TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
21. martā, 2019
Lasīšanai: 11 minūtes
16
16

Spriedums par normām, kas paredz maksu par kapavietas izmantošanu

Satversmes tiesa 2019. gada 5. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2018-08-03 “Par Jūrmalas pilsētas domes 2014. gada 4. septembra saistošo noteikumu Nr. 27 “Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” 18. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam”. Spriedumu LV portālam skaidro Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš.

īsumā
  • Satversmes tiesā tika apstrīdēti Jūrmalas pilsētas domes izdotie saistošie noteikumi, ar kuriem noteikts, ka par kapavietas piešķiršanu un tās izmantošanu pašvaldība ir tiesīga prasīt nomas maksu.
  • Satversmes tiesa vērtēja, kāds ir Satversmes 1. panta saturs un kuras šajā pantā ietvertās vērtības ir jāņem vērā, izdodot šāda rakstura saistošos noteikumus.
  • Satversmes tiesa uzsvēra, ka cilvēka cieņa ir jāaizsargā arī pēc viņa nāves.
  • Par kapavietas piešķiršanu nevar tikt prasīta ne nomas maksa, ne maksa par pakalpojumu, ne arī noteikta nodeva. Neviens no šiem maksājumiem šobrīd nav tiesisks.
  • Šajā lietā Satversmes tiesa izvērtēja Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu atbilstību Satversmei, tomēr šajā spriedumā norādītās atziņas ir vispārsaistošas ikvienai Latvijas pašvaldībai.

Kāda ir izskatītās lietas būtība?

Satversmes tiesā vērsās tiesībsargs, apstrīdot Jūrmalas pilsētas domes izdotos saistošos noteikumus, ar kuriem noteikts, ka par kapavietas piešķiršanu un tās izmantošanu pašvaldība ir tiesīga prasīt nomas maksu.

Tiesībsargs pārbaudes lietas ietvaros secinājis, ka Jūrmalas pilsētas dome ir noteikusi nomas maksu par kapavietas izmantošanu, pārkāpjot Satversmes 1. pantā nostiprināto tiesiskas valsts principu. Kapsētām esot publiskas lietas statuss, tāpēc esot ierobežota to privāttiesiskā apgrozība. Turklāt Jūrmalas pilsētas domei arī neesot tiesību noteikt nodevu par kapavietas lietošanu. Tiesībsargs ieteicis Jūrmalas pilsētas domei atcelt apstrīdētās normas, tomēr dome atteikusies tiesībsarga norādītajā termiņā konstatētos trūkumus novērst.

Ko šajā lietā vērtēja Satversmes tiesa?

Ņemot vērā tiesībsarga viedokli, ka Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi neatbilst Satversmes 1. pantam, Satversmes tiesa vispirms izvērtēja, kāds ir Satversmes 1. panta saturs un kuras šajā pantā ietvertās vērtības ir jāņem vērā, izdodot šāda rakstura saistošos noteikumus.

Satversmes tiesa norādīja, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska valsts aizsargā cilvēka cieņu, papildus paskaidrojot, ka cilvēka cieņa ir jāaizsargā ne tikai attiecībās starp valsti un cilvēku, bet arī cilvēku starpā. Un, kas svarīgi šīs lietas kontekstā, – Satversmes tiesa uzsvēra, ka cilvēka cieņa ir jāaizsargā arī pēc viņa nāves.

Papildus, runājot par vērtībām, kas jāņem vērā, regulējot šāda rakstura jautājumus, Satversmes tiesa norādīja, ka ir jāievēro Satversmes ievadā minētās vispārcilvēciskās vērtības, no kurām izriet, ka tuviniekiem ir pienākums apbedīt savu mirušo tuvinieku. Tās ir galvenās vērtības, kuras valstij un ikvienai pašvaldībai, regulējot jautājumus, kas saistīti ar mirušu cilvēku apbedīšanu, ir jāņem vērā.

Kādi bija Satversmes tiesas galvenie secinājumi?

Jūrmalas pilsētas dome bija izvēlējusies risinājumu pieprasīt nomas maksu par kapavietas piešķiršanu un tās izmantošanu. Satversmes tiesas uzdevums bija izvērtēt, vai pašvaldībai ir tiesības pieprasīt šādu nomas maksu. Te Satversmes tiesa paskaidroja, kāds ir nomas institūta mērķis. Mēs uzsvērām, ka iznomāšana ir darbība privāto tiesību jomā ar nolūku gūt ienākumus. Vienlaikus mēs norādījām, ka kapsētas ir publiskā lietošanā nodots pašvaldības īpašums noteiktam mērķim – mirušu cilvēku apbedīšanai.

Šāda īpašuma iznomāšana ienākumu gūšanai nav pieļaujama, jo, pirmkārt, tas neatbilst likumā Par pašvaldībām noteiktajam – kādus īpašumus pašvaldība var iznomāt. Pašvaldība var iznomāt īpašumus, kuri tai nav nepieciešami savu funkciju veikšanai. Kapsētu teritorijā esošā zeme, kas ir pašvaldības īpašums, tiek izmantota pašvaldības funkciju veikšanai, tāpēc tā nevar tikt iznomāta. Otrkārt, kapsētas teritorijā esošās zemes iznomāšana ar mērķi gūt ienākumus nav savietojama ar pienākumu aizsargāt cilvēka cieņu pēc viņa nāves.

Otrs aspekts – šajā lietā Jūrmalas pilsētas dome argumentēja, ka nomas maksu var uzskatīt kā maksu par pakalpojumu. Tāpēc Satversmes tiesa spriedumā izvērtēja, vai pašvaldība ir tiesīga noteikt maksu par kapavietas piešķiršanu un tās izmantošanu.

Vērtējot šo aspektu, Satversmes tiesa analizēja likumā “Par pašvaldībām” uzskaitītos pakalpojumus, par kuriem pašvaldība var noteikt maksu. Šādi pakalpojumi ir, piemēram, maksa par pašvaldības nekustamā īpašuma iznomāšanu, pašvaldības dzīvojamā fonda izīrēšanu, par atkritumu izvešanu, siltumenerģijas piegādi un citi. Likumā ir noteikts, ka par šiem pakalpojumiem var tikt pieprasīta maksa. Šis uzskaitījums gan nav noslēgts. Likumā ir minēts, ka arī par citiem pakalpojumiem var tikt pieprasīta maksa. Līdz ar to atklāts bija jautājums, vai šajos “citos pakalpojumos” nav ietverts, ka pašvaldībai ir tiesības pieprasīt maksu par kapavietas piešķiršanu.

Satversmes tiesa izanalizēja šo pakalpojumu raksturu un secināja, ka ir divi svarīgi aspekti – pirmkārt, maksa par pakalpojumiem tiek noteikta, lai pašvaldība varētu uzturēt izveidoto infrastruktūru un to uzlabot, tādā veidā paaugstinot šo pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem. Un otrs aspekts – iedzīvotājiem ir noteikta rīcības brīvība uz minēto pakalpojumu saņemšanu. Aplūkojot pakalpojumu raksturu, tiesa salīdzināja, vai tas ir līdzīgs attiecībā uz kapavietas piešķiršanu. Tā kā tuviniekiem pastāv mirušā cilvēka apbedīšanas pienākums, tiesa secināja, ka nekādas rīcības brīvības tuviniekiem attiecībā uz mirušā cilvēka apbedīšanu nav. Līdz ar to kapavietas piešķiršanai mirušā cilvēka apbedīšanai nav pakalpojuma rakstura. Tāpēc maksa par pakalpojumu šajā gadījumā nevar tikt pieprasīta.

Trešais aspekts, kas tika analizēts spriedumā, ir saistīts ar to, vai maksa par kapavietas ierādīšanu varētu tikt noteikta nodevas formā – kā valsts vai pašvaldības nodeva. Šajā ziņā Satversmes tiesa norādīja – lai būtu tiesisks pamats pieprasīt nodevu, visupirms šādam nodevas objektam ir jābūt iekļautam likumā Par nodokļiem un nodevām.

Nevar būt situācija, ka pašvaldība nosaka kādu nodevu, bet likumā “Par nodokļiem un nodevām” tā nav ietverta kā nodevas objekts, piemēram, par kapavietas piešķiršanu. Ja tāda situācija būtu, tas arī neatbilstu Satversmes 1. pantam, kas paredz, ka pašvaldības izdotajiem saistošajiem noteikumiem ir jāatbilst tiesību aktam, kuram ir augstāks juridisks spēks. Tā kā likumā “Par nodokļiem un nodevām” nav noteikts nodevas objekts par kapavietas piešķiršanu, šobrīd nav pieļaujams, ka kāda pašvaldība savos saistošajos noteikumos nosaka nodevu par kapavietas piešķiršanu.

Ko nosprieda Satversmes tiesa?

Satversmes tiesa nosprieda atzīt Jūrmalas pilsētas domes 2014. gada 4. septembra saistošo noteikumu Nr. 27 “Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” 18. un 20. punktu par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam.

Par kapavietas piešķiršanu nevar tikt prasīta ne nomas maksa, ne maksa par pakalpojumu, ne arī noteikta nodeva. Neviens no šiem maksājumiem šobrīd nav tiesisks.

Šajā lietā Satversmes tiesa izvērtēja Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu atbilstību Satversmei, tomēr šajā spriedumā norādītās atziņas ir vispārsaistošas ikvienai Latvijas pašvaldībai. Tāpēc, ja kāda cita pašvaldība savos saistošajos noteikumos ir noteikusi nomas maksu par kapavietu, tad šāda prakse neatbilst Satversmes 1. pantam un pēc Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās ir jāpārtrauc. Satversmes tiesas spriedumos sniegtā tiesību normas interpretācija ir saistoša ikvienai valsts un pašvaldību iestādei, ikvienai fiziskai un juridiskai personai.

Kāda ir šī sprieduma nozīme un ietekme uz sabiedrību?

Konkrētajā gadījumā Jūrmalas pilsētas domes izdotie saistošie noteikumi tika atzīti par tādiem, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību aktam. Tādos gadījumos pastāv princips, ka šādi pašvaldības noteikumi ir atzīstami par spēkā neesošiem no to spēkā stāšanās brīža. Tomēr, ja pastāv būtiski argumenti, Satversmes tiesa var noteikt sava sprieduma izpildīšanas tiesiskās sekas sprieduma spēkā.

Satversmes tiesa ņēma vērā informāciju par to, kāda varētu būt ietekme uz pašvaldību budžetu, ja šādus noteikumus atzītu par spēkā neesošiem no to pieņemšanas vai spēkā stāšanās brīža. Tika atzīts, ka ietekme varētu būt pietiekami liela un tas negatīvi ietekmētu pašvaldības iestāžu funkcionēšanu. Savukārt pašvaldības iestāžu funkcionēšana vistiešākā mērā ir saistīta ar pašvaldības iedzīvotājiem. Iedzīvotāji vēršas pašvaldības iestādēs ar dažādiem lūgumiem, un šie lūgumi nereti ir saistīti ar finanšu līdzekļu piešķiršanu – tie ir dažādi sociālie jautājumi u. tml. Tātad, ja ar spriedumu tiktu noteikts, ka apstrīdētie pašvaldības noteikumi tiek atzīti par spēkā neesošiem ar atpakaļvērstu spēku, tad tas varētu negatīvi ietekmēt pašvaldības iedzīvotāju intereses. Tas bija galvenais apsvērums, kāpēc Jūrmalas pilsētas domes konkrētie noteikumi tika atzīti par spēkā neesošiem no sprieduma publicēšanas dienas. Tādējādi maksājumus, kas ir veikti iepriekš, nebūs tiesiska pamata atprasīt atpakaļ.

Satversmes tiesas spriedums stājas spēkā no tā publicēšanas dienas. Tas nozīmē, ka turpmāk nevienai pašvaldībai nav vairs tiesiska pamata pieprasīt maksājumu par kapavietas piešķiršanu. Ja tomēr kāda pašvaldība šādu praksi turpina, tad jānorāda – pirmkārt, tas liecina par to, ka netiek ievērots un izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kas ir ļoti slikta prakse, jo tādā veidā tiek pārkāpts Satversmes tiesas likums. Otrkārt, ikvienam cilvēkam, kuram pašvaldība nosaka pēc Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās datuma maksu par kapavietas piešķiršanu, ir tiesisks pamats vērsties tiesā un atprasīt šos maksājumus kā tādus, kas ir pieprasīti bez tiesiska pamata.

Labs saturs
16
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU