Attēlā: sieviete izskata dokumentus, kas uz darba galda sakrājušies lielā daudzumā. Uz galda novietots arī dators, dokumentu mapes.
FOTO: Magnific.com.
Lemjot par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem, kuru piešķiršanai nepieciešama ienākumu vērtēšana, no 2027. gada jūlija pašvaldību sociālie dienesti bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem paši varēs pieprasīt klientu kontu izrakstus.
To paredz grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas stājas spēkā 11. novembrī. Jauno normu piemēros, sākot ar 2027. gada 1. jūliju.
Lai uzlabotu sociālās palīdzības pieejamību, atvieglotu un vienkāršotu tās saņemšanu, sociālajiem dienestiem tiks piešķirta pieeja fizisko personu kontu izrakstiem, ievērojot Kontu reģistra likumā noteikto kārtību. Sociālais dienests varēs pieprasīt fiziskās personas konta izrakstu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzēto funkciju veikšanai.
Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmā daļa, kurā noteikts, kādām iestādēm un amatpersonām kredītiestāde sniedz tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, kādā apjomā un kādos gadījumos informācija sniedzama, papildināta ar 27. punktu, paredzot, ka ziņas sniedzamas sociālajiem dienestiem, – pamatojoties uz sociālā dienesta pieprasījumu par Kontu reģistra likumā minētās fiziskās personas konta izrakstu attiecībā uz laika periodu, kas noteikts normatīvajos aktos saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu tajā paredzēto funkciju īstenošanai.
Sociālie dienesti pēc pieprasījuma varēs saņemt fizisko personu kontu izrakstus, kas ietvers datus par naudas līdzekļu kustību pēdējo triju līdz divpadsmit pilnu kalendāra mēnešu periodā, kā arī informāciju par konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās, norādīts grozījumu anotācijā.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5. pantā noteikts, ka sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu – ienākumu un īpašuma – izvērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību, izņemot krīzes situāciju. Izvērtējot mājsaimniecības materiālos resursus, ņem vērā ienākumus, kas veidojas pēc nodokļu samaksas.
Sociālais dienests piešķir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un sociālās palīdzības pabalstus. Pamata sociālie pabalsti ir garantētā minimālā ienākuma pabalsts (GMI) un mājokļa pabalsts.
Mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas un trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanas kārtību noteic Ministru kabineta noteikumi Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”.
Mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai sociālais dienests elektroniski sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju. Tajā tiek norādīti ienākumi par pēdējiem trim kalendāra mēnešiem, kā arī neregulāra rakstura ienākumi un saņemtie ienākumi par divpadsmit kalendāra mēnešu periodu pirms klienta iesnieguma iesniegšanas.
Starp sociālajā dienestā obligāti iesniedzamajiem dokumentiem ir kredītiestāžu maksājumu kontu un/vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu izraksti.
Labklājības ministrija uzsvērusi, ka ne visiem iedzīvotājiem, kuri vēršas sociālajā dienestā, lai pretendētu uz trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu vai sociālās palīdzības saņemšanu, ir internetbanka vai nepieciešamās prasmes darbam ar datoru un internetu, lai konta izrakstu saņemtu elektroniski uz klienta norādīto e-pasta adresi, līdz ar to klienti nereti ir spiesti vērsties kredītiestādē klātienē, lai iegūtu vajadzīgās izziņas.
Par minētajām izziņām jāmaksā, kas trūcīgām un maznodrošinātām personām ir papildu slogs jau tā niecīgajam mājsaimniecības budžetam.
Turklāt atsevišķu klientu gadījumā pastāv augsta iespējamība, ka viņi savus autentifikācijas līdzekļus nodod radiniekiem vai citām personām, kas iegūst konta pārskatu no internetbankas, tādējādi radot arī krāpšanas vai citu prettiesisku darbību riskus.
Informācija par ienākumiem var būt nepieciešama, arī saņemot sociālos pakalpojumus. Par tiem maksā pats cilvēks, kurš attiecīgo pakalpojumu saņem, vai viņa apgādnieks. Likuma 8. pantā noteikts: ja persona pieprasa pašvaldības pilnībā vai daļēji apmaksātus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumus, pašvaldības sociālais dienests, ievērojot šā likuma 5. panta otrajā daļā noteikto, novērtē personas maksātspēju, pamatojoties uz tās sniegto informāciju par ienākumiem un noslēgtajiem uzturlīgumiem. Ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī personas apgādniekiem, viņi iesniedz informāciju par ienākumiem pašvaldības sociālajam dienestam, kas lemj par pakalpojuma piešķiršanu.
Pašvaldība sociālā pakalpojuma apmaksā iesaistās tikai tad, ja klients un viņa apgādnieks nespēj par to samaksāt.
Arī sociālo pakalpojumu piešķiršanai, kad ir nepieciešama ienākumu izvērtēšana, sociālie dienesti aizpilda deklarācijas. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” 11.5. apakšpunktam sociālais dienests, piešķirot sociālos pakalpojumus mēneša laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minēto dokumentu saņemšanas, novērtē personas un tās ģimenes locekļu, kā arī apgādnieka (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekam) maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas statistikas datiem 2023. gadā Latvijā bija reģistrētas 62 281 trūcīga persona un 35 563 maznodrošinātas personas.
Kontu reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 12. punkts jau pašlaik paredz, ka, lai noskaidrotu informāciju par to, kādi konti ir vai bija atvērti uz personas vārda tai personai, kura pieprasījusi sociālo palīdzību vai sociālos pakalpojumus, ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas procesā atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam, pašvaldībām ir tiesības saņemt kontu reģistrā iekļautās ziņas.
Personas datu apjoms, kādu pašvaldība personas datu apstrādes nolūkam ir tiesīga saņemt, noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 186 “Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju” 19.1. un 19.4. apakšpunktā.
