Saziņā ar vienu Latvijas pašvaldību noskaidroju, ka tai nav zināms, cik tās administratīvajā teritorijā ir bezdarbnieku un kāds ir to sadalījums pēc bezdarba ilguma. Šajā sakarā vēlētos uzzināt, ko ietver Pašvaldību likuma 4. panta 12. daļa: “Sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu.” Proti, vai pašvaldībai savu autonomo vai brīvprātīgo funkciju ietvaros ir pienākums, vai tā var sava budžeta ietvaros pati radīt jaunas darbavietas vai piedalīties to radīšanā, vai citādi aktīvi sekmēt nodarbinātību?
Centrālās statistikas pārvaldes datos pieejama informācija par bezdarbu reģionos, kā arī pilsētās un novados. Tā atrodas sadaļā “Reģistrēto bezdarbnieku skaits pēc bezdarba ilguma statistiskajos reģionos, valstspilsētās un novados mēneša beigās > Bez darba pavadītais laiks, Teritoriālā vienība un Laika periods”. Dati apkopoti pa laika periodiem: mazāk nekā 6 mēneši; 6–12 mēneši; 1–3 gadi; 3 gadi un vairāk.
Dati izmantoti arī studiju darbos un pētījumos, un darbi ir atrodami internetā.
Pašvaldību galvenie uzdevumi ir rūpēties par savu iedzīvotāju labklājību, veicināt uzņēmējdarbības attīstību reģionā un nodrošināt atbilstošu infrastruktūru.
Pašvaldību likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajās autonomajās funkcijās (organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds; gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana); noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu; gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību u. c. – pavisam 22 punkti) nav iekļauts uzdevums pašvaldībai veikt uzņēmējdarbību. Tas gan nenozīmē liegumu, jo likums noteic domes kompetenci izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības kapitālsabiedrības un nodibinājumus, kā arī lemt par dalību kapitālsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos (likuma 10. pants).
Savukārt jautājumā minētā likuma 4. panta pirmās daļas 12. punktā noteiktā funkcija – sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu – varētu ietvert labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšanu, infrastruktūras, pakalpojumu, bērnudārzu pieejamību, atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai utt.
Piemēram, pašvaldība kā veicinošu instrumentu var izmantot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus. Likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredzēts: nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes, pašvaldība var piemērot uzņēmējdarbības atbalsta principu, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto samazināto nodokļa likmi kā līdzekli savas teritorijas uzņēmēju vai noteiktu uzņēmējdarbības veidu konkurētspējas paaugstināšanai.
Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka pašvaldības uzdevums nedrīkst būt tās pašas iesaiste uzņēmējdarbībā. Par to ir bijis daudz diskusiju, un uzņēmēji iebilst pret konkurences kropļošanu.
Konkurences likuma 14.1 pantā (“Pienākums nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci”) noteikts:
(1) Tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādei, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, aizliegts ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kas var izpausties arī kā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
