FOTO: Freepik.
Saeimas darba kārtībā nonākusi Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīva, ar kuru iecerēts uzlabot sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, lietderīgāk izmantojot valsts rīcībā esošos datus. Kopumā piedāvātās izmaiņas ir atbalstāmas, taču izaicinājums ir efektīva to īstenošana praksē, vienlaikus izslēdzot datu noplūdes riskus, norāda eksperti.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jūnijā Saeimai nosūtīja likumprojektu “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, piedāvājot noteikt veidu, kā īstenot valsts un pašvaldību rīcībā esošo datu apstrādi atkalizmantošanai valsts pārvaldē. Mērķis: uzlabot politiku plānošanu un valsts pakalpojumu kvalitāti, kā arī veicināt pētniecību un inovācijas valsts pārvaldē.
Saeima likumprojektu 18. septembrī atbalstīja pirmajā lasījumā.
“Latvijas publiskā sektora rīcībā ir liels datu apjoms – apmēram 700 valsts informācijas sistēmu. Tas ir nozīmīgs resurss, lai pieņemtu labākus lēmumus nozaru attīstībai un kvalitatīvākai pakalpojumu īstenošanai. Politikas plānošanai un analītikai bieži ir nepieciešams savietot un analizēt datus no dažādām valsts informācijas sistēmām, lai iegūtu pilnvērtīgāku un precīzāku izpratni par situāciju, tendencēm un izaicinājumiem,” rakstīts Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstulē Saeimas Prezidijam.
Iestādes patlaban ir tiesīgas apstrādāt un izmantot savā rīcībā esošos datus tikai tiem mērķiem, kuriem šie dati ir iegūti un kuri ir noteikti iestādes pamatfunkcijās.
Pašreizējais regulējums, kā pausts likumdošanas iniciatīvā, neparedz iespējas apvienot dažādu nozaru datus, tādēļ ne datu pārzinis, ne kāda cita iestāde nevar atkārtoti izmantot no iedzīvotājiem un uzņēmējiem jau iegūto informāciju, lai uzzinātu par sniegtajiem pakalpojumiem, veiktu padziļinātu pētniecību vai plānotu nozares politiku. Turklāt datu apmaiņa starp iestādēm ir ļoti birokrātiska – smagnēja, lēna un balstīta daudzos starpresoru vienošanās un sadarbības līgumos.
Grozījumu projekts paredz noteikt trīs jaunus nolūkus datu apstrādei:
Grozījumi piedāvā stiprināt Centrālo statistikas pārvaldi (turpmāk – CSP) kā “vienas pieturas punktu” valsts informācijas sistēmās uzglabātās informācijas apstrādei un savietošanai.
Paredzēts, ka CSP tas jāveic drošā informācijas apstrādes vidē, kā arī jāsniedz atbilstošs konsultatīvs atbalsts valsts iestādēm datu analītikas, datu kvalitātes un apstrādes jautājumos.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka rosinātās izmaiņas regulējumā “neattiecas un nemaina kārtību, kādā tiek apstrādāti īpašu kategoriju personas dati (“sensitīvie dati”), kuru apstrādi un piekļuves tiesību ierobežojumus nosaka nozaru likumi, tostarp attiecībā uz veselības un sodāmības datiem”.
Tāpat likumprojekts neskars apmaiņu ar informāciju, kurai speciālajos likumos noteikti piekļuves ierobežojumi. Likumprojekts paredz, ka datu apstrādes procedūru un piemērošanas prakses uzraudzībai Datu valsts inspekcija ne retāk kā reizi trijos gados veic personas datu apstrādes revīziju CSP drošās informācijas apstrādes vidē.
Likumprojekts pozitīvi ietekmēs sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, pausts anotācijā. Uzlabojoties datu analīzes kvalitātei, ko veicinās atkārtota datu izmantošana valsts pārvaldē, tiktu nodrošinātas labākas iespējas politikas plānošanai, valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai, kā arī sabiedrības informētības, pētniecības un inovāciju attīstībai publiskajā sektorā.
Nepieciešamību efektīvāk izmantot valsts rīcībā esošos datus uzsvēruši uzņēmumu pārstāvji Valsts konkurētspējas komisijas 2024. gadā veiktajā pētījumā par konkurētspēju un uzņēmējdarbības vidi, kā arī Valsts kontrole, kas 2017. gada revīzijā norādījusi, ka atsevišķās nozarēs iedzīvotāji joprojām pilda “kurjera funkciju”, manuāli pārsūtot informāciju starp iestādēm, – tā vajadzību pēc grozījumiem pamato Valsts prezidents.
Līga Stafecka
Sabiedriskās politikas centra “Providus” vecākā pētniece labas pārvaldības jautājumos
Foto: Zane Bitere, LETA
Gribētu šo jautājumu komentēt vairākos virzienos.
Pirmkārt, par priekšlikumu būtību. Kopumā Valsts prezidenta iniciatīva ir ļoti atbalstāma. Priekšlikumu būtība – stiprināt datu apmaiņu un atkalizmantošanu – ir svarīga, lai uzlabotu dažādu risinājumu, lēmumu un pakalpojumu kvalitāti. Būtiski, ka iestādes savā starpā ciešāk sadarbojas, zina par datu esamību, lai tos varētu veiksmīgi izmantot savā darbā. Tas varētu būt noderīgi risku novērtēšanai, īpaši jomās, kur procesā iesaistītas vairākas institūcijas un katrai ir sava datu kopa, bet nav iespēju ieraudzīt procesu kopumā un to izvērtēt. Sabiedriskais labums šai iniciatīvai ir nozīmīgs.
Otrkārt, būtu svarīgi saprast, kā šī iniciatīva praksē tiks iedarbināta, lai iestādes patiešām šos datus izmantotu.
Cerams, iestādēm ir skaidrs, kādi dati vispār ir pieejami, lai zinātu, ko atbildīgajai institūcijai, kas pašreizējā redakcijā, šķiet, būs Centrālā statistikas pārvalde, tos vispār varētu pieprasīt.
Tāpat jācer, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā kļūs skaidrāks, kā šī iniciatīva praksē būtu ieviešama, lai tā valsts pārvaldes darbu padarītu efektīvāku, nepadarot datu pieprasīšanu pārāk birokrātisku, bet arī nepaaugstinot riskus personas datu aizsardzībai.
Treškārt, gribu pievērst uzmanību tam, ka ar šo priekšlikumu nāk Valsts prezidents, nevis Ministru kabinets vai kāda publiskā institūcija, kas ikdienā strādā ar šiem jautājumiem un regulāri ar šādu problēmu saskaras.
Tas parāda, ka valsts pārvaldē ir zināma inerce – saskaroties ar šķēršļiem, nevis tos risināt, bet gan pieņemt kā nepārvaramus.
Tā parasti notiek ar jautājumiem, kuriem valsts pārvaldē nav saimnieka.
Būtu svarīgi šajā procesā arī skaidri paredzēt, kurš par šo jautājumu “tur rūpi”. Citādi nevar izprast, kādēļ tikai tagad tiek izteikts šāds priekšlikums un to dara nevis pašas iestādes, kam tā ikdienā ir problēma, bet gan Valsts prezidents. Taču labāk vēlāk nekā nekad.
Ivo Krievs
Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāns, datu aizsardzības speciālists
Foto: Edijs Pālens
Kopumā šī ir atbalstāma iniciatīva – valstij būtu jāpēta kopsakarības un efektīvi jāizmanto savā rīcībā esošie dati ekonomikas attīstībai un citu sabiedrībai būtisku jautājumu risināšanai.
Kā regulējuma rāmis, iespējams, šis likumprojekts der, taču, manuprāt, vajadzētu precizēt atsevišķus aspektus.
Nesaskatu nekādas problēmas, ja tiek piedāvāta anonimizētu datu sapludināšana. Ņemot vērā, ka tie vairs netiek uzskatīti par personas datiem, nav arī risku privātumam. Līdz ar to ir būtiski, kurā brīdī dati tiek anonimizēti. Drošāk būtu, ja iestāde datus anonimizētu pirms to nodošanas CSP.
Visu reālo, neanonimizēto datu apkopošana vienuviet ne tikai rada lielāku noplūdes risku, bet arī var nelabvēlīgi ietekmēt personas privātumu, ja kāds datiem piekļūs neautorizēti. Jāņem vērā, ka CSP var nebūt gatava nodrošināt tādu pašu drošības līmeni kā atsevišķu valsts iestāžu datubāzes.
Es būtu ļoti piesardzīgs ar privātā sektora pielaišanu pie datiem. Nav problēmu, ja tie ir anonimizēti, tad to vajadzētu nodrošināt bez īpašiem administratīviem šķēršļiem.
No likumprojekta var saprast, ka vispirms dati nokļūtu CSP un pēc tam tiktu domāts, kā tos pētīt. Taču, lai neveidotos bezjēdzīga un apjomīga datu sapludināšana, manuprāt, ir jābūt otrādi – vispirms jānosaka skaidri mērķi, ko nepieciešams pētīt, un tikai tad pārvaldei jāsavāc dati šim mērķim.
Visu datubāzu sapludināšana bez konkrēta mērķa ir ļoti riskanta no drošības un juridiskā pamatojuma aspekta.
Kopumā atbalstu anonimizētu datu nodošanu CSP rīcībā, to pētīšanu un anonimizētu datu piekļuves nodrošināšanu plašam privātā sektora lokam pētniecības nolūkiem.
|
