Izlīguma gadījumā cietušais iegūst garantētu materiālā vai morālā kaitējuma atlīdzību, iespēju ātrāk pabeigt tiesvedību bez ilgstošas dalības tiesas sēdēs, kā arī psiholoģisko atvieglojumu par to, ka nozieguma izdarītājs ir atzinis savu vainu un publiski vai privāti atvainojies. 

Kā žurnālā “Jurista Vārds” norādījusi Zemgales apgabaltiesas tiesnese Inga Putra, izlīguma noslēgšanai ir divi pamatnosacījumi: 

• izlīgumu noslēdz labprātīgi; 
• abas puses saprot izlīguma nosacījumus un apzinās izlīguma noslēgšanas sekas. 

“Izlīgums neattaisno personu un nepadara par nevainīgu. 

Izlīgumu var noslēgt trijos dažādos veidos. Ja apsūdzētais un cietušais labi nepārzina izlīgšanas tiesisko regulējumu un viņiem nav zinošu juridiskās palīdzības sniedzēju, koptaisnības nodibināšanai jēgpilnākais ir izlīguma slēgšanas process Valsts probācijas dienestā ar starpnieku, jo viņam ir speciālas zināšanas izlīguma procesa īstenošanā. Notārs tādas funkcijas neveic, un arī tiesai nav tādas kompetences. Ja noziedzīgu nodarījumu izdarījis nepilngadīgais, Valsts probācijas dienests jāiesaista obligāti. 

Procesa virzītājam (arī tiesai) ir pienākums procesa dalībniekiem izskaidrot procesuālās tiesības, tostarp tiesības izlīgt, izlīguma noslēgšanas iespējas, kārtību un tiesiskās sekas. 

Kaitējuma kompensācijas atlīdzināšana ir nozīmīga izlīgšanā. Izlīgumā precīzi jānorāda, kas noticis ar pieteikto kaitējuma kompensāciju. 

Izlīgums ir iespējams gan pirmstiesas procesā, gan tiesā. Izlīgumam ir nozīme jebkurā kriminālprocesā neatkarīgi no inkriminētā noziedzīgā nodarījuma smaguma. Izlīgums ir/var būt pamats kriminālprocesa izbeigšanai, vai to var atzīt par atbildību mīkstinošu apstākli, kas savukārt var ietekmēt soda veidu un mēru. 

Izlīgums ir nozīmīgs krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam, tas ikvienā krimināllietā ir atbalstāms process, un no tā iegūst gan pāridarītājs, gan cietušais,” paskaidrojusi I. Putra. 

Kriminālprocesa likuma 381. pants paredz: 

“(1) Izlīguma gadījumā cietušā un personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, samierināšanos var veicināt Valsts probācijas dienesta apmācīts starpnieks. 

(2) Procesa virzītājs, konstatējot, ka kriminālprocesā ir iespējams izlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, par to var informēt Valsts probācijas dienestu, bet, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījis nepilngadīgais, tad Valsts probācijas dienestu informē visos gadījumos, izņemot gadījumu, kad izlīgums jau noslēgts. 

(3) Izlīgumā norāda, ka tas noslēgts labprātīgi, puses saprot tā sekas un kādi ir tā nosacījumi. Izlīgumu pievieno krimināllietai. 

(4) Tiesas sēdes laikā izlīgumu var paziņot mutvārdos un to ieraksta tiesas sēdes protokolā. 

(5) Izlīgumu paraksta abas puses – cietušais un persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, – procesa virzītāja vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka klātbūtnē, kuri apliecina pušu parakstus. Puses var iesniegt procesa virzītājam arī notariāli apliecinātu izlīgumu.” 

Savukārt atbilstoši Valsts probācijas dienesta likumam pēc izlīguma procesa tiek noslēgta rakstveida vienošanās, kurā noteikti izlīguma nosacījumi un sekas. 

Tāpat norādām – kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīguma procesu, izlīguma pieprasījuma, ierosinājuma vai iesnieguma saturu, kā arī probācijas klienta un cietušā tiesības un pienākumus izlīguma procesā, noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 347 “Izlīguma procesa noteikumi”. 

Plašāka informācija pieejama arī >> 

• LV portāla publikācijā “Brīvprātīgs izlīgums kriminālprocesā” 

• Valsts probācijas dienesta mājaslapas sadaļā “Izlīguma process” 

Ja rodas papildu jautājumi, aicinām sazināties ar Valsts probācijas dienestu (kontaktinformācija pieejama šeit) vai attiecīgo procesa virzītāju (viņa kontaktinformācijai jums jābūt pieejamai kādā no saņemtajiem lēmumiem, atbildēm u. tml.).