Ministru kabinets šī gada 5. augustā nolēma izsludināt valstī ārkārtējo situāciju, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kas nonākuši grūtībās nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ. LV portāls apskata, ko nozīmē ārkārtējā situācija un kādu atbalstu tās noteikšana var sniegt.
Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvību, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
Likums paredz, ka visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanai, zaudē spēku vienlaikus ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanu vai īpašajiem tiesiskajiem režīmiem noteiktā termiņa beigām.
Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar krīzi vai katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Piemēram:
Latvijā ārkārtējā situācija izsludināta vairākkārt, piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā, plašu energopadeves traucējumu, lietavu un plūdu izraisīto seku dēļ, lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību, straujas nelegālo migrantu plūsmas uz valsts robežas dēļ.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt Valsts kancelejas Krīzes vadības centrs, par nozari atbildīgās ministrijas vai pašvaldības dome. Attiecīgi, ņemot vērā konkrētā apdraudējuma veidu un raksturu, ārkārtējā situācija var tikt noteikta visā valstī vai konkrētā valsts vai administratīvās teritorijas daļā.
Ministru kabinets lēmumu par ārkārtējo situāciju var pieņemt uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz trim mēnešiem. Lēmumu var atcelt pirms noteiktā laika, ja apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Turklāt atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura vai, mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, var tikt veiktas atbilstošas izmaiņas pieņemtajā lēmumā, t. sk. pagarinot ārkārtējo situāciju uz laiku, kas arī nav ilgāks par trim mēnešiem.
Saeimas kompetencē ir lemt par ārkārtējās situācijas pamatotību, un gadījumā, ja likumdevējs to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.
Rīkojums par ārkārtējo situāciju tiek izsludināts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Vienlaikus likums paredz, ka arī sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izziņo lēmumu par ārkārtējo situāciju un sniedz citu informāciju par ārkārtējo situāciju un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai, ievērojot Ministru kabineta un atbildīgās institūcijas nosacījumus par informācijas sniegšanas kārtību un steidzamību.
Izdodot rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, ne tikai precīzi norāda ārkārtējās situācijas izsludināšanas iemeslu, laiku, uz kuru to izsludina, teritoriju, kurā ārkārtējā situācija tiek izsludināta, bet arī deleģē atbildīgās amatpersonas, institūcijas, kurām nosaka īpašas pilnvaras, uzdevumus un tiesības konkrētās ārkārtējās situācijas laikā, izmantojamos resursus.
Ministru kabinetam ir tiesības noteikt fizisko un juridisko personu tiesību ierobežojumus (skat. likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 8. pantu), piemēram, ierobežot pārvietošanos un pulcēšanos, noteikt aizliegumu atrasties konkrētās vietās, pieņemt lēmumu par iedzīvotāju evakuāciju un tā piespiedu izpildi, paredzēt transportlīdzekļu kustības ierobežojumus, noteikt valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonu tiesības iekļūt privātajā īpašumā, paredzēt īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai (piemēram, ierobežojot vienai personai pārdodamās pārtikas daudzumu tās trūkuma apstākļos), noteikt saimnieciskās darbības ierobežojumus (piemēram, apturēt ražošanas procesu privātajā uzņēmumā elektroenerģijas nepietiekamības apstākļos), kā arī citus ierobežojumus, kas atbilst attiecīgajai ārkārtējai situācijai.
Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu minētās valsts un pašvaldību iestādes iegūst ne vien tādas pilnvaras, kuru tām ikdienas apstākļos nav, bet arī pienākumus, piemēram, iedzīvotāju evakuācijas gadījumā pašvaldībai var būt jārisina jautājumi par pajumti, ēdienu, segām, mājdzīvniekiem, īpašumu nodrošināšanu pret vandaļiem u. tml. Situācijas risināšanā var tikt iesaistīti Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze un citas tiesībsargājošās iestādes.
Ārkārtējās situācijas laikā visām fiziskajām un juridiskajām personām jāpakļaujas valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, kā arī to amatpersonu likumīgajām prasībām. Vienlaikus likums noteic, ka jebkuras ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieņemtajiem pārvaldes lēmumiem, kas nosaka ierobežojumus un papildu pienākumus, jābūt ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem katrā konkrētajā valsts apdraudējuma gadījumā.
Tādēļ, ja kāda iestāde ārkārtējās situācijas laikā rīkojusies nesamērīgi un ja tā nevar attaisnot savu rīcību ar īpašo tiesisko situāciju, personām, kurām nodarīts kaitējums, var būt tiesības uz nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu (skat. likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 19. pantu).
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Ministru kabinets ārkārtas sēdē 5. augustā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā līdz 2025. gada 4. novembrim, nosakot Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.
Rīkojuma projekta anotācijā skaidrots – kopš 2025. gada maija Latvijā ilgstoši valdošie nokrišņi daudzviet izraisījuši sējumu un stādījumu applūšanu, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Pārmērīgā augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu gan lauku apstrādi, gan ražas novākšanu. Saskaņā ar meteoroloģiskajām prognozēm paredzams, ka lietavas vēl turpināsies. Līdz 2025. gada 10. jūlijam Lauku atbalsta dienestam paziņots par 51 498 ha cietušas vai neapsētas platības, kas provizoriski veido zaudējumus vairāk nekā 63 miljonu eiro apmērā, taču tiek lēsts, ka reālie zaudējumi ir vēl lielāki.
Zemkopības ministrs Armands Krauze, uzsverot nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju valstī, norādījis: “Tā nav tikai Latgales vai Vidzemes problēma – arī Sēlijā, Kurzemē un Zemgalē sējumi ir ūdenī. Sākusies ražas novākšanas sezona, bet traktori grimst tīrumos, apgrūtinot gan kulšanu, gan pļaušanu. Situācija saimniecībās jau kļuvusi kritiska.”
Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēris, ka ārkārtējās situācijas noteikšana nepieciešama no tiesiskā aspekta, lai lauksaimniekiem būtu pieejams juridiskais atbalsts un risinājumi attiecībā uz nodokļu samaksu.
Ņemot vērā, ka šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kad lauksaimniecības nozari skar nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, secināts, ka situācija rada ievērojamus zaudējumus un apdraud skarto saimniecību dzīvotspēju, proti, tām var būt grūtības segt uzņemtās saistības vai izpildīt līgumsaistības, segt zaudējumus ar iekšējiem resursiem un rezervēm vai piesaistīt ārējo finansējumu. Tāpat minētā situācija lauksaimniecībā var būtiski ietekmēt nozares reputāciju starptautiskajos tirgos un Latvijas kopējo eksportspēju.
Ārkārtējās situācijas noteikšana var palīdzēt līdzsvarot finansiālos un tiesiskos riskus, jo 2021. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013, noteic, ka smaga dabas katastrofa vai meteoroloģiskie apstākļi, kas būtiski ietekmē saimniecību, arī tiek atzīti kā nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļi. Dalībvalsts ir tiesīga atzīt ārkārtas apstākļus visā valsts teritorijā, ja visa teritorija ir cietusi no būtiskiem meteoroloģiskajiem apstākļiem. Tādā gadījumā lauksaimniekiem nav jāiesniedz individuāli izvērsti apraksti vai pierādījuma dokumenti par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem (piemēram, ja neatbilstība atbalsta piešķiršanas nosacījumiem ir radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, to neuzskata par neatbilstību, un lauksaimnieks saglabā tiesības uz atbalstu).
Tiesību akta anotācijā skaidrots, ka, izsludinot ārkārtējo situāciju, lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ:
Zemkopības ministrija informējusi, ka tā jau ir vērsusi Eiropas Komisijas uzmanību smagajai situācijai Latvijas lauksaimniecībā un aicinājusi pēc postījumu apkopošanas no Eiropas Savienības budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem radušos zaudējumus.
Rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” paredz, ka Zemkopības ministrijai:
Ministru kabineta rīkojums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī. 2025. gada 5. augusta rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā tika publicēts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” ārkārtas laidienā tās pašas dienas vakarā plkst. 18.46.
