Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Viens no iemesliem, kādēļ Saeima var atlaist domi, – tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta (MK) noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Saistībā ar korupcijas skandālu Rīgas domes uzņēmumā “Rīgas satiksme” Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi un iesniegusi valdībā likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. LV portāls skaidro, kādos gadījumos Saeima var atlaist domi, vai šis ir tāds gadījums un kāda ir pašvaldības ārkārtas vēlēšanu kārtība.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktais kriminālprocess par amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistībā ar trim pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” (RS) veiktajiem iepirkumiem licis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam izvērtēt Rīgas domes (RD) atbildību šajā lietā un rosināt domes atlaišanu. Proti, šī gada 17. decembrī valdībā iesniegts likumprojekts par RD atlaišanu.
Kā norāda VARAM, likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz konstatētajiem likuma pārkāpumiem pašvaldības darbā, t.sk. pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzībā, kā arī izvērtēta RD atbildība RS lietā. Izstrādājot likumprojektu, ņemti vērā līdz šim konstatētie pārkāpumi, nepilnības un bezdarbība pašvaldības darba procesos. RD ieskatā neizpildās likuma “Par pašvaldībām” 91. panta pirmās daļas 1. punktā norādītais nosacījums domes atlaišanai, jo no likumprojekta anotācijas nevar secināt, kādā veidā RD atkārtoti nav pildījusi vai pārkāpusi normatīvo aktu prasības.
Likuma “Par pašvaldībām” 91. pants paredz, ka Saeima var atlaist domi, ja tā:
Savukārt likuma “Par pašvaldībām” 92. pants paredz, ka domi atlaiž ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz MK, proti, likumprojektu par domes atlaišanu valdība iesniedz Saeimā pēc savas iniciatīvas vai pēc ģenerālprokurora priekšlikuma. Tālāk Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc MK priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām. Proti, pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.
Vienlaikus minētais likums paredz – ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek. Pēdējās kārtējās pašvaldību vēlēšanas notika 2017. gada 3. jūnijā.
“Likumprojekta “Rīgas domes atlaišanas likums” mērķis ir novērst situāciju, ka RD pieļauj nelikumīgu rīcību un nenodrošina likumos noteikto pašvaldības funkciju izpildi,” skaidro VARAM sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Zaļepska. Anotācijā norādīts, ka, vērtējot Rīgas domes šī sasaukuma darbu, secināms, ka dome:
Saskaņā ar VARAM sniegto informāciju ministrija līdz šim ir vērsusies gan Valsts kontrolē (VK), gan tiesībsargājošās institūcijās, t.sk. prokuratūrā, par iespējamām prettiesiskām darbībām kā pašvaldībā, tā arī pašvaldības kapitālsabiedrībās. Vēl šī gada novembrī VARAM vērsās prokuratūrā par iespējamiem pārkāpumiem RD attiecībā uz pašvaldības mēra sēžu sasaukšanas neatbilstību normatīvajiem aktiem, izsludinot pārtraukumu uz nenoteiktu laiku. Tāpat ministrija ir vērsusies arī VK par apjomīgajām pašvaldības dotācijām RS.
“VARAM sagatavotais likumprojekts par RD atlaišanu ir pamatots nevis ar tiesiskiem, bet politiskiem apsvērumiem. Tas satur daudz apgalvojumu, kuri nav pamatoti ar konkrētiem faktiem,” uzskata RD. Saskaņā ar RD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja p.i. Uģa Vidauska sniegto informāciju likumprojekta anotācijā norādīts, ka, gatavojot likumprojektu, vērtēts gan RD darbs kopumā, gan arī atsevišķu Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonu darbība. Viņš stāsta, ka VARAM esot saņemti daudzi privātpersonu un domes deputātu iesniegumi, kuros norādīts uz iespējamiem pārkāpumiem, taču turpmākais likuma anotācijas teksts nesatur nekādu konkrētu informāciju, kas apstiprinātu un pierādītu to esamību.
RD vērš uzmanību uz likuma “Par pašvaldībām” 49. panta pirmo daļu, proti, nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu darbību ar motivētu rīkojumu aptur vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Šīs pilnvaras ministrs ir izmantojis vienu reizi attiecībā uz RD grozījumiem Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumā. Pēc minētā rīkojuma dome izdarīja izmaiņas pašvaldības nolikumā, novēršot ministra rīkojumā norādītos trūkumus, turpina U. Vidauskis. Viņš norāda, ka, izņemot iepriekš minēto gadījumu, likumprojekta anotācijā nav norādīts neviens RD pieņemts nelikumīgs lēmums vai izdoti nelikumīgi saistošie noteikumi.
“Savukārt attiecībā uz anotācijā minētajiem pārmetumiem par to, ka RD nav nodrošinājusi labu pārvaldību RS un nav pienācīgi pildījusi likuma “Par pašvaldībām” 14. panta otrās daļas 3. un 6. punkta prasības, argumentiem jābūt pamatotiem ar konkrētiem faktiem, nevis atsaucēm uz plašsaziņas līdzekļos publicētiem viedokļiem un vārdos neminētu RD deputātu iesniegumiem,” skaidro U. Vidauskis.
RD ieskatā neizpildās likuma “Par pašvaldībām” 91. panta pirmās daļas 1. punktā norādītais nosacījums domes atlaišanai, jo no anotācijas nevar secināt, kādā veidā RD atkārtoti nav pildījusi vai pārkāpusi Satversmi, likumus vai MK noteikumus, kā arī nav minētas konkrētas pārkāptās tiesību normas. RD uzskata, ka vispārīga norāde uz normatīvo aktu un valsts pārvaldes principu pārkāpšanu nevar būt par pietiekamu pamatojumu likumīgi ievēlētas pašvaldības domes atlaišanai.
Atbilstoši iepriekš sniegtajai informācijai RD ir pamats apgalvot, ka likumprojekta tapšanas patiesie motīvi ir vēlme politiski izrēķināties ar RD pozīcijas partijām, ko apliecina fakts, ka likumprojekts sagatavots tieši pēc 2018. gada 15. decembrī notikušā Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kongresa. “Notiekošais ir Nacionālās apvienības politiskais šovs. Likumprojekta teksts ir juridiski nepamatots, tas ir sagatavots pa nakti pēc partijas kongresa norādījuma,” uzskata RD priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērināts advokāts Imants Muižnieks apstiprina, ka pamatu un kārtību domes atlaišanai nosaka likuma “Par pašvaldībām” XII nodaļa. Proti, 91. panta pirmā daļa paredz iespēju atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, MK noteikumus, tiesas spriedumus. Pēc I. Muižnieka domām, šī norma primāri būtu saistāma ar likuma “Par pašvaldībām” 15. pantu, kurš definē pašvaldības autonomās funkcijas: “Tikai gadījumā, ja ir konstatējama atkārtota likuma pārkāpšana pašvaldības autonomo funkciju pildīšanā, precīzāk – nepildīšanā, ministrija var nākt klajā ar ierosinājumu domi atlaist.”
Arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors (LLPA) Viktors Valainis vēstulē MK vērš uzmanību, ka likumprojekta anotācijā domes atlaišana ir pamatota ar iespējamiem pārkāpumiem, nevis tiesiskiem iemesliem. Proti, LLPA uzskata, ka likumprojekts par RD atlaišanu nav atbalstāms. V. Valainis norāda, ka LLPA ieskatā, pirms nav atzīta RD vaina saskaņā ar likumu, dome nav uzskatāma par vainīgu, jo jāievēro nevainīguma prezumpcijas princips, kas nostiprināts ne tikai Satversmē, bet arī vairākās Latvijai saistošās starptautiskajās tiesību normās.
Zvērināts advokāts I. Muižnieks uz perspektīvu atlaist domi raugās skeptiski, jo, formāli tulkojot šo normu, tā varētu notikt tikai tad, ja pašvaldība zaudētu divus secīgus tiesas procesus, kuros atzīts, ka pieņemtie lēmumi bijuši prettiesiski, un tad jau ministrija varētu rosināt domes atlaišanu. Vienlaikus aizejošās valdības vadītājs Māris Kučinskis plašsaziņas līdzekļiem norāda, ka RD priekšsēdētājam būtu jāatkāpjas no amata, tomēr viņš nesteigsies MK darba kārtībā iekļaut VARAM sagatavoto likumprojektu par domes atlaišanu, kamēr to nebūs kārtīgi izvērtējuši juristi.
“Nav pieļaujama situācija, ka laikā, kad tiesībsargājošās institūcijas veic procesuālās darbības pašvaldības uzņēmumā, kur min, iespējams, pat mākslīgu iepirkumu sadārdzinājumu 5–7% apmērā, Rīgas dome neuzņemas atbildību par notiekošo, tā vietā sasaucot formālu sēdi “uzticības” izteikšanai priekšsēdētājam,” uzskata K. Gerhards.
Kā stāsta I. Muižnieks, pašvaldības domei ir samērā plaša kompetence, kas noteikta likumā “Par pašvaldībām”. Likuma 21. pants paredz, ka dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā [..], tostarp dome var pieņemt arī politiskus lēmumus. “Balsojums par atbalstu domes priekšsēdētājam ir uzskatāms par politisku lēmumu, savukārt šāda lēmuma pieņemšanas pamatojuma norādīšanu likums neprasa, skaidro zvērināts advokāts. Viņš turpina, ka šāda prakse nav izplatīta, tomēr nesaskata tiesiskus iemeslus, kas traucētu lēmuma pieņemšanai.
Rīgas domes opozīcijai 14. decembrī pametot ārkārtas domes sēdi, Rīgas domes priekšsēdētājs N. Ušakovs izturēja deputātu uzticības balsojumu un saglabāja domes priekšsēdētāja amatu.
Ārkārtas pašvaldību vēlēšanas nav definētas normatīvajos aktos, skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa. Viņa norāda, ka domes atlaišanas gadījumā juridiski to sauks – jaunas domes vēlēšanas.
Tiesību aktos, kas nosaka pašvaldību vēlēšanu kārtību, ir atrodamas atsauces uz četriem vēlēšanu veidiem:
Kā stāsta K. Bērziņa, kārtējo, atkārtotu un jaunu domes vēlēšanu rīkošana neatšķiras, savukārt dienu, kad notiek jaunas domes vēlēšanas, nosaka Saeima. LV portāls jau iepriekš rakstīja, kam ir tiesības balsot un kā notiek balsošana pašvaldību vēlēšanās.
VARAM norāda, ka jaunas vēlēšanas, kad ar Saeimas lēmumu ir atlaista dome, ir notikušas 2003. gadā Rendas pagastā un 2008. gadā Ķekavas pagastā. K. Bērziņa papildina, ka jaunas pašvaldību vēlēšanas ārpus kārtas ar Saeimas lēmumu rīkoja arī Rojas novadā un Mērsraga novadā 2010. gadā, taču šīm vēlēšanām iemesls nebija domes atlaišana, bet novada sadalīšanās divos mazākos novados.
