SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
08. februārī, 2022
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Valsts pārvalde
12
12

Latvijas Republikas konstitucionālais regulējums no 1918. gada 18. novembra līdz šodienai

Satversme nav vienīgais konstitucionālā ranga akts – Latvijas Republikas rakstīto konstitūciju veido vairāki spēkā esoši konstitucionālā ranga akti. Katrs no tiem izrietējis no iepriekšējā, kas, kopā likti, veido spilgtu mūsu valsts veidošanās vēstures liecību un pastāvēšanas mugurkaulu – Satversmi “plašākā” izpratnē.

Tādi, veidojot valsts konstitucionālos pamatus un identitāti, ir arī:

Ikviens no šiem dokumentiem izrietēja no iepriekšējā un balstījās uz tādiem pašiem principiem, kādi bija ietverti 1918. gada 18. novembra Valsts proklamēšanas aktā, tālākveidojot Latvijas valsts iekārtu.

Par konstitucionāla ranga aktu uzskatāma arī Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu.

Uzzini vairāk >>

Tāpat par konstitucionāla ranga aktiem ir uzskatāmi likumi, kas pieņemti Satversmes 68. panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā, kas paredz, ka “slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences.” Tie ir likumi, kas nodrošina Latvijas dalību Eiropas Savienībā.1

Par konstitucionāla ranga aktu mūsu valststiesību sistēmā uzskatāma arīdzan Latvijas pilsoņu kopuma paustā griba 2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanā, balsojot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, tādējādi faktiski balsojot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, kam ir būtiska nozīme Latvijas valsts konstitucionālo pamatu izpratnē.2

Latvijas Republikas Satversme ir viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā, un tās teksts laika gaitā nav būtiski mainījies – savā pastāvēšanā tā grozīta vien 15 reižu. Latvijas Republikas konstitucionālo institūciju savstarpējās attiecības joprojām noteic tie paši principi, kurus Satversmē iestrādāja Latvijas Satversmes sapulce pirms simts gadiem – 1922. gada 15. februārī.

1

Pleps, J. Latvijas valsts konstitucionālie pamati. Latvija un latvieši. Akadēmiskie raksti. I sējums. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2018, 100. lpp. 

2 Levits, E. 2012. gada valodas referendums un pavērsiens Latvijas valsts pašizpratnē. Avots: LVportals.lv. Skatīts: 14.02.2022.

Redakcija izsaka pateicību par palīdzību infografikas tapšanā konstitucionālo tiesību ekspertam Jānim Plepam. Izmantots arī: Pleps, Jānis. Latvijas valsts konstitucionālie pamati // Akadēmiskie raksti 2 sējumos “Latvija un latvieši”, I sējums. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2018. 93. lpp.

Infografikā izmantotie attēli (secībā no augšas uz leju):

  • Latvijas Republikas neatkarības pasludināšana 1918. gada 18. novembrī tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī. Fotogrāfs: Vilis Rīdzenieks;
  • Latvijas Republikas 1. Saeimas pirmā sēde 1922. gada 7. novembrī. Avots: LV portāls;
  • Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojums par 1. Saeimas vēlēšanu norisi;
  • Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis (pirmais no labās) pēc īstenotā 15. maija apvērsuma. Rīga, 16.05.1934. Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs. Avots: enciklopedija.lv;
  • Latvijas LPSR Augstākās padomes deputāti pēc deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanas pie Augstākās Padomes ēkas. Centrā – Dainis Īvāns. Fotogrāfs nezināms. 1990. gada 4. maijs. LNVM krājums. Avots: www.lv100.lv;
  • LPSR Augstākā padome balso par neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā. Foto: Boriss Koļesņikovs. Avots: LV portāls;
  • 5. Saeimas pirmā sēde 1993. gada 6. jūlijā. Fotogrāfs: Uldis Pāže. Avots: enciklopedija.lv.
Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU