Hāgas samits pulcēs 32 Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu vadītājus. Galvenās tajā apspriežamās tēmas ir NATO atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, aizsardzības izdevumu palielināšana un aizsardzības nozares attīstība, kā arī atbalsta saglabāšana Ukrainai, vēstīts NATO tīmekļvietnē. Šis būs pirmais samits, ko vadīs jaunais alianses ģenerālsekretārs un bijušais Nīderlandes premjerministrs Marks Rute, tāpat arī pirmais samits, kopš ASV prezidenta amatā atgriezies Donalds Tramps.
“NATO saskaras ar visbīstamāko drošības vidi kopš Aukstā kara beigām. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir satricinājis mieru Eiropā un nopietni apdraudējis globālo drošību. Terorisms turpina apdraudēt stabilitāti un drošību visā pasaulē. Naidīgas darbības pret sabiedrotajām valstīm pastiprinās, sākot no kiberuzbrukumiem līdz kritiskās infrastruktūras sabotāžai, slepkavības mēģinājumiem un civilās aviācijas traucējumiem. Šīs darbības ir daļa no koordinētas kampaņas, kuras mērķis ir destabilizēt Eiropu un Ziemeļameriku un vājināt transatlantisko aliansi. Kā vairākkārt ir teicis NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, “mēs neesam karā, bet mēs arī neesam mierā”,” pausts alianses tīmekļvietnē.
Aktualitāte – ASV militāro spēku klātbūtne Eiropā
Toms Rostoks
Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors
FOTO: Zane Bitere, LETA
Uzmanības centrā samitā būs aizsardzības finansējuma palielināšana līdz 5% no IKP, uz ko uzstāj ASV, un kopumā tas varētu būt arī Latvijas interesēs. Alianses ģenerālsekretārs M. Rute jau ir runājis ar dalībvalstīm, kā to sasniegt un kas minētajos procentos varētu ietilpt. Patlaban iecerēts, ka 3,5% tiktu novirzīti militārajiem mērķiem, bet 1,5% – infrastruktūrai, kiberdrošībai un citiem saistītajiem mērķiem, par kuriem vēl jāpanāk vienošanās.
Nozīmīgs solās būt jautājums par to, cik ilgā laikposmā 5% no IKP jāsasniedz.
Manuprāt, nav sevišķi reāli, ka šādu IKP daļu aizsardzībai atvēlēs visas dalībvalstis. Tomēr apņemšanās varētu būt, ka attiecīgo mērķi sasniedz viena līdz triju gadu laikā pēc Donalda Trampa prezidentūras beigām, kad ASV uz tā izpildi varētu tik stingri vairs neraudzīties. Taču principā samits ir kā Trampa uzvaras aplis – viņš vismaz apņemšanās līmenī būs savu panācis un Eiropas valstis būs spiestas vairāk finansējuma veltīt aizsardzībai. Samita dienaskārtībā svarīgs būs ar to saistītais jautājums par militārās industrijas attīstību, kam arī nepieciešami lieli ieguldījumi.
Vēl viena aktualitāte ir ASV militāro spēku klātbūtne Eiropā, ko Savienotās Valstis vēlētos samazināt. Būtu labi, ja samitā vienotos, ka visā Eiropā, tostarp Baltijas valstīs, tā tiktu pārapstiprināta, tomēr pagaidām par to ir pāragri spriest.
Attiecībā uz Ukrainu situācija nav daudzsološa. Izskatās, ka Trampa administrācija nav atteikusies no miera panākšanas diplomātiskā procesa rezultātā, kas savukārt nozīmē – lielu praktisku ASV atbalstu Ukrainai karā, visticamāk, nesagaidīsim. Tāpat arī alianses ilgtermiņa stratēģija saistībā ar Krieviju visdrīzāk netiks formulēta. Taču daļa no procesa varētu būt, ka Eiropas valstis no ASV iepērk ieročus Ukrainas vajadzībām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, dalībvalstis droši vien centīsies pēc iespējas ātri un neuzkrītoši samitu izbeigt. Tā komunikē, domājams, būs īss, turklāt labi būs tad, ja šis saiets noslēgsies bez skandāla.
Galvenais fokuss – finansējums
Sigita Struberga
Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre
Publicitātes foto
Daži jau paguvuši šo samitu nosaukt par “pieci par pieci samitu”. Kāpēc? Tādēļ, ka paredzamais fokuss būs tieši uz tēriņiem. Tas ir ne tikai praktiski nozīmīgs NATO atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanai, bet arī būtisks aspekts, lai paturētu ASV Eiropā. Konkrētā vēlme varētu ļoti atgādināt sākotnējo NATO izveides motivāciju, kad pirmais NATO ģenerālsekretārs, lords Heistings Ismejs nepieciešamības būtību raksturoja ar vārdiem: “Alianses galvenais uzdevums ir turēt krievus ārā, amerikāņus iekšā, bet vāciešus lejā (to keep Russians out, Americans in and Germans down).” Šodien tas bieži tiek pārformulēts, akcentējot, ka lejā jātur ķīnieši. Tomēr līdzības meklēšana drīzāk ir tikai valstu vārdos, jo situācija ar amerikāņiem atšķiras. Eiropas mēģinājums turēt amerikāņus iekšā norit citos apstākļos.
Tikmēr citi jautājumi, kas NATO pašreiz ir ne mazāk nozīmīgi kā ar tēriņiem saistītie, diemžēl, visticamāk, nenonāks pietiekami lielā uzmanības centrā savstarpējo pretrunu un eiropiešu grūtību sarunāties ar Donaldu Trampu un Baltā nama pārstāvjiem dēļ. Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka jautājums nav tikai par tēriņu apjoma palielināšanu, bet arī to viedu izmantošanu.
