Publiskas personas mantas atsavināšanas likums paredz kārtību, kas nosaka publiskas personas, tostarp pašvaldības, rīcību ar tās mantu. Atvasinātas publiskas personas (pašvaldības) mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai atvasinātajai publiskajai personai (pašvaldībai) vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai. 

Saskaņā ar likuma 4. panta ceturto daļu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt publiskajai personai piederošo nekustamo īpašumu. Zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašniekam ir iespēja arī nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savas ēkas (būves) daļai. 

Kārtību, kādā Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – likums) 4. panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinājumu, kā arī kārtību, kādā tiek izskatīti saņemtie atsavināšanas ierosinājumi un pieņemts lēmums par publiskas personas mantas nodošanu atsavināšanai vai atsavināšanas ierosinājuma atteikumu un tiek atcelts lēmums par publiskas personas mantas nodošanu atsavināšanai, paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”. 

Lēmumu par pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu var pieņemt pašvaldības dome (Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 16. punkts un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmā daļa).  

Lai risinātu minēto jautājumu par zemes iegūšanu īpašumā, ar iesniegumu par atsavināšanu jāvēršas pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā nekustamais īpašums atrodas.  

Pirmpirkuma tiesības uz apbūvēto zemesgabalu ir zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašniekam, kuras pārdod par brīvu cenu. Apbūvētais zemesgabals netiek pārdots citām personām.

Vairāk informācijas pieejams LV portāla publikācijā “Kā no pašvaldības atpirkt zemi vai būvi”.