Godātie deputāti, kolēģi,
Paldies deputātiem par pieprasījumu saistībā ar Ārlietu ministrijas paveikto valsts ārpolitikas prioritāšu īstenošanā.
Tas dod iespēju pastāstīt par būtiskāko, ko ārlietu dienests paveicis, īstenojot valdības trīs ārlietu prioritātes.
Ārlietu dienestam tās ir mūsu Latvijas drošība, ekonomikas izaugsme un rūpes par cilvēkiem.
Šīs prioritātes īstenojam ar visiem ārlietu dienesta rīcībā esošajiem instrumentiem – divpusējo un daudzpusējo diplomātiju, interešu aizstāvību Eiropas Savienības politikās, ekonomisko diplomātiju un ārējo tirdzniecību, sankciju politiku, konsulāro atbalstu, publisko diplomātiju, kā arī attīstības sadarbības politiku. Tie ir projekti, kas veido jaunas partnerības Latvijas uzņēmējiem, NVO, zinātniekiem, vairo Latvijas atpazīstamību un atgriež naudu mūsu ekonomikā.
Šīs atbildības Ārlietu ministrijai nosaka Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums, Starptautiskās palīdzības likums, Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likums un Sankciju likums.
Un tās izriet no mūsu starptautiskajām saistībām Eiropas Savienībā un Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Visas trīs prioritātes – drošība, ekonomika un cilvēki – ir integrētas arī mūsu attīstības sadarbības projektos. To izvēli veic un lēmumus pieņem neatkarīga komisija pēc publiska un caurspīdīga konkursa. Ārlietu ministram, parlamentārajam sekretāram vai citiem politiķiem nav nekādas saistības ar projektu vērtēšanu.
Finansējums tiek piešķirts konkrētām aktivitātēm. Tas tiek stingri uzraudzīts. Ja tiek konstatēts, ka rezultāti nav sasniegti, nauda tiek atgriezta.
Konkursos var pieteikties visi NVO, akadēmiskās un uzņēmēju organizācijas. Attīstības sadarbība tiek koordinēta ar nozaru ministrijām, piemēram, Veselības vai Zemkopības ministrijas ekspertiem, atkarībā no projekta specifikas.
Es netērēšu Jūsu laiku, atbildot uz izdomām vai apmelojumiem. Bet man ir ļoti sāpīgi, ka tiek izsmieti un apmeloti mūsu uzņēmēji, NVO un citi projektu īstenotāji.
Visi īstenotie projekti atbilst mūsu sekojošām trim prioritātēm.
Sāksim ar drošību.
Drošības vide paliek arvien sarežģītāka. Par spīti Ukrainas, Eiropas un ASV centieniem, nav nekādu pazīmju, ka Kremļa miesnieks būtu gatavs mieram. Tieši pretēji, Krievija izvērš sabotāžas, kiberuzbrukumus un valsts sponsorētus teroraktus NATO un ES dalībvalstīs.
Krievijas mēģinājumi destabilizēt un nostiprināt ietekmi Ukrainā, Moldovā, Dienvidkaukāzā, Centrālāzijas valstīs tikai pieaug. Tieši šīs ir mūsu prioritārās attīstības sadarbības partnervalstis.
Ukrainas cīņā pret agresoru šī ziema būs eksistenciāli svarīga. Pastiprinoties Krievijas barbariskajiem uzbrukumiem, jāturpina enerģētikas, humānā un militārā palīdzība Ukrainai.
Lauvas tiesa no visiem Latvijas attīstības sadarbības līdzekļiem tiek piešķirti atbalstam, kas palīdz Ukrainas cilvēkiem izdzīvot.
Latvijas organizāciju, uzņēmēju, NVO, speciālistu īstenotie projekti atbalsta sievietes, bērnus, ģimenes, kuras cietušas no kara noziegumiem. No izvarošanām, mocībām, pazemojuma, māju pamešanas piespiedu kārtā. Fiziskām, psiholoģiskām traumām un seksuālās vardarbības.
Šogad ar Latvijas atbalstu organizācija “Save Ukraine” atgrieza 15 nolaupītus Ukrainas bērnus no Krievijas okupētajām teritorijām.
Esam sagatavojuši speciālistus darbam ar vardarbībā cietušajiem.
Latvijā apmācīti 20 mediķi, Ukrainā 255. Bet ar apmācībām vien nepietiek. Esam atbalstījuši mikroķirurģijas infrastruktūru četrās Ukrainas slimnīcās, nodrošinājuši aprīkojumu, programmatūru un nepieciešamos instrumentus. Lai Ukrainas karavīri varētu sadziedēt kara traumas, atgriezties frontē vai būt noderīgi aizmugurē.
Šāds praktisks atbalsts kara un vardarbības upuriem nav un nevar būt zemisku, iekšpolitisku intrigu objekts. Tāpēc mani pārsteidz un izbrīna šāda manipulatīva apmelošana.
Atbalsts Ukrainai ir joprojām būtisks ieguldījums mūsu pašu drošībā. Un arī nākamajai valdībai tas jāizvirza par prioritāti.
Mēs skaidri redzam, ka dalība ANO Drošības padomē (DP) starptautiski dod Latvijas balsij pavisam citu svaru. Daļu no finansējuma konkrētajām NVO esam piešķīruši saistībā ar publiskās diplomātijas pasākumiem, lai veicinātu Latvijas atpazīstamību un gūtu atbalstu dalībai ANO DP.
ANO DP Latvijai ir nozīmīga platforma, lai ierobežotu Krievijas ietekmi un propagandu. Regulāri sasaucam Drošības padomes sēdes par Ukrainu, izgaismojam un dokumentējam Krievijas kara noziegumus ar ANO ziņotāju starpniecību. Un nodrošinām plašāku ANO atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Piebildīšu, ka jau nākamnedēļ Latvija pārņem Drošības padomes prezidentūru. Tas ļaus mums veidot padomes darba kārtību.
Deputāti,
Interesi par sadarbību mūsu uzņēmēji izrāda regulāri. Jo šādi projekti, kuriem mēs nodrošinām tā saucamo sēklas naudu, veicina Latvijas ekspertīzes un pakalpojumu eksportu un atpazīstamību.
Projekts sadarbībā ar Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociāciju lauksaimniecības sektorā un attīstībā Āfrikā palīdz mūsu uzņēmējiem pēc viņu iniciatīvas izveidot kontaktus un ienākt tirgos, kur mums nav diplomātisko pārstāvniecību.
Un es ceru, ka visi, kas ir ņirgājušies par mūsu uzņēmējiem, NVO, mikroķirurgiem – paskatīsies spogulī un sev pajautās, “ko es esmu izdarījis Ukrainas atbalstam vai Latvijas ekonomikas labā.”
Par ekonomiku.
Visi ārlietu dienesta instrumenti, tai skaitā attīstības sadarbības politika, ir vērsti uz Latvijas ekonomikas izaugsmi un ekonomisko drošību.
Latvijā izveidots NATO aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju akselerators DIANA un arī nacionālais aizsardzības jaunuzņēmumu centrs UniLab. Tāpat arī sadarbības projekti ar Riga TechGirls, TechChill, Techritory un citi atbalsta pasākumi palīdz mūsu tehnoloģiju uzņēmējiem gan Ukrainā, gan Moldovā un citur pasaulē veidot kontaktus.
Uz katru ieguldīto eiro Ārlietu ministrija un CFLA Latvijai vidēji piesaista četrus eiro.
Tāpat būtiski pieaudzis iepirkumu skaits no ANO un citām organizācijām, kuros uzvar Latvijas uzņēmēji. Latvijas uzņēmumi saņem arvien lielāku atbalstu no ES un NATO projektiem.
Ārlietu dienesta darbs kopā ar citām valsts pārvaldes institūcijām, privāto sektoru un universitātēm pozitīvi apliecina Latvijas eksportspēju, pieaugošo investīciju piesaisti un uzņēmējdarbības vides attīstību.
Mūsu diplomātiskās pārstāvniecības šogad jau īstenojušas 100 mērķtiecīgas eksporta tirgu apgūšanas reģionālās vizītes, 184 ekonomisko interešu veicināšanas pasākumus un nodrošinājušas Latvijas dalību 100 izstādēs.
Šī gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksports pieaudzis par 7,9%, sasniedzot 14 miljardus eiro.
Pieaugums vērojams gan mūsu tuvākajos tirgos – Polijā, Somijā, Lietuvā un Vācijā –, gan tālākos eksporta tirgos – Kanādā, ASV un Līča valstīs.
Arī pakalpojumu eksportā pagājušogad sasniegts vēsturiski augstākais līmenis – 8,26 miljardi eiro.
Pozitīva dinamika vērojama arī investīciju jomā – šogad pirmajā pusgadā Dānijas, Somijas un Norvēģijas tiešās investīcijas Latvijā pieauga par 177 miljoniem eiro. Palielinājušās arī investīcijas no citiem nozīmīgiem partneriem.
Aiz katra no šiem skaitļiem ir sarunas, jauni kontakti, uzņēmumu vizītes, partneru meklējumi un praktisks darbs, kas palīdz Latvijas uzņēmumiem nonākt jaunos tirgos un veicina investoru interesi par Latviju.
Vienlaikus paveras arī jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem ārējos tirgos. Paldies Saeimas Ārlietu komisijai, kas ir konceptuāli atbalstījusi ES un MERCOSUR partnerības nolīgumu. Tas radīs jaunas iespējas Latvijas eksportētājiem Dienvidamerikas tirgos. Arī Latvijas uzņēmēji tam pauduši skaidru atbalstu, tāpat kā citiem brīvās tirdzniecības līgumiem. Īpaši svarīgi tie ir valstīs, kur Latvijai nav diplomātiskās pārstāvniecības.
Daudz darījuši kolēģi šeit Rīgā, regulāri sagatavojot uzņēmēju organizācijas un uzņēmējus iešanai jaunos tirgos, arī par iepirkumu sistēmām, ES budžeta jautājumiem, attīstības sadarbību, aktīvi sadarbojoties ar diasporu, ar LIAA, pašvaldībām un citām institūcijām.
Šis mērķtiecīgais, visaptverošais darbs nes rezultātus.
Un visbeidzot – par cilvēkiem. Mūsu prioritāte ir nodrošināt maksimāli plašu sabiedrības iesaisti ārpolitikā.
Latvijas pieredze, ekspertīze, zināšanas, tehnoloģijas tiek augsti novērtētas ārpus Latvijas robežām.
Šie projekti atgriež naudu mūsu ekonomikā un stiprina Latvijas ietekmi un reputāciju starptautiski. Mēs redzam, ka virkne partnervalstu – Īrija, Luksemburga, Vācija, arī partneri ārpus Eiropas Savienības – pievienojas un finansē mūsu projektus.
Tā ir Latvijas kvalitātes zīme.
Dāmas un kungi,
Es lepojos ar ārlietu dienesta paveikto pēdējo divarpus gada laikā.
Vēlos teikt paldies kolēģiem un sadarbības partneriem Saeimā, privātajā sektorā, citās valsts iestādēs, LIAA un, protams, nevalstiskajā sektorā – par profesionalitāti un iniciatīvu meklēt jaunas iespējas Latvijas cilvēkiem un uzņēmumiem!
Strādāts ir nepieredzētā intensitātē. Vēl nepieredzētas slodzes un ātruma apstākļos.
Taču mums ir izdevies aktivizēt ārlietu instrumentus Latvijas drošībai un ekonomikas izaugsmei pavisam jaunā līmenī.
Un šis kopdarbs viss veido pamatu drošākai un turīgākai Latvijai.
Aicinu arī nākamo valdību turpināt mērķtiecīgi iestāties par šīm prioritātēm. Paldies par uzmanību!
Uzrunas ieraksts
