Darījumi skaidrā naudā: kādi ir ierobežojumi

Skaidra nauda ir legāls maksāšanas līdzeklis. Daudzi cilvēki ar to joprojām norēķinās veikalos, maksā tirgū. Arī lielākos darījumos nereti pārdevējs ir tas, kurš vēlas samaksu saņemt skaidrā naudā.

Skaidrā naudā veikts darījums var būt: pirkums, norēķins ar piegādātāju, aizdevuma saņemšana/izsniegšana, norēķins par nomas pakalpojumu, dāvinājums u. c.

Tomēr skaidras naudas lietošanā pastāv ierobežojumi; tie ir noteikti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā.

Līdz kādai summai ir atļauts veikt darījumu skaidrā naudā

Plašāki ierobežojumi norēķiniem likumā paredzēti saimnieciskās darbības veicējiem (arī individuālajiem komersantiem), tostarp ir noteikts deklarēšanas pienākums. Tie ir paskaidroti un ilustrēti ar piemēriem VID metodiskajā materiālā “Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi”.

Savukārt privātpersonām ir saistoši šādi ierobežojumi darījumiem ar skaidru naudu:

nekustamā īpašuma darījumi

Arī privātpersonas (likumā – fiziskās personas, kuras neveic saimniecisko darbību) nedrīkst veikt darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas.

darījumi, kas pārsniedz 7200 eiro

Privātpersonām nav atļauts skaidrā naudā veikt darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās). Noteiktais ierobežojums nodokļu maksātājiem skaidrā naudā veikt darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro, attiecināms uz katru atsevišķu darījumu ar vienu darījuma partneri (nevis uz visiem ar vienu darījuma partneri veiktajiem darījumiem). Ierobežojums skaidrā naudā veikt darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro, piemērojams neatkarīgi no tā, kas ir darījuma partneris – juridiskā vai fiziskā persona.

JAUTĀJUMI UN ATBILDES

LV portāls saņem daudz jautājumu par darījumiem skaidrā naudā. Piemēram, vai, pērkot automašīnu vai dārgu antikvāru priekšmetu, drīkst norēķināties skaidrā naudā? Kā rīkoties, ja ir saņemts dāvinājums – skaidra nauda – no radinieka? Vai radinieka dāvinājums jādeklarē un vai no tā jāmaksā nodokļi?

Lai palīdzētu labāk izprast likumā noteikto, skaidrojumam izvēlējāmies dzīvē izplatītas situācijas – ir saņemtas dāvanas skaidrā naudā un plānots iegādāties automašīnu.

Uz LV portāla jautājumiem, kas ilustrēti ar piemēriem, atbildes sniedza VID speciālisti.

Dāsna dāvana kāzās. Vai skaidrā naudā var samaksāt par automašīnu?

Jautājums:

Kāzu viesi jaunlaulātajiem uzdāvinājuši 7000 eiro skaidrā naudā. Vai viņi drīkst skaidrā naudā iegādāties automašīnu, kas maksā 6000 eiro?

VID atbilde:

Jā. Arī fiziskajām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, ir atļauts veikt darījumus skaidrā naudā, ja konkrētā darījuma summa nepārsniedz 7200 eiro. Tādējādi par automašīnu, kuras cena ir 6000 eiro, var norēķināties skaidrā naudā.

Vienlaikus automašīnas iegādes darījums jānošķir no naudas izcelsmes, proti, tas, vai saņemtās dāvanas jādeklarē un vai no tām jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, vērtējams atsevišķi atkarībā no katra dāvinātāja un saņemtās summas. Ja gada laikā ar nodokli neapliekamie ienākumi kopsummā (tai skaitā dāvinājumi) nepārsniedz 10 000 eiro, tie nav jādeklarē gada ienākumu deklarācijā.

Jautājums:

Kāzu viesi jaunlaulātajiem uzdāvinājuši 11 000 eiro. Vai viņi drīkst skaidrā naudā iegādāties automašīnu, samaksājot par to 11 000 eiro?

VID atbilde:

Nē, visu summu (11 000 eiro) par automašīnas iegādi samaksāt skaidrā naudā nedrīkst. Latvijā juridiskajām un fiziskajām personām nav atļauts skaidrā naudā veikt darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro.

Minētais ierobežojums ir saistošs arī tad, ja samaksa par vienu darījumu tiek sadalīta vairākās operācijās.

Par automašīnu, kuras cena pārsniedz 7200 eiro, līdz 7200 eiro var samaksāt skaidrā naudā, bet par atlikušo summu jānorēķinās bezskaidrā naudā.

Jautājums:

Ja pastāv ierobežojums norēķiniem skaidrā naudā, kā par 11 000 eiro vērtu automašīnu iespējams samaksāt?

VID atbilde:

Par automašīnu var pilnībā norēķināties bezskaidrā naudā vai arī daļu no pirkuma cenas – ne vairāk kā 7200 eiro – samaksāt skaidrā naudā, bet atlikušo daļu pārskaitīt uz pārdevēja bankas kontu.

Viena darījuma summu nav pieļaujams mākslīgi sadalīt vairākos skaidras naudas maksājumos, lai apietu 7200 eiro ierobežojumu.

VID metodiskajā materiālā norādīts, ka skaidras naudas lietošanas ierobežojums neattiecas uz kredītiestāžu pakalpojumiem un skaidras naudas iemaksām kredītiestādēs – darījuma dalībnieku kontos.

Jautājums:

Ja automašīnu pērk skaidrā naudā, vai un kādi pirkumu apliecinoši dokumenti vajadzīgi? Vai tie vēlāk var būt nepieciešami nodokļu kontrolei?

VID atbilde:

Personai ir lietderīgi saglabāt dokumentus, kas apliecina gan automašīnas iegādes darījumu, gan veikto samaksu. Ja automašīna tiek pirkta no komersanta, samaksu var apliecināt, piemēram, kases čeks.

Ja darījums notiek starp divām privātpersonām, samaksu var apliecināt, piemēram, pirkuma līgums ar iepriekš nolīgto samaksu u. tml.

Dokumentu saglabāšana ir būtiska arī tādēļ, ka gadījumā, ja personai ir ievērojami izdevumi, VID var lūgt izskaidrot un pamatot izmantoto naudas līdzekļu izcelsmi. Kā piemēru situācijai, kurā personai var rasties nepieciešamība skaidrot skaidrās naudas izcelsmi, VID publiski minējis tieši automašīnas iegādi, maksājot par to skaidrā naudā.

Jautājums:

Naudu kāzās dāvinājuši vairāki viesi. Vai un kad jaunlaulātajiem jāsniedz VID informācija par saņemtajām dāvanām? Vai nozīme ir dāvanu saņemšanas laikam?

VID atbilde:

Nodokļu piemērošana dāvinājumiem vērtējama attiecībā uz katru dāvinātāju atsevišķi.

Ja dāvinātājs ir laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, dāvana ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekama pilnā apmērā. Turpretī, ja dāvinātājs nav laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei, ar nodokli neapliek dāvanas līdz 1425 eiro no viena dāvinātāja kalendārā gada laikā.

Tādējādi, piemēram, tas, ka kāzu viesi uzdāvinājuši 7000 vai 11 000 eiro, pats par sevi nenozīmē, ka visa summa ir apliekama ar nodokli. Jāvērtē, cik daudz katrs cilvēks ir dāvinājis un kāda ir viņa radniecība ar dāvanas saņēmēju.

Dāvanas saņemšanas laiks ir nozīmīgs, jo 1425 eiro neapliekamo summu vērtē vienā kalendārajā gadā.

Ja ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa gadā pārsniedz 10 000 eiro, tie jānorāda gada ienākumu deklarācijā.

Plašāk par tēmu LV portālā →

Dāvinājums vai naudas pārskaitījums virs 1425 eiro. Kādos gadījumos saņēmējam jāmaksā nodoklis

Jautājums:

Ja jaunlaulātajiem kāzās kopumā uzdāvināti, piemēram, 11 000 eiro, vai šī summa jādeklarē? Kuram tas jādara – sievai vai vīram?

VID atbilde:

Gada ienākumu deklarāciju katra fiziskā persona iesniedz par saviem saņemtajiem ienākumiem. Tāpēc jāvērtē, kurš no laulātajiem konkrēto dāvinājumu ir saņēmis.

Ja vienas personas ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa gadā pārsniedz 10 000 eiro, tai attiecīgie ienākumi jānorāda gada ienākumu deklarācijā.

Lai novērstu potenciālos pārpratumus, laulātie var savstarpēji vienoties, vai saņemto dāvinājumu sadalīt uz pusēm vai arī visu summu deklarēs viens no laulātajiem.

Jāņem vērā, ka 1425 eiro neapliekamo dāvanas apmēru no cilvēka, kurš nav tuvs radinieks, vērtē attiecībā uz katru dāvinātāju atsevišķi.

Jautājums:

Kā VID rīkojas, ja rodas jautājumi par personas izdevumu un deklarēto ienākumu atbilstību?

VID atbilde:

Tas, ka personas konta apgrozījums vai izdevumi neatbilst VID rīcībā esošajai informācijai par deklarētajiem ienākumiem, pats par sevi nenozīmē, ka personai automātiski tiks aprēķināts nodoklis.

Ja VID konstatē iespējamu neatbilstību, personai vispirms tiek dota iespēja to izskaidrot un nepieciešamības gadījumā sniegt informāciju vai dokumentus, kas pamato konkrēto darījumu vai naudas līdzekļu izcelsmi. Tikai tad, ja konstatēti ar nodokļu nenomaksu saistīti riski un tie netiek novērsti, var tikt īstenoti nodokļu administrēšanas pasākumi.

Tādēļ bezskaidras naudas darījumi parasti ir vienkāršāk pamatojami – bankas kontā saglabājas informācija par maksātāju, saņēmēju, summu un maksājuma laiku. VID akcentē, ka skaidrā naudā saņemtos līdzekļus var būt grūtāk pierādīt.

Plašāk par tēmu LV portālā →

Par dāvinājumu var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka ar nodokli neapliek dāvanas no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība, reģistrēta partnerība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.

Minētā norma nav piemērojama, ja dāvana tiek dāvināta saimnieciskās darbības ietvaros.

Radinieki līdz trešajai pakāpei ir: vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, vecāku brāļi vai māsas, brāļu un māsu bērni.

Neapliekamie ienākumi jādeklarē, ja to kopsumma gadā pārsniedz 10 000 eiro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Tajā jānorāda visi gada laikā saņemtie neapliekamie ienākumi (arī tad, ja katrs atsevišķi nepārsniedz 10 000 eiro).

KAD NO DĀVINĀJUMA JĀMAKSĀ NODOKLIS

Jautājums:

Kad par dāvinājumu jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis?

VID atbilde:

Ja dāvana saņemta no fiziskās personas, kas nav laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei, ar nodokli neapliek dāvinājumu līdz 1425 eiro no viena dāvinātāja kalendārajā gadā. Summa virs 1425 eiro ir ar nodokli apliekams ienākums un jānorāda gada ienākumu deklarācijā.

Gada ienākumu deklarācija parasti jāiesniedz no nākamā gada 1. marta līdz 1. jūnijam. Ja ienākumi, kuriem piemēro progresīvo* nodokļa likmi, pārsniedz 105 300 eiro, deklarācijas iesniegšanas termiņš ir līdz 1. jūlijam.

Ja pēc deklarācijas aprēķinātais maksājamais nodoklis nepārsniedz 640 eiro un ienākumi gadā nepārsniedz 105 300 eiro, tas jāsamaksā līdz 23. jūnijam. Savukārt, ja maksājamā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, to var samaksāt trijās daļās – līdz 23. jūnijam, 23. jūlijam un 23. augustam. Personām ar ienākumiem virs 105 300 eiro attiecīgie termiņi sākas mēnesi vēlāk.

* Progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis: gada ienākuma daļai līdz 105 300 eiro – 25,5%; gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 105 300 eiro, – 33%.