūstamību, kā arī par palīdzību personām ar invaliditāti. Tāpat nodrošināma iespēja saņemt informāciju par elektronisko biļešu pārdošanu, tai skaitā par to rezervēšanu un iepriekšēju iegādi, par reāllaika ceļošanu, tai skaitā kustības sarakstiem, jānodrošina informācija par satiksmes traucējumiem, savienojumiem, turpmākas ceļošanas iespējām ar citiem transporta veidiem, kā arī papildu informācija par pakalpojumu, tai skaitā informācija par staciju darbiniekiem, liftiem, kas nedarbojas, un pakalpojumiem, kuri īslaicīgi nav pieejami. Savukārt pilsētas un reģionālo pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina piekļūstamības prasības pašapkalpošanās termināļiem.

Būtiskas izmaiņas skars patērētājam paredzētos finanšu pakalpojumus. Noteikts, ka līdz ar prasību stāšanos spēkā šo pakalpojumu sniedzējiem jāpiedāvā identifikācijas metodes, elektroniskie paraksti, drošība un maksājumu pakalpojumi, kas ir uztverami, izmantojami, saprotami un skaidri. Noteikts arī nodrošināt saprotamu informāciju personām, kurām nav speciālu zināšanu tieslietās vai finanšu pakalpojumos, komunikācijā ar klientiem jāizvairās no specifiskiem terminiem, sarežģītām teikuma konstrukcijām un garām teksta rindkopām, kā arī saziņā jādod priekšroka ikdienā lietojamiem vārdiem.

Savukārt elektroniskās tirdzniecības pakalpojumam jānodrošina informācija par pārdodamo preču un pakalpojumu piekļūstamību, ja šādu informāciju ir sniedzis atbildīgais saimnieciskās darbības veicējs. Tāpat jānodrošina skaidra un saprotama identifikācija, drošības un maksājumu funkciju piekļūstamība, ja tā ir daļa no pakalpojuma, nevis daļa no pārdodamās preces.

Savukārt no 2027. gada atbildēšanai uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112” tiks izmantots tas pats sakaru līdzeklis, ar kuru izsaukums ir saņemts, nodrošinot sinhronizētu balsi un tekstu, tajā skaitā reāllaika tekstu, bet, ja tiks izmantots video, tad būs nepieciešams nodrošināt, ka balss, teksts, tai skaitā reāllaika teksts, un video ir sinhronizēts kā vispusīgā saruna.

Jaunās prasības paredz arī vēl citas izmaiņas.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu jaunās normas nebūs jāpiemēro saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nodarbina mazāk par 10 personām un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus eiro vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus eiro.

Preču un pakalpojumu sniedzēji tiesīgi izstrādāt arī savas vadlīnijas

Kā LV portālam paskaidroja Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte Dace Kampenusa, Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā un Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībās pārņemtā Eiropas Savienības Direktīva 2019/882 vienlaikus paredz, ka Eiropas Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. pantu pieprasa vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt harmonizētos standartus direktīvas I pielikumā izklāstīto preču piekļūstamības prasību konkretizēšanai.

Eiropas Komisija šādu standartizācijas mandātu ir sagatavojusi, un tas paredz līdz 2025. gadam izstrādāt vēl trīs jaunus standartus. Tie ir šādi:

  • harmonizētais standarts, ar ko nosaka piekļūstamības prasības precēm, kuras nav saistītas ar IKT informāciju;
  • harmonizētais standarts ar precēm un pakalpojumiem saistītu atbalsta pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšanai (palīdzības dienesti, zvanu centri, tehniskais atbalsts, pārraides pakalpojumi un apmācības pakalpojumi);
  • harmonizētais standarts par piekļūstamības prasībām saziņai ārkārtas gadījumos (tostarp atbildēšanai uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru “112”).

Vienlaikus, kā norāda D. Kampenusa, preču un pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi izstrādāt savas vadlīnijas un ieteikumus, kā labāk īstenot tās piekļūstamības prasības, kas ir iekļautas likumā un noteikumos.

“Nekas par mums bez mums”

Ņemot vērā, ka fiziskās vides piekļūstamības problemātika tiek apspriesta vismaz pēdējos 20 gadus un vēl aizvien tiek radītas publiskas būves, kas nav piekļūstamas personām ar invaliditāti, ir vitāli svarīgi, lai līdzīga problemātika nerastos Direktīvas 2019/882 ieviešanā Latvijā un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma piemērošanā,” LV portālam norāda Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.

Lai gan tiesībsargs nav ietverts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā kā viena no kompetentajām uzraugošajām iestādēm, birojā norāda: vērtējot fiziskās vides piekļūstamības problēmas, jāsecina, ka nepareizi piekļūstamības risinājumi visbiežāk tiek izveidoti tādēļ, ka atbildīgo institūciju darbiniekiem trūkst izpratnes par piekļūstamību kā tādu.

Līdz ar to, kā norāda A. Ilves, lai nodrošinātu Direktīvā 2019/882 ietverto preču un pakalpojumu piekļūstamību, ir nepieciešams jau šobrīd uzsākt minēto iestāžu darbinieku regulāru apmācību par tehniskajiem kritērijiem, ko vajadzēs vērtēt.

Vienlaikus ir jāsniedz informācija par tehniskajām prasībām arī to uzņēmumu darbiniekiem, kas nodrošinās piekļūstamās preces un pakalpojumus.

Tāpat Tiesībsarga biroja pārstāve atgādina: ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām ieviesa jaunu konceptu – “nekas par mums bez mums” –, kas nozīmē, ka personas ar invaliditāti ir jāiesaista aktivitātēs, kuras skar viņu tiesību nodrošināšanu.

Arī Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” valdes priekšsēdētāja Gunta Anča LV portālam uzsver, ka preču un pakalpojumu piekļūstamības ieviešanā ir svarīgi, lai netiktu iesaistīti tikai cilvēki no malas.

“Ļoti bieži uzņēmumiem šķiet – paņemsim vienu neredzīgo, paprasīsim viņam, ja viņam derēs, tad derēs visiem –, bet tas tā nav, katram cilvēkam ir savas īpašās vajadzības. Tāpēc ir jākonsultējas ar kādu, kas ir ne tikai neredzīgs, bet arī eksperts šajos jautājumos un zina citu cilvēku vajadzības,” skaidro G. Anča.

Vienlaikus viņa norāda, ka jau šobrīd piekļūstamības veicināšanā organizācijai “Sustento” izveidojusies ļoti laba sadarbība ar finanšu sektoru. Piemēram, ar banku “Citadele” tiek izstrādāti līgumu paraugi vienkāršajā valodā.

Cilvēki beidzot savu līgumu varēs izlasīt un saprast.

“Tas skar ikvienu no mums. Ja šobrīd paņem, piemēram, līzinga līgumu, kas sarakstīts 7,5 burtu izmērā uz 11 lapām, tad to izlasīt ir ļoti grūti. Un es ticu, ka šādas grūtības ir ļoti daudziem cilvēkiem Latvijā. Taču tagad līgumā vairs nebūs juristu veidotu mistisku teikumu konstrukciju, ko var saprast tikai cits jurists,” pauž G. Anča, norādot, ka arī citas bankas Latvijā ieinteresēti un atbildīgi iesaistās piekļūstamības uzlabošanā.

Jāizglīto arī mērķgrupa

Savukārt juriste, sociālo tiesību konsultante Santa Survila sarunā ar LV portālu pauda bažas par mērķgrupas – cilvēku ar invaliditāti un senioru – digitālajām prasmēm.

“Seniori atrodas ļoti tālu no datoru un smārtfonu lietošanas prasmēm. Tikai neliela daļa cilvēku ar invaliditāti, viņu aktīvākā daļa, ir cieši saistīta ar jauno tehnoloģiju apguvi savā darba vai mācību vietā. Savukārt tie cilvēki ar invaliditāti, kuri nav iesaistīti izglītojošās aktivitātēs, paliek ārpus šī loka (..) Arī savā jurista praksē sastopos ar to, ka lielākajai daļai senioru un cilvēku ar invaliditāti joprojām nav nokārtots elektroniskais paraksts vai arī cilvēki neprot ar to rīkoties,” stāsta S. Survila, uzsverot, ka mācību procesam jābūt abpusējam un tajā nedrīkst aizmirst arī par mērķgrupas izglītošanu.  

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI