SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
Šodien
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Pašvaldības

Kapsētu likuma projekts: vienots tiesiskais regulējums visām pašvaldībām, bet ne privātajām kapsētām

FOTO: Diāna Lozko, LETA.

Latvijā šobrīd nav vienota tiesiskā regulējuma, kas noteiktu pašvaldību pienākumus un tiesības apbedīšanas jautājumos, tāpēc pašvaldības ar nepacietību gaida jauno Kapsētu likumu. Saeima 2025. gada 18. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, taču sagaidāms, ka uz otro lasījumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tiks iesniegti un izskatīti vairāki priekšlikumi. Komisijas sēdē tika norādīts, ka būs vajadzīga diskusija par pretrunām, kas veidojas starp situāciju Rīgā un citās pašvaldībās, kā arī par privāto kapsētu tiesiskā regulējuma nepieciešamību. 

Šobrīd tādi jautājumi kā kapsētu ierīkošana, uzturēšana, paplašināšana, kapavietu piešķiršana un citi ar kapsētu pārvaldību saistīti aspekti tiek regulēti katras pašvaldības atsevišķi izdotajos saistošajos noteikumos. 

Likumprojekta “Kapsētu likums” anotācijā papildus uzsvērts, ka pašlaik ārējie normatīvie akti neregulē šādus jautājumus: 

  • neidentificētu mirušo, tostarp mirušo, kuram nav piederīgo, apbedīšanu vai kremēšanu; 
  • kārtību, kādā pašvaldības apkopo informāciju par kapsētās veiktajiem apbedījumiem un kolumbārijos izvietotajām urnām. 

Tāpat Latvijā netiek regulēta ziņu aktualizācija Fizisko personu reģistrā par: 

  • Latvijas teritorijā vai ārvalstīs veiktu reģistrētas mirušās personas apbedīšanu vai kremāciju; 
  • Latvijas teritorijā veiktu nezināma (neidentificēta) mirušā apbedīšanu vai kremāciju. 

Pašvaldībās kapsētu regulējumi ir ļoti atšķirīgi  

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, katras pašvaldības pieeja kapsētu darbības un uzturēšanas jautājumos atšķiras: 

“Pašvaldībās tiek pieņemts atšķirīgs regulējums attiecībā uz kapavietas piešķiršanas un mirušo apbedīšanas kārtību, laika periodu virsapbedījumu veikšanai, prasībām kapavietu uzturēšanai un virknē citu jautājumu. Vienlaikus kapsētu izveidošanas un uzturēšanas, kā arī kapavietu piešķiršanas jautājumi nav tik specifiski, lai katrai teritorijai noteiktu atšķirīgu regulējumu. Minētos jautājumus ir iespējams un ir nepieciešams regulēt vienoti, tādējādi mazinot normatīvismu un sekmējot tiesisko skaidrību iedzīvotājiem par viņu tiesībām un pienākumiem.” 

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) LV portālam apstiprina, ka pašvaldībās atšķiras kapavietu piešķiršanas un uzturēšanas prasības, virsapbedījumu termiņi un apbedījumu reģistrēšanas kārtība, kas rada neskaidrības iedzīvotājiem, kā arī nevienlīdzīgu pieeju: 

“Vienots likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas un skaidru un saprotamu kārtību kapavietu piešķiršanā, uzturēšanā un apbedīšanā, kā arī lai sakārtotu kapsētu infrastruktūru un uzskaiti valstī.” 

Arī Valsts kontroles 2018. gada 7. februāra informatīvajā ziņojumā “Kapsētu saimniecība Latvijā” norādītas vairākas būtiskas problēmas: 

  • neskaidri kapavietu iegūšanas, apbedījumu reģistrācijas un uzskaites noteikumi;
  • strīdīga situācija par pašvaldību noteikto iedzīvotājam obligāti veicamo maksājumu veidiem un to apmēru; 
  • neskaidrības pašvaldību tiesību un pienākumu apjomā kapsētu apsaimniekošanā, it īpaši rīcībai ar ilgstoši nekoptām kapavietām. 

Ko regulēs Kapsētu likums 

Likumprojekta “Kapsētu likuma” mērķis ir nodrošināt kultūrvēsturiskajām tradīcijām atbilstošu pašvaldību kapsētu izveidošanas un uzturēšanas, kā arī kapavietas piešķiršanas kārtību, ievērojot ikviena cilvēka tiesības uz kapavietu un cieņpilnu attieksmi pēc nāves.  

Plānots, ka jaunais likums noteiks: 

  • pamatprasības kapsētas izveidošanai, paplašināšanai, uzturēšanai un slēgšanai; 
  • elektronisku pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra vešanas kārtību; 
  • pamatprasības kapavietas piešķiršanai un uzturēšanai; 
  • pašvaldības, kapsētas apsaimniekotāja un kapavietas turētāja kompetenci; 
  • pamatprasības apbedīšanai un pārapbedīšanai; 
  • ziņu aktualizēšanas kārtību Fizisko personu reģistrā. 

“Pašvaldībām būs pienākums izveidot un uzturēt elektroniskus kapsētu apbedījumu reģistrus, kuros tiks reģistrēts mirušā vārds, uzvārds, dzimšanas un miršanas datums, apbedīšanas vieta un datums. 

Tāpat likumprojektā noteikts pienākums aktualizēt ziņas Fizisko personu reģistrā par visiem Latvijā veiktajiem apbedījumiem un kremācijām attiecībā uz tām personām, kas ir reģistrētas minētajā reģistrā. Izmaiņas nostiprinās vienotu kārtību kapavietu piešķiršanai, tostarp paredzot iespēju rezervēt blakus esošas kapavietas dzimtas apbedījumiem, kā arī definēs kapavietu uzturēšanas prasības un noteiks procedūru, kādā pašvaldība var atzīt kapavietu par nekoptu un atņemt tās izmantošanas tiesības,” norāda VARAM. 

Atbilstoši likumprojekta 10. pantam kapsētas apsaimniekotājam ne retāk kā vienu reizi gadā, no 1. aprīļa līdz 1. novembrim, būs jāapseko kapi un jāinformē pašvaldība par ilgstoši nekoptām kapavietām. Pašvaldība par kapavietas izmantošanas tiesību atņemšanu varēs lemt, ja kapavieta netiks sakopta triju gadu laikā, kā arī varēs šīs tiesības atjaunot pēc atdusas vietas sakopšanas. 

Šobrīd plānotās izmaiņas paredz, ka šis likums attieksies tikai uz pašvaldību kapsētām, izņemot prasības par ziņu aktualizēšanu Fizisko personu reģistrā, kas būs saistošas arī citu kapsētu īpašniekiem un kremācijas pakalpojuma sniedzējiem. 

Nav skaidra kārtība, vai un kā varēs piešķirt kapavietu par īpašiem nopelniem 

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) speciāliste juridiskajos jautājumos Ineta Vašuka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē 9. septembrī norādīja, ka, virzot likumprojektu uz otro lasījumu, būs nepieciešamas diskusijas par pretrunām, kas veidojas starp situāciju Rīgā un citās pašvaldībās, piemēram, par kapavietu piešķiršanu par īpašiem nopelniem valsts labā. Viņasprāt, no šādas prakses vai nu ir jāatsakās, vai arī jāparedz pašvaldībām tiesības par to lemt individuāli. 

Pašlaik Rīgas domes saistošo noteikumu “Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi” 17. punkts paredz, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde (turpmāk – Kapsētu pārvalde) var piešķirt kapavietu (nosakot kapavietas izmērus) daļēji slēgtā kapsētā mirušajam, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā. Kapavieta tiek piešķirta, pamatojoties uz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu. 

Kapsētu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Gints Zēla komisijas sēdē norādīja, ka Rīgā bieži tiek skatīti jautājumi par kapavietu piešķiršanu sakarā ar īpašiem nopelniem: “Atbilstoši šībrīža likumprojekta redakcijai pilsēta vairs nespēs nodrošināt šāda veida tiesību institūtu.” 

Arī, viņaprāt, šis jautājums ir diskusijas vērts: “Vai nu mēs atsakāmies no kapavietu piešķiršanas par īpašiem nopelniem, vai arī pašvaldībām dodam tiesības šādos gadījumos pašām noteikt attiecīgo kārtību.” 

Vai tiesiskais regulējums vajadzīgs arī privātajām kapsētām 

G. Zēla komisijā vērsa uzmanību arī uz nepieciešamību pēc privāto kapsētu tiesiskā regulējuma: 

“Pēdējos gados Rīga ir saņēmusi vairākus iesniegumus no privātiem uzņēmumiem, kuri pilsētā vēlētos attīstīt apbedīšanas pakalpojumus, t. sk. kapsētas un kolumbārijus.” 

Viņaprāt, jaunais Kapsētu likums ir tas normatīvais akts, kuram vajadzētu vismaz vispārīgi regulēt arī privātās kapsētas. “Iniciatīva no privātajiem uzņēmumiem ir jūtama. Pašvaldība vēlētos atbalstīt to, ka pilsētā tiktu veicināti apbedīšanas pakalpojumi, bet nav normatīvā regulējuma, kas sakārtotu arī šo jomu.” 

Proti, pieņemot likumprojektu šībrīža redakcijā, privātās kapsētas paliks ārpus likuma tvēruma, izņemot prasību par ziņu aktualizēšanu Fizisko personu reģistrā. 

Vienlaikus atbilstoši anotācijā norādītajam likumprojekta izstrādes gaitā Tieslietu ministrija veica reliģisko organizāciju aptauju, kurā netika konstatēta nepieciešamība izstrādāt un virzīt tiesisko regulējumu civiltiesību un reliģisko tiesību, kā arī reliģisko lietu jomā saistībā ar privātu kapsētu izveidošanu un uzturēšanu. 

Kā skaidrots anotācijā, reliģisko organizāciju īpašumtiesības tiek regulētas īpaši Reliģisko organizāciju likumā un speciālajos baznīcu likumos: “Reliģisko organizāciju likums noteic, ka reliģisko organizāciju īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta un tiesības rīkoties ar nekustamo mantu ir vienīgi reliģisko organizāciju vadības institūcijām, ja statūtos (satversmē, nolikumā) nav noteikta cita kārtība.” 

Arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likumā un Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā līdzīgi ir noteikts, ka baznīcai piederošās kapsētas atrodas baznīcas pārziņā (līdz ar to pašvaldība neveic šo kapsētu uzraudzību, taču privātām kapsētām ir saistošas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kuru ievērošanu uzrauga kompetentās institūcijas). 

Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai arī Ekonomikas ministrija uzskata, ka uzņēmējdarbības regulēšana apbedīšanas pakalpojumu jomā nav sabiedrības interesēs. Viens apsvērums, uz ko norāda ministrija: “uzņēmējdarbības regulēšana apbedīšanas pakalpojumu jomā neatbilst samērīguma principam, jo labums, ko iegūtu sabiedrība ar minētā tiesiskā regulējuma izstrādi, būtu mazāks nekā tiesisko interešu ierobežojums, kas tiktu noteikts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem”. 

Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 6. panta pirmajā daļā paredzēts, ka pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi ir nosakāmi, ja tie ir pamatojami ar sabiedrības interešu ievērošanu, ja tie nav diskriminējoši un ir samērīgi. 

UZZIŅAI 

2025. gada 18. septembrī Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Kapsētu likums”. 

Priekšlikumi likumprojektam “Kapsētu likums” uz otro lasījumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jāiesniedz līdz 2025. gada 17. oktobrim. 

Plānots, ka jaunais Kapsētu likums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, ievērojot šādus pārejas noteikumu: 

  • ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs pašvaldību saistošie noteikumi par kapsētu izmantošanu (tie būs piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam); 

  • pašvaldībai jānodrošina ūdens ņemšanas vietas un tualetes iekārtošana kapsētā atbilstoši šā likuma 4. panta pirmās daļas prasībām viena gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās; 

  • pašvaldībai jāizveido pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrs viena gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās (pašvaldības rīcībā esošu šā likuma 6. panta pirmajā daļā minēto informāciju, kas tika uzkrāta pirms šā likuma spēkā stāšanās, pašvaldībai jāiekļauj kapsētu apbedījumu reģistrā triju gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās); 

  • šā likuma 14. pantā minētās ziņas Fizisko personu reģistrā jāaktualizē līdz ar attiecīgās reģistra funkcionalitātes nodrošināšanu, bet ne vēlāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim (Fizisko personu reģistrā jāaktualizē ziņas par apbedīšanu vai kremāciju, kas veikta no likuma spēkā stāšanās dienas). 

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, priekšlikumiem, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI