Nodokļa atbrīvojums ienākumam no nekustamā īpašuma pārdošanas ir paredzēts vairākās situācijās:  

• ja pārdod īpašumu, kas vismaz piecus gadus ir īpašumā un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas piecu gadu periodā līdz pārdošanas līguma noslēgšanas dienai ir fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33. punkts);      

• ja īpašums atrodas fiziskās personas īpašumā (no dienas, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai bija fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums (likuma 9. panta pirmās daļas 33.¹ punkts); 

• ja nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums un viss ienākums no konkrētā nekustamā īpašuma pārdošanas no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms tā atsavināšanas (likuma 9. panta pirmās daļas 34.² punkts).

Likumā nav paredzēts, ka nodokļa piemērošanai par īpašumu nebūtu uzskatāms kāds zemesgrāmatā reģistrēts, piemēram, zemesgabals konkrēti noteiktā (mazā) platībā. 

Papildu regulējums ir situācijai, kad īpašumu kopums tiek vērtēts Dzīvokļa īpašuma likuma kontekstā. Likuma 9. panta 8.² daļā noteikts: ja maksātājam zemesgrāmatā ir reģistrēti vairāki nekustamā īpašuma objekti, tad, lai piemērotu šā panta pirmās daļas 34.² punktu, Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz maksātāja iesniegumu, izvērtē, vai minēto objektu kopums veido vienu nekustamo īpašumu Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē. 

Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 2.¹ pielikumā sniegts piemērs šīs normas piemērošanai:  

“Fiziskā persona ir atsavinājusi vairākus nekustamā īpašuma objektus – dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošo atsevišķo īpašumu – dzīvokli ārpus telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas (piemēram, pagrabu), kā arī kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu un kopīpašumā esošo zemes domājamo daļu. Minētie nekustamā īpašuma objekti ir nostiprināti atsevišķās zemesgrāmatās, bet atrodas vienā adresē. Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests var uzskatīt, ka nekustamā īpašuma objekti veido vienu nekustamo īpašumu Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē.” 

Ja paredzēts darījums ar nekustamo īpašumu, par nodokli gūtajam ienākumam un iespējamiem atbrīvojumiem jāuzzina Valsts ieņēmumu dienestā.