ASV 9. oktobrī noteica sankcijas pret Starptautisko Krimināltiesu (SKT) kā institūciju, paplašinot iepriekšējos ierobežojumus, kas bija vērsti pret atsevišķiem tiesas tiesnešiem un prokuroriem. Sankcijas paredz bloķēt tiesas aktīvus, kas atrodas ASV jurisdikcijā, un ierobežot personu un uzņēmumu iespējas veikt darījumus ar tiesu. Ierobežojumi var ietekmēt finanšu norēķinu, programmatūras un citu tehnoloģisko pakalpojumu pieejamību tiesai. Pirms sankcijas stājas spēkā, ir noteikts sešu mēnešu pārejas periods. Lēmums par sankcijām sekojis pēc tam, kad Nobela Miera prēmija piešķirta bijušajai Starptautiskās Krimināltiesas tiesnesei Navanetemai Pilejai.
Iepriekš, kopš ASV prezidenta Donalda Trampa parakstītā izpildrīkojuma 2025. gada sākumā, Vašingtona izmantoja ierobežojumus, nosakot vīzu aizliegumus un iesaldējot privātos aktīvus konkrētiem SKT tiesnešiem, prokuroriem un ar tiem saistītām organizācijām, kas izmeklēja ASV un tās sabiedrotās Izraēlas darbības. Jaunās sankcijas iezīmē pāreju uz tiesas kā organizācijas finansiālu un tehnisku izolāciju.
Vašingtonas vēršanos pret SKT vada ASV nacionālās suverenitātes aizsardzība un nevēlēšanās pieļaut ārēju jurisdikciju pār saviem un sabiedroto pilsoņiem. Galvenais konflikta cēlonis ir tiesas veiktās izmeklēšanas par iespējamiem kara noziegumiem, ko izdarījuši ASV karavīri Afganistānā un Izraēlas amatpersonas Gazas joslā. Vašingtona uzskata, ka šādas tiesvedības bez attiecīgo valstu piekrišanas apdraud to nacionālo drošību un rada bīstamu precedentu demokrātisku valstu tiesiskajai neaizskaramībai. Savukārt SKT uzsver, ka tās darbība balstās starptautiskajās tiesībās un pierādījumos, nevis politiskos apsvērumos.
Sankcijas aktualizē plašāku jautājumu: vai starptautiskās tiesas spēj neatkarīgi pildīt savus pienākumus arī tad, ja izmeklēšana skar ietekmīgu valstu vai to sabiedroto intereses?
Ar ko nodarbojas Starptautiskā Krimināltiesa
Nīderlandes pilsētā Hāgā bāzētā SKT ir pastāvīga starptautiska tiesa, kas izmeklē un, ja tas ir pamatoti, tiesā personas, kuras apsūdzētas smagākajos noziegumos, kas skar starptautisko sabiedrību: genocīdā, kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un agresijas noziegumā.
Tiesa izveidota ar Romas statūtiem, kas pieņemti 1998. gadā un stājās spēkā 2002. gadā. Tos atzīst 125 valstis, ieskaitot gandrīz visas Eiropas un visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija. ASV un Izraēla, kā arī Krievija, Ķīna un vairākas citas valstis nav statūtu dalībvalstis.
SKT neaizstāj valstu nacionālās tiesas. Tā var iesaistīties, ja valsts nevēlas vai nespēj patiesi izmeklēt attiecīgos noziegumus un saukt vainīgos pie atbildības, ievērojot statūtos noteiktos jurisdikcijas priekšnoteikumus. Tiesa var izdot aresta orderus un pieņemt spriedumus, taču tai nav savas policijas – aizdomās turēto aizturēšana ir atkarīga no valstu sadarbības.
“Tiesa piedalās globālajā cīņā pret nesodāmību, un ar starptautiskās krimināltiesiskās sistēmas starpniecību tā tiecas saukt vainīgās personas pie atbildības par to pastrādātajiem noziegumiem, kā arī palīdzēt novērst šādu noziegumu atkārtošanos. Tiesa nespēj sasniegt šos mērķus viena pati. Kā pēdējās instances tiesa tā cenšas papildināt, nevis aizstāt valstu tiesas,” vēstīts SKT tīmekļvietnē. Tiesa norādījusi, ka sankcijas pret to ir tiešs uzbrukums starptautiskā tiesiskuma neatkarībai.
Kā sankcijas var ietekmēt tiesas darbu
Sankciju ietekme var izpausties dažādi un ne tikai Savienotajās Valstīs. Ja bankas, tehnoloģiju uzņēmumi un citi pakalpojumu sniedzēji baidīsies no iespējamajām sekām, tad tie var atteikties sadarboties ar tiesu arī ārpus ASV. Sankcijas var apgrūtināt starptautiskos norēķinus, piekļuvi programmatūrai un tehnoloģijām, kā arī tiesas ikdienas administratīvo darbu. Papildu sarežģījumi var rasties tiesas darbiniekiem un organizācijām, kas palīdz vākt pierādījumus, aizsargāt lieciniekus un sniegt atbalstu noziegumos cietušajiem.
Ja tiesai trūktu finanšu un tehnoloģisko pakalpojumu vai valstis atteiktos sadarboties, tad tās izmeklēšana un lēmumu izpilde varētu kļūt ievērojami sarežģītāka. Tādēļ būtiskākais jautājums – vai SKT dalībvalstis spēs nodrošināt tiesai nepieciešamos resursus un sadarbību, lai sankcijas nekļūtu par šķērsli tās darbam.
Eiropa sola atbalstu
Konflikts starp Vašingtonu un Hāgu nostāda ES sarežģītā diplomātiskā situācijā. No vienas puses, ASV ir svarīgākais Eiropas drošības un ģeopolitiskais sabiedrotais. No otras puses, SKT graušana ir smags trieciens Rietumu pasaules līdz šim sludinātajam principam – “uz noteikumiem balstītai starptautiskajai kārtībai”.
Eiropas Savienība pēc ASV 2026. gada 9. oktobrī izsludinātajām sankcijām pret SKT paudusi atbalstu tiesas neatkarībai un aicinājusi Vašingtonu šo lēmumu atcelt. ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa īpašā paziņojumā paudusi, ka ES aicina ASV atcelt sankcijas, un norādīja, ka tiesa nevēršas pret valstīm kā tādām, bet tās uzdevums ir saukt pie atbildības konkrētas personas par smagākajiem starptautiskajiem noziegumiem. “ES ir gatava veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai Tiesa varētu veikt savu darbu gan kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, gan aizsargāt ES operatoru intereses vienotajā tirgū,” paziņojusi Eiropas Komisija. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ASV lēmumu nosaucis par “nopietnu triecienu mūsu kopīgajiem centieniem panākt taisnīgumu starptautisko krimināltiesību jomā, kurā Starptautiskā Krimināltiesa ir viens no galvenajiem pīlāriem”.
“ES vienmēr ir bijusi starptautiskās tiesiskās kārtības uzturētāja un iestājusies par konfliktu risināšanu tiesiskā ceļā,” atgādina politoloģe Žaneta Ozoliņa. Viņa atzīst: ASV politika, tostarp attiecībās ar Eiropas valstīm un starptautiskajām organizācijām, D. Trampa prezidentūras laikā ir kļuvusi grūti prognozējama. Turklāt pašlaik jāņem vērā arī ar priekšvēlēšanu retoriku saistīti apstākļi Vašingtonas paziņojumos pirms novembrī gaidāmajām Kongresa vēlēšanām. Tādēļ to, cik lielā mērā Savienotās Valstis būs gatavas rīkoties saistībā ar SKT paredzētajām sankcijām, patlaban nav iespējams pateikt. Tomēr, pat ja kādas SKT dalībvalstis sankciju iespaidā ierobežos savu sadarbību ar šo tiesu vai pat izstāsies no Romas statūtiem, mainoties apstākļiem, tās to var atjaunot iepriekšējā apmērā, uzskata politoloģe.
LV portāls jautā:
Kā vērtējama ASV sankciju noteikšana pret Starptautisko krimināltiesu? Kādas politiskas un juridiskas sekas tās var radīt?
Latvijai noteikumos balstīta starptautiskā kārtība ir ļoti svarīga
Baiba Braže
Latvijas Republikas ārlietu ministre
Foto: Ieva Leiniša, LETA
Latvija ir daļa no starptautisko tiesību sistēmas, kurā SKT ir svarīgs elements. Latvijai noteikumos balstīta starptautiskā kārtība ir ļoti svarīga.
SKT izveidošana bija svarīgs solis cīņā pret nesodāmību par smagākajiem starptautiska mēroga noziegumiem, arī agresiju un genocīdu. Tā ir būtisks instruments, lai panāktu Krievijas atbildību par agresiju pret Ukrainu – arī jaunizveidotā Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu Statūti paredz sadarbību ar SKT.
Latvijai ir svarīgi, ka starptautisko tiesību sistēma spēj reaģēt uz rīcību, kas apdraud valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti.
Sankcijām paredzēts stāties spēkā pēc sešiem mēnešiem, kas Tiesu uzņemošajai valstij Nīderlandei un citām valstīm sniedz laiku strādāt ar ASV, lai novērstu negatīvas sekas tiesas funkcionēšanai.
ASV ir Latvijas stratēģiskā sabiedrotā, un esam gatavi jautājumus par SKT darbību risināt dialogā, tostarp ES–ASV formā.
Viedoklis publicēts sociālajā medijā “X”.
Vairotu nesodāmības situāciju starptautiskajā kopienā
Ieva Miļūna
Rīgas Juridiskās augstskolas starptautisko tiesību lektore, Latvijas prezidentūras laikā ES Padomē vadījusi darba grupu SKT jautājumos
Foto: Juridiskā augstskola
Manuprāt, sankciju noteikšana pret SKT un tās tiesnešiem ir dramatisks tiesiskuma principa noliegums starptautiskajās tiesībās. SKT un tās jurisdikcijā esošo noziegumu definēšana ir norisinājusies gadu desmitiem, un ir ieguldīts ļoti liels darbs, lai šie noziegumi tiktu ietverti SKT Statūtos un lai faktiski šī tiesa būtu darboties spējīga.
SKT Statūti ir pieņemti diplomātiskajā konferencē 1998. gadā ANO paspārnē. Tie atsaucas uz ANO Statūtiem un to mērķiem – primāri uz mērķi uzturēt starptautisko mieru un drošību. Un tā ir tieši SKT loma izmeklēt pašus smagākos starptautiskos noziegumus – genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus un agresiju, kas apdraud starptautisko mieru un drošību. Sankciju noteikšana SKT nenoliedzami ietekmē šos ANO definētos mērķus starptautiskajai tiesiskajai kārtībai un multilaterālismam, uz ko paļaujas gan ANO, gan SKT dalībvalstis.
Tā ir visas starptautiskās kopienas tiesiskā interese, lai starptautiskie noziegumi nepaliktu nesodīti un vainīgie saņemtu attiecīgo sodu.
SKT darbojas uz komplimentaritātes principa pamata. Tas nozīmē, ka primārā loma iztiesāt starptautiskos noziegumus ir tieši SKT Statūtu dalībvalstīm. Mazinot šīs tiesas autoritāti un efektivitāti, tiktu mazināta arī tās dalībvalstu paļaušanās uz šo institūciju, ja kāda valsts nevēlas vai nespēj iztiesāt starptautiskos noziegumus. Tas vairotu nesodāmības situāciju starptautiskajā kopienā, kad starptautiskā tiesiskuma princips tiktu nonivelēts līdz maksimumam.
Līdz šim SKT mērķis ir bijis tāds, lai pēc iespējas vairāk valstis ratificētu SKT Statūtus un to ratifikācija sasniegtu zināmu universalitāti. Taču tas līdz galam nav izdevies, jo it īpaši pasaules lielvalstis nevēlas, lai to iedzīvotāji tiktu tiesāti par pašiem smagākajiem starptautiskajiem noziegumiem. Alianšu veidošana ar lielvalstīm nenoliedzami ietekmē SKT autoritāti starptautiskajā sabiedrībā.
Īpašais tribunāls par agresijas noziegumiem Ukrainā ir dibināts Eiropas Padomes paspārnē. Līdz ar to Krievijas–Ukrainas kara laikā pastrādāto noziegumu iztiesāšana nebūs SKT kompetencē.
Taču, līdzīgi kā SKT, arī Īpašais tribunāls par agresijas noziegumiem Ukrainā būs ļoti atkarīgs no valstu sadarbības ar attiecīgo tiesu.
Domāju, ka iespējami dažādi scenāriji, kā Latvija un citas Eiropas valstis var reaģēt uz draudiem likvidēt SKT. Taču Latvijai kā valstij, kas atbalsta starptautiskajās tiesībās balstītu pasaules kārtību, būtu jāstiprina sadarbība ar Īpašo tribunālu par agresijas noziegumiem Ukrainā. Tas sekmētu starptautiskā tiesiskuma kultūru multilaterālisma vidē, kur tik daudzas valstis gadu desmitiem ir atbalstījušas to, lai starptautiskie noziegumi nepaliktu nesodīti.
Torpedē visu starptautisko krimināltiesību sistēmu
Uldis Ķinis
Rīgas Stradiņa Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs, bijis Satversmes tiesas tiesnesis un Dienvidslāvijas kara noziegumu starptautiskā tribunāla tiesnesis
Foto: Edijs Pālens, LETA
ASV sankcijas pret SKT torpedē visu starptautisko krimināltiesību sistēmu un starptautisko kārtību, kāda ar Ženēvas konvenciju iedibināta pēc Otrā pasaules kara.
Politika visās starptautiskajās tiesās spēlē zināmu lomu. ASV nav SKT dalībvalsts un nevar to likvidēt, taču spiediens, ko līdz ar sankciju noteikšanu izjutīs dalībvalstis, var likt tām norobežoties vai pat izstāties no Romas statūtiem, būtiski mazinot SKT reprezentativitāti. Ja, vēloties izvairīties no ASV sankcijām, par izstāšanos paziņotu pietiekami liels skaits citu kontinentu valstu, tad SKT turpmāk reprezentētu galvenokārt Eiropu un no starptautiskas tiesas faktiski kļūtu par reģionālu – ar ievērojami mazāku ietekmi. Nav iespējams prognozēt, kas ar SKT notiks pēc 10 gadiem, taču, ja izveidosies bipolāra pasaule, tad mēs Eiropā vienkārši paliksim mazākumā.
SKT darbības nodrošināšana prasa ievērojamus finanšu līdzekļus. Taču, nevēloties saskarties ar ASV sankcijām, valstis un bankas prognozējami baidīsies finansēt SKT.
Līdztekus sankcijas, kas vērstas pret sadarbību ar šo tiesu, var ievērojami apgrūtināt tās iespējas piekļūt lietu izskatīšanai nepieciešamajiem dokumentiem un liecībām.
Savukārt pret tiesas amatpersonām vērstās sankcijas nozīmē lielus personīgus sarežģījumus un noliek zem sitiena arī šo cilvēku ģimenes, tādējādi demotivējot strādāt SKT. Zinu cilvēkus, kas strādā SKT un patlaban ir ļoti nobažījušies.
Sankcijas tieši neietekmē starptautisko kriminālizmeklēšanu par Krievijas noziegumiem Ukrainā
Egils Levits
Latvijas īpašais pārstāvis starptautisko tiesību un valsts atbildības jautājumos, bijušais Latvijas Valsts prezidents un bijušais Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis
Foto: Paula Čurkste, LETA
ASV nekad nav atbalstījušas SKT. Tās gan parakstīja šīs tiesas statūtus (t. s. Romas statūtus), bet nekad nav tos ratificējušas. Jau tūlīt pēc pašreizējā ASV prezidenta stāšanās amatā 2025. gada februārī ASV ieviesa individuālas sankcijas pret atsevišķiem tiesnešiem, tostarp pret tiesas prezidenti Tomoko Akani, kā arī toreizējo prokuroru Karimu Khanu. Tagad, 9. oktobrī, īsi pēc tam, kad kļuva zināms, ka šogad Nobela Miera prēmija ir piešķirta šīs tiesas bijušajai tiesnesei Navanetemai Pilajai (pašreizējais ASV prezidents ir pārliecināts, ka šī prēmija pienācās viņam), ASV pirmo reizi ieviesa jaunas sankcijas pret visu SKT kā institūciju.
Galvenais ASV pārmetums SKT ir iebildumi pret to, ka saskaņā ar Romas statūtiem noteiktos apstākļos tiesa ir tiesīga izmeklēt starptautiskus noziegumus un izdot aresta rīkojumus pret tādām valstīm un to pilsoņiem, kuras nav Romas statūtu dalībnieces (piemēram, ASV, Izraēla, Krievija). Tā, piemēram, sakarā ar pamatotām aizdomām par ukraiņu bērnu prettiesisku deportāciju no okupētās Ukrainas teritorijas uz Krieviju 2023. gada 23. martā tika izdots aresta orderis pret Putinu, bet 2024. gada 21. novembrī sakarā ar aizdomām par noziegumiem pret cilvēcību Gazas joslā – pret Netanjahu. Ar šo nostāju ASV nevēlas pieļaut, ka kāda starptautiska tiesas institūcija var izmeklēt iespējamus ASV kā suverēnas lielvaras vai to pilsoņu, kā arī ASV sabiedroto noziegumus.
SKT ir šai situācijai principā sagatavota un turpina savu darbību neatkarīgi no ASV sankcijām. Eiropas Savienība šīs sankcijas ir nosodījusi un turpina tiesu atbalstīt. Tā ir apņēmusies veikt nepieciešamos pasākumus, lai Starptautiskā Krimināltiesa varētu savu darbību turpināt. Par juridiski stiprāko līdzekli Eiropas Savienība uzskata t. s. “bloķēšanas mehānismu” – tas ir regulējums, kas aizliedz Eiropas uzņēmumiem pakļauties ASV sankcijām. Par šī aizlieguma pārkāpumu draud sods. Tomēr jāatzīst, ka šis mehānisms spēj neitralizēt ASV sankciju juridisko iedarbību, taču īsti nespēj ietekmēt Eiropas uzņēmumiem ASV sankciju dēļ radušās negatīvās ekonomiskās sekas, piemēram, izslēgšanu no ASV tirgus.
Jānorāda, ka ASV ir noteikušas sešu mēnešu periodu, kad šīs jaunās sankcijas stāsies spēkā. Pa to laiku ir iespējams meklēt diplomātiskus risinājumus. Jācer, ka tādi tiks atrasti.
Šīs jaunās ASV sankcijas tieši neietekmē starptautisko kriminālizmeklēšanu par Krievijas noziegumiem pret Ukrainu. Arī šo noziegumu izmeklēšanai plānotais Īpašais tribunāls, kurš atradīsies Hāgā, Nīderlandē, un citi juridiskie mehānismi ir paredzēti Eiropas Padomes un Eiropas Savienības paspārnē. Ar ASV atbalstu tiem neviens nerēķinās, un tas arī nav vajadzīgs. Darbs pie Īpašā tribunāla statūtiem ir noslēdzies, un līdz gada beigām Nīderlandes valdība ir paredzējusi nākt klajā ar aprēķiniem par tā izmaksām.
