SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
25. februārī, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Pašvaldības
4
4

Stājas spēkā Rīgas domes atlaišanas likums

Stājas spēkā 25.02.2020.

2020. gada pavasarī ievēlēto jauno Rīgas domi pārvēlēs tikai 2025. gada 7. jūnijā, jo jaunievēlētā Rīgas dome atbilstoši veiktajām izmaiņām normatīvajos aktos strādās gan atlaistās domes atlikušo termiņu, gan nākamo – kārtējo – vēlēšanu četru gadu pilnvaru termiņu.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Neraugoties uz priekšvēlēšanu aģitāciju, kas Latvijas galvaspilsētā jau kādu laiku liecina par savu klātbūtni, tikai šodien, 2020. gada 25. februārī, oficiāli stājas spēkā Rīgas domes atlaišanas likums, ar ko Saeima atlaiž Rīgas domi un Rīgas pilsētas pašvaldībā ieceļ pagaidu administrāciju trīs locekļu sastāvā.

īsumā
  • Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc MK priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju.
  • Jaunās Rīgas domes vēlēšanas notiks 2020. gada 25. aprīlī.
  • Jaunievēlētās domes pilnvaru termiņš būs ilgāks nekā līdz šim.
  • Pavasarī ievēlēto jauno Rīgas domi pārvēlēs tikai 2025. gada 7. jūnijā.
  • Centrālajai vēlēšanu komisijai vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā jāizsludina ne vēlāk kā piektajā dienā pēc Rīgas domes atlaišanas likuma stāšanās spēkā.

Rīgas domes atlaišanas likuma 1. pantā noteikts, ka ar šo likumu Saeima atlaiž Rīgas domi, ņemot vērā, ka pašvaldība:

  • nav spējīga pieņemt lēmumus, jo trīs sēdēs pēc kārtas nav piedalījusies vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita;
  • pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda pašvaldības autonomo funkciju – sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu.

Likuma “Par pašvaldībām” 91. pants paredz, ka Saeima var atlaist domi, ja tā:

  • atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta (MK) noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus;
  • atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, MK, ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas kompetencē;
  • divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas;
  • nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita.

Pagaidu administrācija un tās sastāvs

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 92. panta trešo daļu Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc MK priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunajām domes vēlēšanām.

LV portāls jau rakstīja, ka pagaidu administrācija ir Saeimas iecelta valsts pārvaldes institūcija, kura terminēti darbojas attiecīgās pašvaldības vārdā un tās kompetences ietvaros. Rīgas domes atlaišanas likuma 2. pantā noteikts, ka Rīgas pilsētas pašvaldībā tiek iecelta pagaidu administrācija šādā sastāvā:

  • pagaidu administrācijas vadītājs – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics;
  • pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks – Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš;
  • pagaidu administrācijas loceklis – Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktores vietnieks Aleksejs Remesovs.

Jaunās Rīgas domes vēlēšanas – 2020. gada 25. aprīlī

Rīgas domes atlaišanas likuma 5. panta pirmajā daļā paredzēts, ka Rīgas domes vēlēšanas notiek pirmajā sestdienā, kas iestājas pēc diviem mēnešiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas. Tas nozīmē, ka jaunās Rīgas domes vēlēšanas notiks 2020. gada 25. aprīlī.

Pagaidu administrācijas un jaunievēlētās domes pilnvaru termiņu nosaka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums. Proti, pagaidu administrācija darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome. Atbilstoši minētā likuma 45. panta pirmajai daļai uz pirmo domes sēdi jaunievēlētos deputātus uzaicinās Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas.

Rīgas domi pārvēlēs tikai 2025. gadā

Savukārt jaunievēlētās domes pilnvaru termiņš būs ilgāks nekā līdz šim. LV portāls jau rakstīja, ka 2020. gada 22. februārī stājās spēkā izmaiņas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Turpmāk, ja līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām būs palikuši:

  • vairāk nekā 24 mēneši – tiks finansēta jaunu vēlēšanu organizēšana un ievēlētā dome strādās līdz kārtējām vēlēšanām;
  • 9–24 mēneši – tiks finansēta jaunu vēlēšanu organizēšana, bet ievēlētā dome strādās atlaistās domes atlikušo termiņu un nākamo (kārtējo vēlēšanu) četru gadu pilnvaru termiņu (šādā gadījumā maksimālais domes ievēlēšanas termiņš var būt 6 gadi);
  • mazāk nekā 9 mēneši – jaunas domes vēlēšanas netiks organizētas un likumā noteiktās funkcijas līdz kārtējām vēlēšanām nodrošinās pagaidu administrācija.

Likums noteic, ka pašvaldību kārtējās vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem jūnija pirmajā sestdienā. Nākamās kārtējās pašvaldību vēlēšanas notiks 2021. gada 5. jūnijā, bet aiznākamās – 2025. gada 7. jūnijā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, 2020. gada pavasarī ievēlēto jauno Rīgas domi pārvēlēs tikai 2025. gada 7. jūnijā, jo jaunievēlētā Rīgas dome atbilstoši veiktajām izmaiņām normatīvajos aktos strādās gan atlaistās domes atlikušo termiņu, gan nākamo – kārtējo – vēlēšanu četru gadu pilnvaru termiņu. 2021. gada 5. jūnijā Rīgas dome netiks vēlēta.

Pagaidu administrāciju finansēs Rīgas pašvaldība

Rīgas domes atlaišanas likuma 6. pantā paredzēts, ka pagaidu administrācijas darbību nodrošina un finansē no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem. Atlīdzība pagaidu administrācijai nosakāma pēc analoģijas ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un komiteju vadītājiem paredzēto atlīdzību, piemērojot šādus koeficientus:

  • pagaidu administrācijas vadītājam – mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 3,64;
  • pagaidu administrācijas vadītāja vietniekam – mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 3,2;
  • pagaidu administrācijas loceklim – mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 2,55.

Vēlēšanas jāizsludina ne vēlāk kā piektajā dienā

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā jāizsludina ne vēlāk kā piektajā dienā pēc Rīgas domes atlaišanas likuma stāšanās spēkā.

CVK mājaslapā norādīts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām nosūtīs vēlētājam pa pastu uz viņa dzīvesvietas adresi Rīgā informāciju par to, kura iecirkņa vēlētāju sarakstā viņš iekļauts. Savu iecirkni no 2020. gada 26. marta vēlētāji varēs noskaidrot arī CVK mājaslapā vai zvanot uz CVK uzziņu tālruni.

Proti, pašvaldību vēlēšanās vēlētājam jābalso savā vēlēšanu iecirknī, citā iecirknī varēs balsot, ja tas no 26. marta līdz 11. aprīlim būs nomainīts uz jebkuru citu balsošanai ērtu iecirkni.

Tiesības piedalīties jaunās Rīgas domes vēlēšanās būs Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (no 2020. gada 26. janvāra) vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU