SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
15. septembrī, 2017
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
1
1

Ārkārtējā situācija - īpašs tiesiskais režīms krīzes apstākļos

Ministru kabineta tiesības, izsludinot ārkārtējo situāciju, ir noteiktas likuma “Par ārkārtējo situāciju uz izņēmuma stāvokli” 8. pantā. Atbilstoši konkrētajai ārkārtējai situācijai valdībai ir tiesības noteikt papildus nepieciešamos pasākumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos.

LV portāla infografika

Saistībā ar lietavu un plūdu iznīcinātajiem augu kultūru sējumiem lielās platībās 29 novados Latgalē un Vidzemē līdz 30. novembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija. Šī ir piektā reize, kad Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas ir iedarbināts īpašais tiesiskais režīms. Kāpēc un kādos gadījumos tas ir nepieciešams, ko tas paredz un kā ārkārtējās situācijas izsludināšana var palīdzēt lauksaimniekiem dabas katastrofas skartajās teritorijās šobrīd?

īsumā
  • Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, ja ir pietiekams pamats pieņemt, ka tiek būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
  • Krīzes pārvaldīšanā tiesiskā režīma "ārkārtējā situācija" izsludināšanas iespēja likumā noteiktā veidā un apjomā ir vitāli svarīga. Šāda īpaša tiesiskā režīma laikā krīzes pārvaldītājam ir pieejami tiesiski instrumenti, kas nav atrunāti tiesību aktos.
  • Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu valsts un pašvaldību institūcijas iegūst plašas pilnvaras, kuras tām nav pieejamas citos apstākļos, piemēram, likt iedzīvotājiem evakuēties, slēgt ceļus, slēgt inženierkomunikācijas.
  • Ja radušos krīzi var pārvarēt spēkā esošo normatīvo aktu ietvarā, valsts un pašvaldības iestādēm ir deleģētas nepieciešamās funkcijas, pieprasīt Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju nav pamatoti.
  • Ārkārtējās situācijas izsludināšana ir normatīvajos aktos un noslēgtajos līgumos paredzētās tiesības (iespēja) lauksaimniekiem kā līdzējiem atsaukties un piemērot force majeure, kas ļautu pilnībā vai daļēji atteikties no iespējamo līgumsodu piemērošanas saistību neizpildes gadījumos.

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Atbilstoši likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" noteiktajam ārkārtējo situāciju izsludināt ir tiesīgs Ministru kabinets pēc pašvaldības domes, nozares ministrijas vai Krīzes vadības padomes pieprasījuma, par to informējot Saeimu.   

Kad izsludina ārkārtējo stāvokli

Atšķirībā no izņēmuma stāvokļa, kas attiecināms uz bruņotiem konfliktiem un militāriem draudiem, ārkārtējā situācija pamatā ir attiecināma uz civilām krīzēm, ko izraisījušas, piemēram, dabas katastrofas (vētra, viesulis, zemestrīce, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals, sniega vētra, apledojums, ledus sastrēgumi, liels karstums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēki u. tml.), cilvēka izraisītas katastrofas (ķīmisko, radioaktīvo un bioloģiski aktīvo vielu noplūde, ugunsgrēki ēkās un tautsaimniecības objektos, sprādzieni, transporta avārijas, dambju pārrāvumi, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi, ēku un būvju sabrukšana, sabiedriskas nekārtības, terora akts u. tml.) vai masveida cilvēku, dzīvnieku un augu saslimšana.

"Ja radušos krīzi var pārvarēt spēkā esošo normatīvo aktu ietvarā, valsts un pašvaldības iestādēm ir deleģētas nepieciešamās funkcijas, ārkārtējā situācija nav nepieciešama."

Taču, neskatoties uz minēto katastrofu apmēru un nodarīto postu, šāds tiesiskais līdzeklis ir izmantojams vienīgi tādos gadījumos, ja ir pietiekams pamats pieņemt, ka tiek būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība (likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. pants), bet minētos riskus nav iespējams efektīvi novērst, piemērojot tikai vispārējā tiesiskajā kārtībā noteiktos tiesiskos līdzekļus. Tie ir patiešām ārkārtēji gadījumi, kad apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai ir nepieciešams īpašs tiesiskais režīms. "Ja radušos krīzi var pārvarēt spēkā esošo normatīvo aktu ietvarā, valsts un pašvaldības iestādēm ir deleģētas nepieciešamās funkcijas, ārkārtējā situācija nav nepieciešama," skaidro Mārtiņš Seržants, Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts.

"Piemēram, 2014. gadā viens no ārkārtējās situācijas izsludināšanas iemesliem Āfrikas cūku mēra gadījumā bija ierobežotās PVD pilnvaras dzīvnieku novietnes apsekošanā. Taču normatīvie akti tika pilnveidoti, un turpmāk ārkārtējo situāciju šajā sakarā izsludināt nav nepieciešams," stāsta M. Seržants.

Līdz šim Ministru kabinets ārkārtējo stāvokli ir izsludinājis piecos gadījumos. Pirmo reizi 2011. gadā, kad ilgstoša snigšana un snieglauzis radīja plašus un ilgstošus energoapgādes traucējumus 40 novados. Ārkārtējā situācija divas reizes (2014. un 2017. gadā) izsludināta Āfrikas cūku mēra apdraudējuma dēļ. Pavasara plūdi kļuva par iemeslu ārkārtējās situācijas izsludināšanai 2013. gadā.

Īpašs tiesiskais režīms – plašākas pilnvaras

"Krīzes pārvaldīšanā tiesiskā režīma "ārkārtējā situācija" izsludināšanas iespēja likumā noteiktā veidā un apjomā ir vitāli svarīga. Šāda īpaša tiesiskā režīma laikā krīzes pārvaldītājam ir pieejami tiesiski instrumenti, kas nav atrunāti esošajos tiesību aktos," skaidro Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs Kaspars Druvaskalns. Piemēram, noteikt īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību vai ierobežojumus, īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai kustības ierobežojumus (tāds tika noteikts, piemēram, Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma laikā), īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai tās ierobežojumus (piemēram, apturēt ražošanas procesu privātā uzņēmumā elektroenerģijas nepietiekamības apstākļos), īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai (piemēram, ierobežojot vienai personai pārdodamās pārtikas daudzumu tās trūkuma apstākļos). Tāpat ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām ir tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju un viņu kustamā īpašuma evakuāciju un vajadzības gadījumā nodrošināt piespiedu pārvietošanu, kā arī veikt citas darbības, kas uzskaitītas likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 8. pantā.

Piemēram, "ja ir risks pārraut pretplūdu dambi, iedzīvotāji tiek informēti un aicināti atstāt mājokļus plūdu skartajās teritorijās. Tiek apturēta elektroapgāde, ūdensapgāde, kanalizācijas sistēmu darbība. Pašvaldības pienākums ir risināt jautājumu par pajumti, ēdienu, segām, mājdzīvniekiem, saglabāt īpašumu drošību pret vandaļiem u. tml.", nepieciešamās darbības plūdu gadījumā uzskaita Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks. Viņš atzīst, ka līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu pašvaldība iegūst plašas pilnvaras, kuras tai nav pieejamas citos apstākļos, piemēram, likt iedzīvotājiem evakuēties, slēgt ceļus, slēgt inženierkomunikācijas. "Pašvaldība var iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus, Valsts policiju, Pašvaldības policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, "Sadales tīklus", "Latvijas Gāzi", Zemessardzi, lai mobilizētu resursus, kur tas ir nepieciešams," norāda Ādažu novada domes vadītājs.  

Tiesību ierobežojumus precizē valdības rīkojumā

Tā kā ārkārtējo situāciju var izsludināt ļoti dažādos apstākļos, kas krasi atšķiras cits no cita, arī izmantojamie resursi un ierobežojumi apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai nebūs vieni un tie paši. Tāpēc Ministru kabinets, izdodot rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, precīzi norāda ne tikai ārkārtējās situācijas izsludināšanas iemeslu, laiku, uz kuru to izsludina, teritoriju, kurā ārkārtējā situācija tiek izsludināta, bet arī deleģē atbildīgo institūciju un līdzatbildīgās institūcijas, nosaka to īpašās pilnvaras konkrētās ārkārtējās situācijas laikā, izmantojamos resursus, fizisko un juridisko personu tiesību ierobežojumus u. c. svarīgu informāciju.

Piemēram, šī gada janvārī tika izsludināta ārkārtējā situācija Ādažu, Krimuldas un Salaspils novadā saistībā ar Āfrikas cūku mēra konstatēšanu. Ar Ministru kabineta rīkojumu1 cita starpā tika nodrošināta ātra iespēja uzsākt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšanu, neizsludinot iepirkuma procedūru.

Šobrīd izsludinātajā ārkārtējā situācijā 29 Latgales un Vidzemes novados saistībā ar lietavu un plūdu iznīcinātajiem augu kultūru sējumiem lielās platībās krīzes pārvarēšanā liela uzmanība pievērsta reģionāla mēroga saimnieciskās darbības apdraudējuma novēršanai. Valdības rīkojumā2 ir dots uzdevums Zemkopības ministrijai kā atbildīgajai institūcijai darbības koordinācijai apkopot informāciju par faktiski nodarītajiem zaudējumiem un iespējamo kompensāciju apmēru, savukārt Lauku atbalsta dienestam, Valsts ieņēmumu dienestam, kredītiestādēm un citām līguma attiecībās esošām personām nepiemērot soda sankcijas līgumsaistību neizpildīšanas gadījumā lauksaimniekiem, ja tas saistīts ar minētajiem plūdiem un to radītajām sekām.

Iespēja piemērot force majeure

Šajā gadījumā "ārkārtējās situācijas izsludināšana ir normatīvajos aktos un noslēgtajos līgumos paredzētās tiesības (iespēja) lauksaimniekiem kā līdzējiem atsaukties un piemērot force majeure, kas attiecībās ar iesaistītajiem graudu iepircējiem, piegādātājiem, būvniekiem, kreditoriem, kredītiestādēm, starptautiskajiem partneriem ļautu pilnībā vai daļēji atteikties no iespējamo līgumsodu piemērošanas saistību neizpildes gadījumos", LV portālam skaidro Zemkopības ministrijas Valsts atbalsta plānošanas nodaļas eksperte Agrita Karlapa. Tiesa, privātajām kredītiestādēm tas neesot saistošs lēmums, bet gan aicinājums palīdzēt lauksaimniekiem. Taču, ciktāl tas ir atkarīgs no valsts, lauksaimniekiem, kuru lauksaimniecības zeme atrodas plūdu skartajā teritorijā, tiks piemērotas atkāpes platību maksājumu saņemšanas nosacījumiem.

"Ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām ir tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju un viņu kustamā īpašuma evakuāciju arī piespiedu kārtā."

"Piemēram, netiks piemērots termiņš zālāju nopļaušanai un novākšanai, ilggadīgo zālāju rindstarpu izpļaušanai, papuves aparšanai, ņemot vērā to, ka nepieciešams ilgāks laiks un resursi, lai platību apsaimniekotu. Netiks piemērota arī minimālās ražības ieguves prasība saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām (zālāju, labības, kartupeļu) sēklām un cietes kartupeļiem. Plūdu nodarītie postījumi meliorācijas sistēmām netiks uzskatīti par pārkāpumu savstarpējās atbilstības prasību izpildei. Lauksaimnieki netiks sodīti par minimālo ieņēmumu prasības neizpildi – lauksaimniecības dīzeļdegvielas iegādei, bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam. Arī saistībā ar projektiem un tajos noteikto mērķu sasniegšanu tiks vērtēta situācija un pagarināts uzraudzības periods vai piemērotas atkāpes," par atbalsta iespējām plūdu skartajos novados, kur ir izsludināta ārkārtējā situācija, stāsta Zemkopības ministrijas eksperte.  

Tiesību ierobežojumiem jābūt samērīgiem

K. Druvaskalns neslēpj, ka pēc likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" stāšanās spēkā 2013. gadā kardināli pieauga valsts un pašvaldību institūciju vēlme rosināt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju dažādos gadījumos. Tomēr "izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā paredzētajiem ierobežojumiem un papildu pienākumiem jābūt ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošam, pamatotiem un nepieciešamiem katrā konkrētajā gadījumā", uzsver Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājs.  

Sava veida kontroles mehānisms paredzēts, nosakot Ministru kabineta pienākumu paziņot Saeimas Prezidijam par lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas. Saeima, izvērtējot lēmuma pamatotību, var to noraidīt. Tādā gadījumā attiecīgais lēmums zaudē spēku un ārkārtējā situācijā ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti. Turklāt valsts institūcijām nav tiesību noraidīt personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu, ja tādi rodas saistībā ar ārkārtējās situācijas nodrošināšanu, pamatojot noraidījumu ar īpašā tiesiskā režīma apstākļiem.

Ministru kabinets ārkārtējo situāciju izsludina uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Tātad ārkārtējā situācija nevar būt ilgāka par pusgadu.


 

1 Ministru kabineta 2017. gada 17. janvāra rīkojums Nr. 28 "Par pasākumiem Āfrikas cūku mēra izplatīšanās ierobežošanai".

2 Ministru kabineta 2017. gada 29. augusta rīkojuma Nr. 455 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 4. punkts.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU