Sveiki! Es vēlējos tētim caur pašvaldību nokārtot vietu pansionātā. Man prasa iesniegt ne tikai mana bankas konta izrakstu, bet arī mana civilvīra, ar kuru es dzīvoju nereģistrētā kopdzīvē. Manuprāt, viņam nav nekāda tiesiska pamata mani uzturēt. Vai pašvaldība rīkojas tiesiski?
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – likums) 9. pantu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā persona ir reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu.
Ja persona izvērtējuma rezultātā tiek ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk – institūcija), tās pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Ja personai nav iespēju samaksāt pilnu sociālā pakalpojuma cenu, pienākums maksāt par pakalpojumu ir tās apgādniekam. Pašvaldība sociālā pakalpojuma apmaksā iesaistās tikai tad, ja persona un tās apgādnieks nespēj samaksāt pilnu sociālā pakalpojuma cenu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” 5. punktu, veicot samaksu par sociālo pakalpojumu, līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:
Pašvaldībai ir tiesības noteikt personai citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par sociālajiem pakalpojumiem.
Ja klienta apgādnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par trūcīgu, par pakalpojumu maksā tā pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par sociālā pakalpojuma nepieciešamību.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem (Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” 11.5. apakšpunktu un Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”) apgādnieka maksātspēju novērtē, aizpildot iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem. Lai noteiktu, kāda daļa no apgādnieka rīcībā esošajiem līdzekļiem var tikt novirzīta sociālā pakalpojuma samaksai, vērtē mājsaimniecības kopējo ekonomisko situāciju.
Atbilstoši minētā likuma 1. panta 40. punktam mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Tādējādi, ja mājsaimniecībā ir vairākas pilngadīgas personas, tiek analizēta informācija arī par citu mājsaimniecībā esošo personu ienākumiem un nav tiesiska pamata maksātspējas izvērtēšanu veikt izolēti tikai vienai personai, neņemot vērā pārējo mājsaimniecības locekļu ienākumus un resursus. Tomēr tas nenozīmē, ka neprecētais partneris kļūst par otra partnera vecāku apgādnieku kopdzīves fakta dēļ. Svarīgi ir izvērtēt apgādnieka maksātspēju, raugoties uz viņu kā mājsaimniecības locekli, lai nodrošinātu mājsaimniecībai saglabājamo minimumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!