Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums paredz, ka pašvaldību vēlēšanās domi ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Parasti domes kārtējās vēlēšanas notiek jūnija pirmajā sestdienā, šogad tas būs 3. jūnijā. Katras republikas pilsētas un novada pašvaldības administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu.
Kas var piedalīties pašvaldību vēlēšanās?
Pašvaldību vēlēšanās ir tiesības piedalīties Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Balsstiesīgajiem vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas jābūt reģistrētai dzīvesvietai vai jāpieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrētam nekustamajam īpašumam attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Tāpat minētajiem pilsoņiem ir jābūt reģistrētiem Iedzīvotāju reģistrā. Būt reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā ir svarīgi, jo, neskatoties uz atbilstošu pilsonību un vecumu, persona varēs piedalīties pašvaldību vēlēšanās tikai tādā gadījumā, ja būs reģistrēta vēlētāju reģistrā. Persona nenonāks vēlētāju reģistrā, ja par viņu nav ziņas Iedzīvotāju reģistrā. Lūk, arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu.
Savukārt Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 6. pants paredz, ka pašvaldību vēlēšanās nevar piedalīties:
Iedzīvotāju reģistrs
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) norāda, ka "Iedzīvotāju reģistrs ir viena no valstiski nozīmīgākajām datubāzēm, kurā ievietota informācija par vairāk nekā 3 miljoniem personu". Reģistrs ir izveidots kā vienota valsts iedzīvotāju uzskaites sistēma. Tajā ir informācija par iedzīvotāju vārdu, uzvārdu, to maiņu, personas dzīvesvietu, personu apliecinošajiem dokumentiem u. c. Informāciju izmanto statistisku pētījumu veikšanai, nodokļu prognozēšanai, aprēķināšanai, kā arī vēlēšanu organizēšanai.
Vēlētāju reģistrs
Savukārt vēlētāju reģistrā jeb vienotajā vēlētāju uzskaites sistēmā iekļauj ziņas par pilsoņiem, kuriem ir tiesības piedalīties vēlēšanās. To izmanto Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Ziņas ir nepieciešamas arī lietošanai vēlēšanu iecirkņos, lai varētu izgatavot vēlētāju sarakstus.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) norāda, ka "šogad katru vēlētāju pašvaldību vēlēšanām iekļāva vēlēšanu iecirkņa sarakstā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai jau 5. martā, pēc tam sagatavoja un nosūtīja pa pastu balsstiesīgajiem iedzīvotājiem paziņojumu par vēlēšanām".
Vēlēšanu iecirknis
Atšķirībā no, piemēram, Saeimas vēlēšanām pašvaldību vēlēšanās vēlētājs var balsot tikai jau iepriekš noteiktā iecirknī. CVK iesaka: "Ir svarīgi laikus noskaidrot savu iecirkni un izvērtēt, vai vēlēšanu dienā vai kādā no iepriekšējās balsošanas dienām tas būs vēlētājam sasniedzams, varbūt labāk iecirkni ir nomainīt."
Iecirkņa noskaidrošana pašvaldību vēlēšanās ir vēlētāja atbildība. CVK informē, ka vēlēšanu iecirkni var mainīt līdz 16. maijam, izvēloties jebkuru citu iecirkni savā pašvaldībā vai pašvaldībā, kur vēlētājam pieder nekustamais īpašums.
Noskaidrot savu iecirkni vēlētāji var saņemtajā paziņojumā par pašvaldību vēlēšanām, PMLP mājaslapā vai pa tālruni 67049999. Savukārt iecirkni var mainīt gan elektroniski PMLP mājaslapā vai portālā www.latvija.lv, gan klātienē jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.
Lai samainītu iecirkni elektroniski, ir nepieciešams drošs elektroniskais paraksts vai internetbankas autentifikācija. Ja iecirkni vēlas mainīt klātienē, jāaizpilda pieteikums un jāuzrāda pase vai personas apliecība. Savukārt, mainot iecirkni uz citas pašvaldības iecirkni, kurā vēlētājam pieder nekustamais īpašums, papildus jāuzrāda arī īpašumtiesības apliecinošs dokuments – zemesgrāmata vai izziņa no zemesgrāmatas.
Vēlēšanu kārtība
Vēlēšanu dienā vēlēšanas notiek no plkst. 7.00 līdz 22.00. Pie ieejas vēlēšanu telpā katra iecirkņa komisija pārbauda, vai atnākušie pilsoņi ir attiecīgā vēlēšanu iecirkņa vēlētāji, kā arī šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāju alfabētiskā saraksta pieejamību, kurā norādīts vēlētāju vārds, uzvārds, dzimšanas datums un kārtas numurs vēlētāju sarakstā.
Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 28. pants paredz, ka pašvaldību vēlēšanās balsošana ir aizklāta. Vēlētājam ir jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments (pašvaldību vēlēšanās var uzrādīt gan pasi, gan personas apliecību - eID) un jānobalso reģistrētajā vēlēšanu iecirknī.
Nevar balsot vairākas reizes
Iepriekš minētais likums nosaka, ka attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklim jāpārliecinās, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju sarakstā un tajā nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās. Tas izslēdz iespēju vienam cilvēkam nobalsot vairākas reizes. Pēc tam vēlētājam jāparakstās, ka viņš ir saņēmis visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu vēlēšanu aploksni (apzīmogota aploksne ar attiecīgu iecirkņa komisijas zīmogu). Tajā vēlētājam ir jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso.
Atsevišķā istabā vai nodalījumā vēlētājam vienatnē jāieliek aploksnē viena vēlēšanu zīme un aploksne jāaizlīmē. Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu.
Atzīme "+" un svītrojums
CVK norāda: "Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē ietvertajiem kandidātiem, viņš svītro kandidāta vārdu un uzvārdu. Ja izsvītrots tikai kandidāta vārds vai uzvārds, uzskatāms, ka vēlētājs šo kandidātu neatbalsta. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu vēlēšanu zīmi."
Aizlīmētā aploksne vēlētājam vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē jāiemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē. Savukārt, ja pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aizlīmēšanas zīme vai vēlēšanu aploksne ir bojāta, vēlētājam ir jāizsniedz jauna vēlēšanu aploksne vai jaunas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.
Ja vēlēšanu telpās vēlētājs ierodas īsi pirms plkst. 22.00, tas ir, pirms vēlēšanu iecirkņa slēgšanas, personai ir tiesības nobalsot un nodot vēlēšanu zīmes.
Vēlēšanu kārtības uzraudzība
Kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Viņš nedrīkst pieļaut, ka tuvāk par 50 metriem no ieejas vēlēšanu iecirknī tiek ierobežota vēlēšanu brīvība un traucēta kārtība. Priekšsēdētājam arī jāraugās, lai nenotiktu aģitācija. Savukārt vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretāram vai citam pilnvarotam komisijas loceklim ir jāraksta vēlēšanu gaitas protokols, kura kārtību ir noteikusi CVK.
Netraucējot balsošanas norisi, to drīkst novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no vēlētāju apvienības, politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, CVK, attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas, kā arī plašsaziņas līdzekļiem. Savukārt par novērotāju nedrīkst būt attiecīgās domes deputātu kandidāts.
Ja vēlētāju neapmierina vēlēšanu norise, viņš var iesniegt sūdzību vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam. Sūdzību, kā arī tās saturu reģistrēs vēlēšanu gaitas protokolā. To izskatīs nekavējoties, un sūdzības iesniedzējam dos atbildi.
Informācija par deputātiem un priekšvēlēšanu programmām
Pašvaldību vēlēšanām iesniegtie kandidātu saraksti, ziņas par kandidātiem un priekšvēlēšanu programmas tiks publicētas CVK mājaslapā. Republikas pilsētās kandidātu sarakstus publicē izdevumā "Latvijas Vēstnesis", bet novados – pašvaldības izdevumā (ja tāda nav – citā vietējā laikrakstā). No 29. maija ar kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un priekšvēlēšanu programmām varēs iepazīties arī vēlēšanu iecirkņos.
