D. Auers: “Pastāv risks, ka valsts funkciju pārskatīšana var izvērsties par dziļu un sabiedrībai īsti nepārskatāmu birokrātisku procesu. Ja gribam, lai sabiedrība par to ir informēta un būtu arī vajadzīgās pārmaiņas virzošs pozitīvs spiediens no sabiedrības, ir jābūt kādam redzamam cilvēkam, kas sabiedrībai atklāti stāsta par to, kas notiek, atbild uz žurnālistu jautājumiem, skaidro procesa veiksmes un neveiksmes.”
FOTO: Edijs Pālens, LETA.
“Ja ir politiskā griba, tad tas ir absolūti reāli,” par iespēju būtiski samazināt birokrātiju Latvijā saka domnīcas LaSER valdes priekšsēdētājs profesors DAUNIS AUERS. Viņa pārstāvētā darba grupa valdības vadītājas uzdevumā izstrādā priekšlikumus birokrātijas ierobežošanai jau šogad. Savukārt domnīca piedāvā risinājumus pārvaldības efektivitātes uzlabošanai. Par to, cik liela problēma mūsu valstī ir birokrātija un ko darīt, – saruna ar pētnieku.
Birokrātiju bieži vien pārāk šauri izprot kā neērtas un liekas formalitātes. Kas īsti ir birokrātija, un kad tā kļūst par problēmu?
Birokrātija ir pārvaldības forma, kas izveidojās 19. gadsimtā. Līdz tam pārvaldība valstīs, pamatā Eiropas valstīs, Ziemeļamerikā, britu un franču kolonijās, bija bāzēta nevis uz kādu neitralitāti, objektivitāti vai likumiem, bet gan uz, varētu teikt, neformāliem kontaktiem. Pārvaldību tās īstenotāji bieži veica par labu savai ģimenei un draugiem, lēmumi bija nesistemātiski, amatus varēja iegādāties. Piemēram, britiem simtiem gadu pastāvēja tradīcija, kad varēja nopirkt daļu no valsts robežas un kontrolēt ienākumus no akcīzes nodokļiem, daļu pārskaitot valdībai. Šāda sistēma, protams, ir ļoti neprognozējama, nenodrošina valsti ar stabiliem ienākumiem, uzņēmēji nevarēja droši rēķināties ar savām izmaksām.
19. gadsimtā izveidojās vairāk objektīva, neitrāla un likumos balstīta sistēma, kuras pamatā bija profesionāli cilvēki, kas veido karjeru kā birokrāti. Makss Vēbers 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā izveidoja profilu, kā tad mūsdienu birokrātijai būtu jāstrādā. Tās pamatā – neitralitāte, objektivitāte, stabila karjera un stabila alga, kuras lielums nav tieši saistīts ar ierēdņa darbību, pensija. Darbs birokrātijā izveidojās par stabilu karjeru no universitātes beigšanas līdz pat pensijas dienai.
Tas nodrošināja, ka valsts pārvaldē strādā profesionāli kadri, kas objektīvi un neitrāli pārvalda valsti.
Birokrātija kļūst par problēmu, protams, tad, kad tā ir pārmērīga, kad ir par daudz dažādu normatīvu, uzraudzības, pārraudzības, kas kopumā nevajadzīgi apgrūtina cilvēku dzīvi, bremzē uzņēmējdarbību un tā tālāk. Īsāk sakot – visa sistēma kļūst pārāk normatīva.
Cik lielā mērā tā ir problēma Latvijā?
Es skatītos daudz plašāk. Birokrātija ir problēma un izaicinājums visā Rietumu pasaulē – Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un pavisam noteikti Eiropas Savienībā. Iemesls tam lielos vilcienos ir tas, kas noticis kopš lielās finanšu krīzes 2007./2008. gadā. Krīzes laikā, tostarp Latvijā, notika birokrātijas mazināšana, ierēdņi tika atlaisti, budžeti mazināti.
Ekonomikas samērā ātri atgriezās pie izaugsmes, taču valstis nebija atteikušās no daudzām iepriekšējām funkcijām, tāpēc valsts aparāts atkal strauji pieauga. Tad pienāca kovida krīze. Tās laikā valstis uzņēmās jaunas funkcijas, jaunus pienākumus, atbalstīja uzņēmējus. Tam atkal bija vajadzīgi jauni darbinieki, kas ar to nodarbojas. Birokrātiskais aparāts no jauna pieauga. Lai gan tas tagad ir samazināts, tomēr joprojām nav atgriezies 2018., 2019. gada līmenī.
Šobrīd redzam, ka šī sistēma ir pārāk liela, pārāk dārga, pārāk smagnēja, un visur pasaulē ir mēģinājumi to samazināt.
Uzskatāmākais piemērs, protams, ir ASV, kur šajā virzienā darbojās Īlons Masks ar savu valdības efektivitātes departamentu jeb DOGE, kas gan ir strādājis visai nepārskatāmi un neskaidri.
LV portālam pērn paudāt, ka Latvijas pārvaldes sistēmai, salīdzinot ar citām valstīm, ir ļoti labi rādītāji. No 60–70 pārvaldības indikatoriem gandrīz visos, izņemot nākotnēšanu, Baltijas valstis atpaliek tikai no Ziemeļvalstīm. Tātad situācija tomēr nav tik slikta?
Jā, rādītāji ir labi, bet varētu būt vēl labāki. Mēs visi ik pa reizei noteikti sastopamies ar kādām nejēdzībām, kas kavē darbu un ir nevajadzīgas. Piemērs no manas dzīves. Kad noformēju izmaiņas valdes sastāvā vienam nodibinājumam, kuram beidzot esmu valdes priekšsēdētājs, Uzņēmumu reģistrs man trīs reizes atmeta atpakaļ dokumentus, norādot uz nejēdzīgiem sīkumiem, tajā skaitā uz to, ka vārds “paraksts” nebija ielikts iekavās, kā to prasa kaut kāds Ministru kabineta rīkojums. Šis ir tāds uzkrītošs normatīvisms, kas ir izteikts Latvijā un novērojams arī citās valstīs.
Ja gribam audzēt savu konkurētspēju, veidot dinamisku tautsaimniecību, tad ir jāatsakās no šādām nejēdzībām.
Ir jāvirzās uz mazāk birokratizētu, dinamiskāku valsti. Tāpēc mēs LaSER domnīcā iesakām pārskatīt to, ar ko valsts nodarbojas, pārskatīt valsts funkcijas. Tā rīkojoties, varam savus resursus fokusēt uz atslēgas funkcijām, kas arī ļaus mūsu valstij kļūt konkurētspējīgākai. Tātad būs vairāk naudas, piemēram, vispārējai izglītībai, lai mūsu bērnus – mūsu nākotni – vēl labāk sagatavotu matemātikā, STEM priekšmetos, loģiskajā domāšanā un citur, dodot viņiem labākas iespējas nākotnes darba tirgū un tā tālāk. Mēs, meklējot risinājumus, galvenokārt cenšamies ne tik daudz kritizēt pašreizējo sistēmu, bet drīzāk meklēt kādus labojumus, lai Latvija kļūtu labāk pārvaldīta un konkurētspējīgāka.
LaSER domnīcas pārskatā ar nosaukumu “Bez satricinājuma nav rezultāta: Latvijas valsts pārvaldes reforma”, kurā nesen analizēta Latvijas valsts pārvalde un piedāvātas valsts funkciju pārskatīšanas iespējas, šī uzdevuma veikšanai ieteikts izveidot komandu viena “debirokratizācijas līdera” vadībā. Kāpēc vajadzīgs šāds līderis, un kā izvairīties no tādiem riskiem, kādus minējāt saistībā ar Īlona Maska vadīto DOGE?
Pastāv risks, ka valsts funkciju pārskatīšana var izvērsties par dziļu un sabiedrībai īsti nepārskatāmu birokrātisku procesu.
Ja gribam, lai sabiedrība par to ir informēta un būtu arī vajadzīgās pārmaiņas virzošs pozitīvs spiediens no sabiedrības, ir jābūt kādam redzamam cilvēkam, kas sabiedrībai atklāti stāsta par to, kas notiek, atbild uz žurnālistu jautājumiem, skaidro procesa veiksmes un neveiksmes. Bez šāda līdera ir risks, ka nekas nenotiks. Ja ir šis līderis, kam vajadzētu būt Ministru prezidenta biedram, lai viņam piemistu nepieciešamā autoritāte, kas nāk no saistības ar valdības vadītāju, tad būs arī vajadzīgais spiediens uz lēmumu pieņēmējiem rīkoties. Redzams debirokratizācijas līderis kopumā procesam dotu gan stimulu, gan nepieciešamo leģitimitāti.
DOGE lielākā problēma ir tāda, ka nav skaidrs, kāda metodoloģija tur tika izmantota. Vēl arvien līdz galam nav zināms, ko un kā viņi īsti mēģināja darīt.
DOGE darbībai trūka pārskatāmības, taču tās rezultāti visiem ir labi redzami, lielā mērā pateicoties tam, ka procesam bija viens redzams līderis. Līdzīgi ir Argentīnā, kur birokrātijas mazināšanas procesu vada un iemieso viens bijušais Hārvarda Universitātes ekonomikas profesors. Tiesa, viņš grib nevis mazināt valsts funkcijas, bet gan tās likvidēt. Tur ir izveidota ministrija, kura aktīvi nodarbojas ar birokrātijas mazināšanu. Latvijas gadījumā gan atsevišķa ministrija nebūtu nepieciešama.
Kādam vajadzētu būt debirokratizācijas komandas sastāvam?
Komandā ir jābūt pārstāvjiem no trim grupām. Pirmā grupa – ierēdņi, jo viņi ir tie, kas vislabāk saprot valsts pārvaldē notiekošo un to, kā sasniegt birokrātijas mazināšanas mērķus. Otra grupa – patērētāji, uzņēmēji, tie, kas patērē konkrētās valsts funkcijas, jo viņi vislabāk zina, kas traucē. Piemēram, es strādāju pētniecības un izglītības jomā un labi zinu, ko vajadzētu darīt šajā jomā. Trešā grupa – nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv iedzīvotājus, dažādas sabiedrības grupas.
Kā notiktu valsts pārvaldes funkciju pārskatīšana?
Vispirms jāapkopo šo funkciju uzskaitījums nacionālā līmenī. Pēdējo reizi tas, šķiet, notika 2010., 2011. gadā. Ir jāsaprot, ar ko nodarbojas valsts, bet vēlāk – arī pašvaldības. Būtu jāizveido tas, ko angliski sauc par decision tree – lēmumu koks, kuram lēnām izejam cauri un mēģinām saprast, ko gribam likvidēt vai mainīt. Lielākā daļa funkciju netiks likvidētas, bet mainītas, efektivizētas, tā iegūstot daudz labāku, modernāku valsts pārvaldi.
Viens piemērs. Es piedalījos Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas pilotprojektā kopā ar Uzņēmumu reģistru, kur pārskatījām konkrētu procesu, kad tiek dibināts jauns uzņēmums ar vienu īpašnieku. Tas ir pats vienkāršākais variants, ko visbiežāk izmanto tad, kad cilvēki sāk savu ceļu uzņēmējdarbībā.
Mēs šo procesu vienkāršojām līdz pieciem vai sešiem soļiem, kas ļauj visu izdarīt internetā un prasītu apmēram piecas vai sešas minūtes.
Visi dokumenti tiek saražoti uzreiz, un nav vajadzīgs notārs, kas tos pārskata, jo procesu varam novadīt internetā. Tas ir daudz vienkāršāk, daudz lētāk, daudz ērtāk nekā līdz šim. Esmu pārliecināts, ka varam līdzīgi vienkāršot daudzus citus procesus un funkcijas. Protams, būs arī kādas funkcijas, no kurām potenciāli varētu atteikties vispār.
Sākotnējais valdības vadītājas mērķis bija samazināt valsts funkciju apjomu par 25%, proti, ceturto daļu. Vai tas ir reāli?
Ja ir politiskā griba, tad jā – tas ir absolūti reāli. Mēs taču redzējām, ka kovida laikā varēja strauji pieņemt ļoti lielus, nozīmīgus lēmumus. Taču jārēķinās ar to, ka ikvienu funkciju, kuru gribēs likvidēt vai efektivizēt, kāds centīsies aizstāvēt, pamatot, kāpēc tā ir jāsaglabā. Tātad būs vajadzīga pietiekami spēcīga griba, lai izturētu spiedienu no konkrētu interešu lobija, kas mēģinās kādu institūciju vai funkciju saglabāt līdzšinējā apjomā.
Runājot par birokrātijas skaitlisko apmēru, ko visbiežāk uzskata par pārmērīgi lielu, minētajā LaSER pārskatā norādīts, ka tas ir mīts. Proti, valsts pārvaldes darbinieku skaits Latvijā ir līdzvērtīgs šādu nodarbināto īpatsvaram abās pārējās Baltijas valstīs un pat mazāks nekā Ziemeļvalstīs. Tātad šī nebūt nav lielākā problēma?
Jā, dati to ļoti skaidri parāda. Problēma ir ar valsts funkcijām, ar to, ar ko šie valsts pārvaldē strādājošie cilvēki nodarbojas. Tas rada iespaidu par milzīgi lielu smagnēju birokrātiju. Ir tik daudz normatīvo likumu un darbību, kas bremzē uzņēmējdarbību un arī manu darbību kā pētniekam vai pasniedzējam, tā kopumā veidojot uzskatu, ka aiz tā visa stāv samilzis birokrātiskais aparāts.
Birokrātija Latvijā nav maza, bet tā nav lielāka kā Ziemeļvalstīs.
LaSER pārskatā par valsts pārvaldes efektivizāciju norādīts, ka Eiropā pastāv vismaz sešas valsts pārvaldes sistēmas. Vai nebūtu vienkāršāk pārņemt kādu Eiropā jau sekmīgi funkcionējošu sistēmu, tostarp birokrātijas mazināšanas jomā?
Visas valstis, arī Latvija, ir unikālas savā ziņā pēc ģeogrāfijas, pēc vēstures, pēc kultūras. Tāpēc būtu ļoti grūti pārņemt kādu sistēmu viens pret vienu no citām valstīm. Var pārņemt idejas, prakses, kaut ko mācīties. Sistēmiska līmeņa pārmaiņas mums vienkārši jāsāk ar funkciju pārskatīšanu. Ja to izdarīsim, ja tās vienkāršosim vai kādas nevajadzīgas arī likvidēsim, tad uzreiz parādīsies brīvi līdzekļi, kurus varēsim novirzīt valsts prioritātēm – pirmkārt, drošībai, aizsardzībai, taču neaizmirstot arī demogrāfiju.
Demogrāfijas rādītāji Latvijā ir absolūti drausmīgi, izskatās, ka šogad varētu piedzimt apmēram 11 000 bērnu. Tas, piemēram, nozīmē, ka pēc 18 vai 19 gadiem būs tikai apmēram 4000 jauniešu, kas varētu iet studēt augstākajā izglītībā. Un tad iedomājieties – Rīgā ir Latvijas Universitāte, Tehniskā universitāte, Stradiņa universitāte un vairākas citas augstskolas. Tādas ir arī reģionos. Tātad tās visas būs spiestas cīnīties par šiem 4000 studentiem. Īstajā brīdī izmaksājot pietiekamus pabalstus bērnu vecākiem, būtu iespējams paaugstināt demogrāfijas rādītājus, kas tagad ir 1,1 vai 1,2 bērnu uz auglīgā vecuma sievieti, līdz kādiem 1,7 bērniem. Tie nav tikai kādi sausi abstrakti birokrātiski jautājumi – šī problēma ietekmēs Latvijas nākotnes konkurētspēju.
Funkciju pārskatīšanai ir vajadzīga atbilstoša politiskā griba. Jau nākamgad notiks Saeimas vēlēšanas, pirms kurām politiķi īpaši negribēs spert nepopulārus soļus.
Jā, šajā ziņā pavisam noteikti ir riski, kas var kavēt uzņemties jaudīgu funkciju pārskatīšanu. Ja politiķis varētu izvēlēties īsto brīdi to darīt, tad tie būtu pirmie seši līdz 12 mēneši pēc vēlēšanām. Tas ir iespēju moments uzņemties kādu lielu reformu. Taču mēs nevaram gaidīt. Ir skaidrs, ka mums jau šodien, rīt vajag papildu līdzekļus aizsardzībai un arī demogrāfijai, tāpēc jārīkojas tagad.
Tas ir valstiski svarīgs jautājums, kas jāskaidro arī vēlētājiem. Viņi ir pieauguši cilvēki.
Ja tiešām gribam aizsardzībai spēt atvēlēt 5% no IKP, par ko nupat ir notikusi vienošanās NATO samitā Hāgā, tad mums ir jāsāk ātri domāt, kā to izdarīt. Ideālā variantā šos līdzekļus varētu atrast, nevis ceļot nodokļus, kuri jau šobrīd ir pietiekami augsti, bet gan pārskatot to, kā valsts tērē savus resursus.
Premjerministre Evika Siliņa, martā veicot tā dēvēto valdības restartu, birokrātijas mazināšanu izvirzīja par vienu no četrām prioritātēm. Šim nolūkam tika izveidota Valsts kancelejas vadīta darba grupa, kurā esat pārstāvēts arī jūs. Šī grupa savukārt izvirzījusi 21 šogad prioritāri veicamo pasākumu. Vai tas nav par daudz tik īsam laika periodam?
Jā, šie pirmie priekšlikumi tika steigšus savākti dažu nedēļu laikā. Sākumā bija ļoti garš saraksts ar simtiem priekšlikumu no ministrijām, kas vēlāk tika saīsināts. Daudz no tā jau tiek īstenots, ir procesā. Priekšlikumos bija minētas arī tādas darbības, kas tiks realizētas tikai pēc vairākiem gadiem, kā arī bija vienkārši nereāli priekšlikumi. No tā visa nācās atsijāt nelielu skaitu ideju, un gribam pārbaudīt, cik gatavi ir politiķi, Ministru kabinets un Saeima tās īstenot, pieņemt šīs visai nelielās izmaiņas, kuras tomēr atstās pozitīvu efektu uz tautsaimniecību un iedzīvotāju dzīvi.
Ja politiķi spēs pieņemt attiecīgus likumu labojumus un efektivizēt to, ko piedāvā šie priekšlikumi, tad esam gatavi arī uz kādiem lielākiem soļiem.
Protams, nav iespējams “uz sitiena” izveidot tādu metodoloģiju, lai sistemātiski pārskatītu visas valsts funkcijas. Darba grupas mērķis ir radīt sistēmu, kas varētu īstermiņā sistemātiski pārskatīt funkcijas, un tad runāt par to mazināšanu. Šis bija pirmais solis, lai pārbaudītu politisko gatavību.
Vai tādu redzat?
Šobrīd izskatās, ka viss virzās uz priekšu. Gribētu, protams, lai process ritētu ātrāk, bet tagad ir vasaras mēneši, kad, kā zināms, viss notiek nedaudz lēnāk. Taču šie mūsu pirmie priekšlikumi ir vērtējami kā diezgan pieticīgi. Ja mēs tagad vēlētos iet uz kādām lielākām ambīcijām, kādām turpmāk būs jāparādās, tad politiskajai gribai tās īstenot nāksies būt krietni lielākai.
