Līdz 30. aprīlim palielināts mājokļa pabalsts. Noteikts arī mērķētāks pastāvīgais atbalsts ģimenēm ar bērniem

Izmaiņas paredz grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas stājās spēkā 2026. gada 28. februārī.

Izmaiņas koeficientos uz noteiktu laiku paplašinās pabalsta saņēmēju loku

Lai mājsaimniecībām ar mazākiem ienākumiem kompensētu izdevumu pieaugumu gada sākumā ieilgušā aukstuma dēļ, īslaicīgi noteikti jauni (paaugstināti) koeficienti mājokļa pabalsta aprēķinam. Tie noteikti, papildinot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Paaugstinātais koeficientu apmērs attieksies uz periodu no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim.

Tas nozīmē, ka palielināsies ne tikai mājokļa pabalsta apmērs, bet arī tā saņēmēju loks, proti, uz pabalstu varēs pretendēt arī mājsaimniecības, kuras līdz šim nekvalificējās tā saņemšanai.

Mērķētāks atbalsts ģimenēm ar bērniem

Ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā jaunā redakcijā izteikts punkts, kas nosaka koeficienta apmēru mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni. Grozījumos attiecīgajā punktā uzsvērtas tieši ģimeņu ar bērniem tiesības saņemt mājokļa pabalstu. Noteikts, ka mājokļa pabalsta aprēķins, īslaicīgi piemērojot koeficientu 2, tiek veikts mājsaimniecībām, kurās ir bērni līdz 18 gadiem vai pilngadīgie, kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu, ja viņi mācās vai studē.

Savukārt pārejas noteikumi paredz, ka no 2026. gada 1. novembra mājsaimniecības ar bērniem mājokļa pabalsta saņemšanai varēs pretendēt arī pastāvīgi. Pabalsta aprēķinā tām tiks izmantots koeficients 1,7.

Koeficienti mājokļa pabalsta aprēķinam no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim:

atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – 2,5 (parasti – 2,1);
mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – 2 (parasti – 1,7);
mājsaimniecībām, kurās ir bērni līdz 18 gadiem vai pilngadīgie, kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu, ja viņi mācās vai studē, – 2 (līdz šim netika piemērots);
pārējām mājsaimniecībām – 1,7 (parasti – 1,3).

Pārrēķinu veiks automātiski

Saskaņā ar grozījumiem mājsaimniecībām, kuras jau saņem mājokļa pabalstu, pārrēķins tiks veikts automātiski. Turpretī mājsaimniecības, kuras līdz šim pie esošajiem koeficientiem mājokļa pabalstam nekvalificējās, varēs pretendēt uz atbalsta saņemšanu, vēršoties savas pašvaldības sociālajā dienestā, kas vērtēs mājsaimniecības materiālo situāciju un mājokļa pabalsta piešķiršanas pamatotību un apmēru.

Kā aprēķina mājokļa pabalsta apmēru

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums noteic, ka mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp:

garantētā minimālā ienākuma (GMI) sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu,

rēķinos vai kvītīs aprēķināto maksājumu summu par attiecīgo periodu (nepārsniedzot tiesību aktos noteikto izdevumu summu par mājokli) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.

MĀJOKĻA PABALSTA APRĒĶINA FORMULA

Pmaj = (GMI1 + GMI2 x N) * KOEF + K - I

Pmaj – pabalsta apmērs.

(GMI1 + GMI2 x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai.

GMI1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā.

GMI2 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.

N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā.

KOEF – koeficients, kas noteikts normatīvajos aktos par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

K – rēķinos vai kvītīs aprēķinātā maksājumu summa par attiecīgo periodu (nepārsniedzot normatīvos noteikto izdevumu summu).

I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemtā GMI pabalsta apmēru).

Kāds ir GMI1 un GMI2 2026. gadā

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu garantēto minimālo ienākumu slieksnis ir 22% no ienākumu mediānas.

Garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksnis 2026. gadā ir:

pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā (GMI1) – 187 eiro mēnesī;
pārējām personām mājsaimniecībā (GMI2) – 131 eiro.

Mājokļa pabalsta aprēķina piemēri

Atsevišķi dzīvojošs pensionārs vai cilvēks ar invaliditāti

Mājokļa pabalsta apmērs atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai cilvēkam ar invaliditāti, kura ienākumi ir 300 eiro mēnesī, bet komunālie izdevumi – 150 eiro:

2026. gadā ir 187 x 2,1 + 150 - 300 = 242,70 eiro;

no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim ir 187 x 2,5 + 150 - 300 = 317,50 eiro.

Divi pensionāri

Mājokļa pabalsta apmērs mājsaimniecībai, kurā dzīvo divi pensionāri ar kopējiem ienākumiem 600 eiro un izdevumiem par komunālajiem pakalpojumiem – 300 eiro:

2026. gadā ir (187 + 131) x 1,7 + 300 - 600 = 240,60 eiro;

no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim ir (187 + 131) x 2 + 300 - 600 = 336 eiro.

Ģimene ar bērnu

Mājokļa pabalsta apmērs diviem vecākiem un bērnam, ģimenes kopējiem ienākumiem sasniedzot 1600 eiro (pabalsta aprēķinā neņem vērā ģimenes valsts pabalstu), bet izdevumiem par komunālajiem pakalpojumiem – 500 eiro:

no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim ir (187 + 131 + 131 + 131) x 2 + 500 - 1600 = 60 eiro;

no 2026. gada 1. novembra ir (187 + 131 + 131 + 131) x 1,7 + 500 - 1600 = -114 eiro (ja rezultāts ir negatīvs, pabalsts nepienākas).

Divi pieaugušie

Mājokļa pabalsta apmērs diviem pieaugušajiem, kuru kopējie ienākumi sasniedz 1000 eiro, bet izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem – 500 eiro:

no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim ir (187 + 131) x 1,7 + 500 - 1000 = 40,60 eiro;

2026. gadā (no 1. maija) ir (187 + 131) x 1,3 + 500 - 1000 = -86,60 eiro (ja rezultāts ir negatīvs, pabalsts nepienākas).

Kādus izdevumus ņem vērā mājokļa pabalsta aprēķinā

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta trešajai daļai mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā šādus izdevumus:

par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām);
par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām;
ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

Savukārt mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas pieejamas Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 3. pielikumā.

Mājokļa pabalstu var pieprasīt mājsaimniecība, kura dzīvo īpašumā esošā vai īrētā mājoklī konkrētajā pašvaldībā un tur ir deklarējusi savu dzīvesvietu. Ja mājoklis tiek īrēts, jābūt noslēgtam īres līgumam par nekustamā īpašuma lietošanu.

Kā pieteikties mājokļa pabalstam

Informācija par pieteikšanās kārtību konkrētajā dzīvesvietā jānoskaidro savas pašvaldības sociālajā dienestā. Vispārējais regulējums paredz –, lai saņemtu mājokļa pabalstu, viena no personām mājsaimniecībā vēršas pašvaldības sociālajā dienestā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecībā esošās pilngadīgās personas;
darba devēja izziņu par darba samaksu pēdējos trijos pilnajos kalendāra mēnešos par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā, ja personas kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstos nav nepieciešamās informācijas;
izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības pēdējos trijos pilnajos kalendāra mēnešos par katru saimnieciskās darbības veicēju mājsaimniecībā (Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 1. pielikums);
visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstus par naudas līdzekļu kustību pēdējos trijos pilnajos kalendāra mēnešos un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās;
dokumentus, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms iesnieguma iesniegšanas (Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 2. pielikums);
dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu, mantošanas apliecību u. c.), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;
citus dokumentus, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.