Jā, darba devējs var darba līgumā noteikt, ka darba samaksa ir komercnoslēpums. Pamatojums tam ir Darba likuma 83. pantā. Savukārt Darba likuma 59. pants noteic, ka “darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu”. 

Vienlaikus darba devējam rakstveidā jānorāda, kura informācija uzņēmumā ir uzskatāma par komercnoslēpumu.

Saskaņā ar Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2. panta pirmajā daļā noteikto komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šīm pazīmēm:  

• tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju; 

• tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tādēļ, ka tā ir slepena; 

• komercnoslēpuma turētājs attiecībā uz to ir veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus. 

Tādējādi, ja darba līgumā vai citā iekšējā dokumentā darba devējs ir noteicis, ka darba samaksai ir komercnoslēpuma statuss, darbiniekam ir pienākums to neizpaust.