Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 6. decembrī nāca klajā ar paziņojumu, ka izstrādājusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Tikmēr dienu iepriekš, 5. decembrī, Saeimā tika iesniegti divi citi likumprojekti, kas, piemēram, paredz jauno domi ievēlēt uz atlaistās domes atlikušo, kā arī nākamo četru gadu termiņu, ja atlaišanas brīdī līdz kārtējām vēlēšanām atlikuši 9–24 mēneši. Tādā gadījumā maksimālais jaunievēlētās domes termiņš varētu sasniegt pat 6 gadus. Viens no likumprojekta autoriem, Saeimas deputāts Daniels Pavļuts, gan noliedz, ka izmaiņas plānotas saistībā ar Rīgas domes atlaišanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce publiski ir skaidrojis, ka pēdējo astoņu mēnešu laikā VARAM ir vairākkārt uzstājīgi vērsusi Rīgas domes (RD) uzmanību uz pārkāpumiem, kas saistīti ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu Rīgas teritorijā.
Kā zināms, Rīgas pašvaldībā izsludinātā ārkārtas situācija saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas krīzi tika pagarināta vēl uz trīs mēnešiem – līdz 2020. gada 12. martam. Ministrs uzskata, ka RD darbība ne tikai ir nelikumīga, bet arī neatbilst sabiedrības interesēm. VARAM, veicot RD pārraudzību likumā “Par pašvaldībām” noteikto pilnvaru ietvaros, pašvaldības darbā konstatējusi vairākkārtējus normatīvo aktu pārkāpumus visā 2017. gadā ievēlētās RD darbības laikā.
6. decembrī VARAM nāca klajā ar paziņojumu, ka izstrādājusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Šobrīd notiek likumprojekta saskaņošana starp ministrijām, un publiski likumprojekts būs pieejams pēc tā iesniegšanas Ministru kabinetā (MK).
Tikmēr dienu iepriekš Saeimā tika iesniegti piecu deputātu – Daniela Pavļuta, Jāņa Dombravas, Ainara Latkovska, Jutas Strīķes un Ērika Pucena – likumprojekti (“Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” un “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”), kuri rosina mainīt jaunievēlētās domes pilnvaru termiņu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas (VPPK) sēdē 10. decembrī vairāki deputāti, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība pauda bažas, vai tikai iesniegtie likumprojekti nav izstrādāti vienai konkrētai pašvaldībai. Tādā gadījumā neesot saprotams, kāpēc paralēli iesniegtie likumprojekti tiek skatīti bez likumprojekta par RD atlaišanu. Proti, pēdējais vēl publiski nav pieejams.
Daniels Pavļuts, reaģējot uz pārmetumiem, uzsvēra, ka šie priekšlikumi attiecas uz visu pašvaldību sistēmu kopumā, proti, pašvaldību ievēlēšanas kārtību. Viņaprāt, tā kā likumprojekts par RD atlaišanu vēl nav skatīts Ministru kabineta sēdē, iepriekš minētos likumprojektus skatīt kopsakarā ar iespējamo RD atlaišanu neesot pamata. Tiesa, esot jāņem vērā arī situācija RD, kas šādā gadījumā būtu konkrēts precedents un liktu apzināt riskus, atzina D. Pavļuts.
Tikmēr vairākums Saeimas VPPK sēdē klātesošo pauda neizpratni par likumprojektu steidzamību, norādot, ka šo dokumentu ātrā iekļaušana Saeimas komisijas darba kārtībā liek domāt par pretējo, proti, ka likumprojekti tomēr ir cieši saistīti ar plānoto RD atlaišanu.
Likuma “Par pašvaldībām” 91. pants paredz, ka Saeima var atlaist domi četros gadījumos:
Minētā likuma 92. panta pirmā daļa noteic, ka domi atlaiž ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets. Likumprojektu par domes atlaišanu Ministru kabinets iesniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc ģenerālprokurora priekšlikuma.
Kā zināms, likumprojektu par RD atlaišanu VARAM iesniedza Ministru kabinetā arī pirms gada, 2018. gada 17. decembrī, bet toreiz tas neguva atbalstu. Sīkāku informāciju par Saeimas tiesībām atlaist domi, toreizējo VARAM pamatojumu un citu ekspertu viedokli par RD atlaišanu var meklēt LV portāla publikācijā.
Likuma “Par pašvaldībām” 92. panta trešā daļa paredz, ka Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.
“Tā kā likumprojektu par domes atlaišanu iesniedz Ministru kabinets, tas arī ieteiks pagaidu administrācijas sastāvu, kuru Saeima iecels ar likumu,” LV portālam skaidro Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērināts advokāts Imants Muižnieks.
No iepriekš minētā izriet, ka pagaidu administrācija ir Saeimas iecelta valsts pārvaldes institūcija, kura terminēti darbojas attiecīgās pašvaldības vārdā un tās kompetences ietvaros, turpina I. Muižnieks.
Likums nereglamentē, kuras personas obligāti būtu iekļaujamas pagaidu administrācijas sastāvā. I. Muižnieks pieļauj, ka tās sākotnējo sastāvu visdrīzāk ieteiks VARAM, bet valdība un Saeima var veikt korekcijas.
Arī VARAM skaidro, ka normatīvajos aktos nav noteikts, kādam jābūt pagaidu administrācijas sastāvam, taču J. Pūce paudis, ka administrācijā vajadzētu darboties civildienesta ierēdņiem, kas spēj risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi.
Tas, ka pagaidu administrācijā strādātu profesionāli civildienesta ierēdņi, I. Muižnieka ieskatā ir saprātīgi un lietderīgi, jo tā iespējams norobežoties no tiešas politiskās ietekmes (vismaz teorētiski) un koncentrēties uz kvalitatīvāku pašvaldības funkciju izpildi. Proti, pašvaldības pagaidu administrācija ir nevis iedzīvotāju vēlēta, bet gan Saeimas (pēc MK priekšlikuma) iecelta.
Pašvaldības pagaidu administrācijas kompetencē ietilpst visi tie paši jautājumi, kurus ikdienā risina pašvaldība. Proti, pašvaldības domes ekskluzīvā kompetence jeb jautājumi, par kuriem var lemt tikai dome, ir noteikti likuma “Par pašvaldībām” 21. pantā, kā arī citos likumos.
Tas nozīmē – ieceļot attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju, tai būtu tiesības, piemēram, apstiprināt pašvaldības nolikumu, budžetu un tā grozījumus, teritorijas attīstības programmu un plānojumu, lemt par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu, kā arī izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes, kapitālsabiedrības, biedrības un nodibinājumus u. c.
Kā skaidro VARAM, pašvaldības kompetence tiek nodota pagaidu administrācijai, lai nodrošinātu pašvaldības darba nepārtrauktību līdz ārkārtas vēlēšanās ievēlētās domes sanākšanai uz pirmo domes sēdi. Proti, pašvaldības administrācija, iestādes un institūcijas tādā gadījumā turpina pildīt tām noteiktos pienākumus tāpat kā pirms domes atlaišanas un pagaidu administrācijas iecelšanas.
VARAM norāda, ka domes priekšsēdētājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus pilda pagaidu administrācijas vadītājs. “Pagaidu administrācija ir spējīga nodrošināt pilnvērtīgu pašvaldības pārvaldīšanu un pieņemt jebkuru domes ekskluzīvā kompetencē esošu lēmumu,” uzsver VARAM.
Pašreizējais regulējums (likuma “Par pašvaldībām” 92. panta otrā daļa) paredz, ka termiņu, kādā jānotiek jaunām pašvaldību vēlēšanām, nosaka Saeima, izņemot, ja līdz kārtējām vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, – tādā gadījumā jaunas vēlēšanas netiek organizētas.
Savukārt Saeimā iesniegtajā likumprojektā “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” paredzēts līdzšinējo kārtību mainīt, proti, noteikt, ka gadījumā, ja līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām palikuši:
Saeimā iesniegtais priekšlikums nozīmē, ka otrajā gadījumā maksimālais jaunievēlētās domes termiņš varētu sasniegt pat 6 gadus.
Lai gan likumprojekts par RD atlaišanu publiski vēl nav pieejams, atbilstoši VARAM sniegtajai informācijai zināms, ka tajā par jaunās Rīgas domes vēlēšanu datumu ir noteikts 2020. gada 29. februāris. Ja Saeima paredzēto vēlēšanu datumu nemainīs, saskaņā ar šībrīža normatīvo aktu regulējumu Rīgā pagaidu administrācija darbotos 15 mēnešus.
Šobrīd Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 1. pants noteic, ka domes kārtējās vēlēšanas notiek jūnija pirmajā sestdienā, tātad nākamās kārtējās domes vēlēšanas notiks 2021. gada 5. jūnijā.
Pēc VARAM un likumprojektu iesniedzēju domām, 15 mēnešu pagaidu administrācijas darbības termiņš ir nesamērīgi ilgs, jo tas nozīmē, ka vairāk nekā gadu pašvaldību vadītu cilvēki, kuri nav ievēlēti, bet pilda visas iepriekš ievēlētās domes funkcijas, tiesības un pienākumus.
Kā skaidro VARAM, pašvaldības dome ir pašvaldības iedzīvotāju politiskās pārstāvības orgāns: “No demokrātijas virsprincipiem izriet valsts varas leģitimitātes princips, kas nodrošina, ka suverēnās valsts varas nesējai – tautai – ir jābūt ietekmei uz lēmumu pieņemšanu valstī, arī savā pašvaldībā.”
Pēc ministrijas domām, visefektīvākā pašvaldības darba kontroles forma ir pašvaldību vēlēšanas, kas dod iespēju novērtēt pašvaldības pārstāvniecības institūcijas darbības atbilstību kopienas iedzīvotāju un valsts interesēm un vēlēšanās pieņemt lēmumu, vai atjaunot “uzticības mandātu” un ļaut pārstāvjiem turpināt darbu.
Arī I. Muižnieks uzskata, ka pagaidu administrācijas darbības termiņa samazināšana jāvērtē pozitīvi, jo 15 mēneši patiešām ir nesamērīgi ilgs termiņš, kad pašvaldību vada nevis ievēlēta, bet gan iecelta institūcija. Taču domes pilnvaru pagarināšana bez kārtējām vēlēšanām zvērināta advokāta ieskatā gan ir nevēlams jauninājums normatīvajos aktos, jo tas deformēšot 4 gadu politisko ciklu pašvaldību darbā.
VARAM norāda, ka atbilstoši saņemtajai informācijai no Centrālās vēlēšanu komisijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas kopējās 2020. gada 29. februārī iespējamo vēlēšanu izmaksas RD atlaišanas gadījumā varētu būt 1,54 miljoni eiro.
Savukārt Saeimas VPPK deputāti 10. decembra sēdes diskusiju lēma turpināt trešdien, 11. decembrī, kurā plānots uzklausīt Saeimas Juridiskā biroja un Valsts prezidenta padomnieka tiesību politikas jautājumos Jāņa Plepa viedokli.
Turpinājumā LV portāls plašāk skaidros likumprojektos “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” un “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” paredzētās izmaiņas un to nepieciešamību, kā arī apkopos dažādu institūciju pārstāvju sniegto viedokli.
